1912. gada vasaras olimpiskās spēles

Vikipēdijas lapa
V Olimpiskās spēles
1912. gada vasaras olimpiskās spēles
Norises vieta Valsts karogs: Zviedrija Stokholma, Zviedrija
Dalībvalstis 28
Sportisti 2 407
Disciplīnas 102 (14 sporta veidos)
Atklāšana 5. maijā
Noslēgums 22. jūlijā
Oficiāli atklāja Gustavs V
Olimpiskā lāpa  
Stadions Stokholmas Olimpiskais stadions

1912. gada vasaras olimpiskās spēles bija piektās vasaras olimpiskās spēles. Tās no 1912. gada 5. maija līdz 22. jūlijam notika Zviedrijas pilsētā Stokholmā. Oficiāli spēles atklāja Zviedrijas karalis Gustavs V. Šīs bija pirmās olimpiskās spēles, kurās piedalās visu piecu apdzīvoto kontinentu pārstāvji, tā simbolizējot kontinentu vienotību. Tāpat kā pirmajās olimpiskajās spēlēs 1896. gadā Atēnās, visas vieglatlētikas disciplīnas norisinājās viena mēneša ietvaros, lai arī atklāšanas ceremonija notika daudz agrāk. Šīs bija pēdējās olimpiskās spēles, kad disciplīnu uzvarētājiem tika dotas medaļas no īsta zelta, jo vēlāk (arī pašlaik) tās uzvarētājiem pasniedz apzeltītas sudraba medaļas.

Stokholmas olimpiskajās spēlēs piedalījās 28 valstis, kuras pārstāvēja 2407 sportisti. Kopumā tika sadalīti 102 medaļu komplekti 14 sporta veidos. Pirmoreiz olimpiskajās spēlēs startēja Latvijas sportisti (šoreiz Krievijas Impērijas sastāvā), Haralds Blaus izcīnīja bronzas medaļu māla baložu šaušanā, bet Jozefs Šomakers bronzas medaļu burātāju komandas sastāvā.

Interesanti fakti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Stokholmas olimpisko spēļu atklāšana.
Nacionālās olimpiskās delegācijas pēc sportistu skaita

Medaļu kopvērtējums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vieta Valsts 11 Zelts 22 Sudrabs 33 Bronza Kopā
1 Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV 25 19 19 63
2 Karogs: Zviedrija Zviedrija (mājinieki) 24 24 17 65
3 Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste 10 15 16 41
4 Karogs: Somija Somija 9 8 9 26
5 Karogs: Francija Francija 7 4 3 14
6 Karogs: Vācija Vācija 5 13 7 25
7 Karogs: Dienvidāfrika Dienvidāfrika 4 2 0 6
8 Karogs: Norvēģija Norvēģija 4 1 4 9
9 Karogs: Kanāda Kanāda 3 2 3 8
Karogs: Ungārija Ungārija 3 2 3 8

Baltijas provinču sportisti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krievijas Impērijas delegācija Stokholmas olimpiskajās spēlēs. Fonā kuģis, uz kura mitinājās sportisti.
Igauņu airētājs Marts Kūsiks.

Krievijas Impērijas komandā piedalījās 31 sportists no Kurzemes guberņas un Vidzemes guberņas latviešu daļas (Aleksandrs Miezītis, Aleksandrs Upmals, Alfrēds Alslēbens, Alfrēds Ruks, Andrejs Apsītis, Andrejs Kapmals, Andrejs Krūkliņš, Arnolds Indriksons, Arvīds Ozols-Bernē, Augusts Kepke, Dāvids Veiss, Edgars Rihters, Ēriks Vanags, Frīdrihs Bošs, Haralds Blaus, Haralds Hāne, Herberts Baumanis, Herberts fon Kūlbergs, Jānis Līvens, Jānis Polis, Jānis Prātnieks, Jēkabs Bukse, Kārlis Kepke, Leopolds Lēvenšteins, Nikolajs Fārnasts, Nikolajs Rasso, Nikolajs Švedrēvics, Rūdolfs Vītols).[1] No Igaunijas guberņas un Vidzemes guberņas igauņu daļas piedalījās 12 sportisti (Martins Kleins, Augusts Kippasto, Oskars Kaplurs, Augusts Pikkers, Georgs Baumans, Elmars Reimans, Johans Martins, Eduards Hermans, Karls Lukks, Marts Kuusiks, Oskars Vilkmans un Feofans Lebedevs).

No Krievijas Impērijas komandas piecām medaļām trīs izcīnīja Baltijas provinču sportisti. Vienu sudraba medaļu izcīnīja Igaunijas cīkstonis Martins Kleins, otru sudraba medaļu komandas šaušanā ar dueļu pistoli (Nikolajs Meļņickis, Amoss Kašs, Pāvels Voilošņikovs, Geogijs Panteļeimonovs). Vienu bronzas medaļu šaušanā pa māla baložiem izcīnīja Latvijas sportists Haralds Blaus, otru bronzas medaļu akadēmiskajā airēšanā Igaunijas sportists Marts Kūsiks, bet trešo bronzas medaļu burātāju komanda (Espers Beloseļskis, Ernests Braše, Nikolajs Pušņickis, Aleksandrs Rodionovs, Filips Štrauhs, Jozefs Šomakers, Karls Lindholms).

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. LATVIEŠU SPORTISTI VASARAS OLIMPISKAJĀS SPĒLĒS Arhivēts 2019. gada 31. maijā, Wayback Machine vietnē. no olimpiade.lv

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]