Pāriet uz saturu

1920. gads Latvijā

Vikipēdijas lapa
Pasaulē: 1917 1918 1919 - 1920 - 1921 1922 1923
Latvijā: 1917 1918 1919 - 1920 - 1921 1922 1923
Laikapstākļi: 1917 1918 1919 - 1920 - 1921 1922 1923
Sportā: 1917 1918 1919 - 1920 - 1921 1922 1923
Kino: 1917 1918 1919 - 1920 - 1921 1922 1923

Šajā lapā ir apkopoti 1920. gada notikumi Latvijā.

  • Satversmes sapulcē par Latvijas Republikas valsts himnu tika izvēlēta Baumaņu Kārļa "Dievs, svētī Latviju".
  • Basteja bulvārī tika atvērts restorāns Otto Schwarz.
  • Tika dibināta Latvijas Olimpiskā komiteja.
  • Tika parakstīts pamiers ar Vāciju, kurš vēlāk pārtapa miera līgumā.
  • Tika pieņemts likums par agrārreformu, kura kodols bija valsts zemes fonda radīšana. Tā bija likumu pakete, kuru pieņēma laika posmā no 1920. līdz 1924. gadam.
  • Kāda ārzemju sabiedrība piedāvāja izbūvēt modernu dzelzceļu no Rīgas līdz Ķemeriem. Vagonu kustība tik plānota ar akumulatoru palīdzību. Jūrmalas valde tam deva savu piekrišanu.
  • 3. janvāris — sākās Polijas un Latvijas armijas kopīgais uzbrukums Latgalē.[1]
  • 13. janvāris — Krievija piekrita slepena pamiera noslēgšanai ar Latviju.
  • 30. janvāris — plkst. 3:00 naktī starp Latviju un Krieviju tika parakstīts līgums par slepenu pamieru, kurā Krievija piekrita atstāt Latgales teritoriju.
  • 9. augusts — notika Latvijas un Krievijas delegāciju miera sarunām pēdējā sēde.[1]
  • 11. augusts — Rīgā tiek parakstīts LatvijasPadomju Krievijas miera līgums, ar kuru Krievija uz mūžīgiem laikiem atsakās no tiesībām uz Latvijas teritoriju, ieskaitot Abreni. Robeža tika nosprausta pēc etnogrāfijas principa.
  • Rīgā notika Latvijas vispārējie sporta svētki, kuros piedalījās 350 sportisti 12 sporta veidos. Sporta svētkus apmeklēja aptuveni 8 000 skatītāju. Visi sasniegumi tika reģistrēti kā Latvijas rekordi.
  • 2. septembris — Satversmes sapulce, vienbalsīgi pieņemot "Likumu par mieru ar Krieviju", līgumu ratificēja.[5]
  • 13. novembris — Ženēvā sakarā ar jautājuma izskatīšanu par Latvijas uzņemšanu Tautu savienībā ieradās Latvijas delegācija Zigfrīda Annas Meierovica vadībā.[1]
  • 15. novembris — Tautu Savienība nodeva Latvijas uzņemšanas lūgumu izskatīšanai V komisijas 1. apakškomisijai.
  • 19. novembris — tika dibināts Dailes teātris.
  • 20.21. novembris — notika Satversmes Sapulces vēlēšanas Ziemeļlatvijas apgabalos. Šajās vēlēšanās Satversmes Sapulcē tika ievēlēti vēl 2 divi locekļi, un Satversmes Sapulces deputātu skaits pieauga no 150 līdz 152.[3]
  • 25. novembris — Tautu Savienības V komisijas 1. apakškomisijai uzklausīja Zigfrīdu Anna Meierovicu sakarā ar Latvijas uzņemšanas lūgumu.