1920. gads Latvijā

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Pasaulē: 1917 1918 1919 - 1920 - 1921 1922 1923
Latvijā: 1917 1918 1919 - 1920 - 1921 1922 1923
Laikapstākļi: 1917 1918 1919 - 1920 - 1921 1922 1923
Sportā: 1917 1918 1919 - 1920 - 1921 1922 1923
Kino: 1917 1918 1919 - 1920 - 1921 1922 1923

Šajā lapā ir apkopoti 1920. gada notikumi Latvijā.

Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 3. janvāris — sākās Polijas un Latvijas armijas kopīgais uzbrukums Latgalē.[1]
  • 13. janvāris — Krievija piekrita slepena pamiera noslēgšanai ar Latviju.
  • 30. janvāris — plkst. 3:00 naktī starp Latviju un Krieviju tika parakstīts līgums par slepenu pamieru, kurā Krievija piekrita atstāt Latgales teritoriju.

Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 9. augusts — notika Latvijas un Krievijas delegāciju miera sarunām pēdējā sēde.[1]
  • 11. augustsRīgā tiek parakstīts LatvijasPadomju Krievijas miera līgums, ar kuru Krievija uz mūžīgiem laikiem atsakās no tiesībām uz Latvijas teritoriju, ieskaitot Abreni. Robeža tika nosprausta pēc etnogrāfijas principa.

Septembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Rīgā notika Latvijas vispārējie sporta svētki, kuros piedalījās 350 sportisti 12 sporta veidos. Sporta svētkus apmeklēja aptuveni 8 000 skatītāju. Visi sasniegumi tika reģistrēti kā Latvijas rekordi.
  • 2. septembrisSatversmes sapulce, vienbalsīgi pieņemot "Likumu par mieru ar Krieviju", līgumu ratificēja.[4]

Novembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 13. novembrisŽenēvā sakarā ar jautājuma izskatīšanu par Latvijas uzņemšanu Tautu savienībā ieradās Latvijas delegācija Zigfrīda Annas Meierovica vadībā.[1]
  • 15. novembrisTautu Savienība nodeva Latvijas uzņemšanas lūgumu izskatīšanai V komisijas 1. apakškomisijai.
  • 19. novembris — tika dibināts Dailes teātris.
  • 20.21. novembris — notika Satversmes Sapulces vēlēšanas Ziemeļlatvijas apgabalos. Šajās vēlēšanās Satversmes Sapulcē tika ievēlēti vēl 2 divi locekļi, un Satversmes Sapulces deputātu skaits pieauga no 150 līdz 152.[2]
  • 25. novembris — Tautu Savienības V komisijas 1. apakškomisijai uzklausīja Zigfrīdu Anna Meierovicu sakarā ar Latvijas uzņemšanas lūgumu.

Decembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,00 1,01 1,02 1,03 1,04 1,05 1,06 1,07 1,08 1,09 1,10 1,11 1,12 1,13 1,14 1,15 Latvijas vēsture internetā — Hronoloģija Archived 2012. gada 17. jūlijā, at the Wayback Machine., historia.lv
  2. 2,0 2,1 2,2 Vēstures fakti: vēlēšanas un tautas nobalsošanas 1920. - 1934. gads Archived 2011. gada 18. oktobrī, at the Wayback Machine., web.cvk.lv
  3. «Pagaidu līgums par sakaru atjaunošanu starp Latviju un Vāciju». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 6. decembrī. Skatīts: 2013. gada 14. decembrī.
  4. 4,0 4,1 Latvijas - Krievijas miera līgums Archived 2011. gada 16. maijā, at the Wayback Machine., historia.lv