1921. gads
Jump to navigation
Jump to search
- Šis raksts ir par 1921. gadu. Par citām jēdziena 1921 nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Gadsimti: | |
| Desmitgades: | |
| Gadi: |
| Latvija |
| Gregora kalendārs | 1921 MCMXXI |
| Ab urbe condita | 2674 |
| Armēņu kalendārs | 1370 ԹՎ ՌՅՀ |
| Asīriešu kalendārs | 6671 |
| Bahá'í kalendārs | 77—78 |
| Bengāliešu kalendārs | 1328 |
| Berberu kalendārs | 2871 |
| Budistu kalendārs | 2465 |
| Burmiešu kalendārs | 1283 |
| Bizantiešu kalendārs | 7429—7430 |
| Ķīniešu kalendārs | 庚申年 (Metāla pērtiķis) 4617 vai 4557 — līdz — 辛酉年 (Metāla gailis) 4618 vai 4558 |
| Koptu kalendārs | 1637—1638 |
| Etiopu kalendārs | 1913—1914 |
| Ebreju kalendārs | 5681—5682 |
| Hindu kalendāri | |
| - Vikram Samvat | 1977—1978 |
| - Shaka Samvat | 1843—1844 |
| - Kali Juga | 5022—5023 |
| Holocēna kalendārs | 11921 |
| Igbo kalendārs | 921—922 |
| Irānas kalendārs | 1299—1300 |
| Islāma kalendārs | 1339—1340 |
| Jūlija kalendārs | Gregora kalendārs mīnus 13 dienas |
| Korejas kalendārs | 4254 |
1921. (MCMXXI) bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā.
Satura rādītājs
Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 21. janvāris:
- Zviedrijas sievietēm tika piešķirtas balsstiesības.
- Livorno pilsētā dibināta Itālijas Komunistiskā partija.
- 26. janvāris — sabiedrotās lielvalstis (Francija, Lielbritānija, Itālija, Beļģija un Japāna) atzina Latvijas un Igaunijas neatkarību de jure.
Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 25. februāris — Padomju Krievija okupēja Gruziju.
Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. marts — Dibināta Mongolijas Tautas partija.
- 4. marts — par ASV 29. prezidentu kļuva Vorens Hārdings.
- 6. marts — Dibināta Portugāles Komunistiskā partija.
- 18. marts — Rīgā noslēgts miera līgums starp Poliju un Padomju Krieviju.
- 23. marts — Silēzijas iedzīvotāji plebiscītā nobalsoja par atpakaļpievienošanos Vācijai.
Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 26. maijs — Norvēģijā sākās ģenerālstreiks.
Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 30. jūnijs — Zviedrijā atcēla nāvessodu.
Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. jūlijs:
- oficiālais Ķīnas komunistiskās partijas dibināšanas datums.
- dibināta Dakas universitāte.
- 16. jūlijs — Satversmes sapulce apstiprina Latvijas ģerboni.
- 29. jūlijs — Ādolfs Hitlers kļuva par nacistu partijas vadītāju.
Augusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 14. augusts — izveidota Tuvas Tautas Republika.
- 16. augusts — par Dienvidslāvijas karalistes karali kļuva Aleksandrs I Karadžordževičs.
- 26. augusts — inflācijas dēļ notika nemieri Minhenē.
Septembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 7. septembris — Atlantiksitijā, ASV notika pirmais Miss America konkurss.
- 12. septembris — Somijā tika dibināta sieviešu brīvprātīgā palīdzības organizācija Lotta Svärd.
Oktobris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 10. oktobris — darbu uzsāka Segedas universitāte Ungārijā.
Novembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 9. novembris — nemieri Reikjavīkā.
Decembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. decembris — inflācijas dēļ notika nemieri Vīnē.
Nezināms[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Slovākijā, Bratislavas reģionā tika atklāts jauns minerāls — šafarzikīts.
Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 5. janvāris — Frīdrihs Dirrenmats (Friedrich Dürrenmatt), Šveices rakstnieks (miris 1990.)
- 23. janvāris — Marija Gimbutiene (Marija Gimbutienė), lietuviešu, ASV arheoloģe (mirusi 1994.)
- 24. marts — Vasilijs Smislovs (Василий Смыслов), PSRS šahists, septītais pasaules čempions (miris 2010.)
- 9. aprīlis — Žans Marī Balestrs (Jean-Marie Balestre), FIA un FISA eksprezidents (miris 2008.)
- 15. aprīlis — Georgijs Beregovojs (Георгий Тимофеевич Береговой), PSRS kosmonauts (miris 1995. gadā)
- 16. aprīlis — Pīters Ustinovs (Peter Ustinov), angļu aktieris (miris 2004.)
- 2. maijs — Satjadžits Rejs (সত্যজিত রায়), Bengālijas kinorežisors (miris 1992.)
- 12. maijs — Jozefs Beiiss (Joseph Beuys), vācu mākslinieks (miris 1986.)
- 21. maijs — Andrejs Saharovs (Андрей Дмитриевич Сахаров), PSRS fiziķis, disidents (miris 1989.)
- 10. jūnijs — Princis Filips (Prince Philip), Lielbritānijas karalienes vīrs
- 18. jūlijs — Džons Glens (John Glenn), ASV kosmonauts (miris 2016.)
- 19. jūlijs — Rozalīna Jalova (Rosalyn Sussman Yalow), ASV medicīnas fiziķe (mirusi 2011.)
- 31. jūlijs — Pīters Benensons (Peter Benenson), Amnesty International dibinātājs (miris 2005.)
- 9. augusts — Oļģerts Kroders, latviešu teātra režisors (miris 2012.)
- 23. augusts — Kenets Erovs (Kenneth Arrow), ASV ekonomists (miris 2017.)
- 28. augusts — Lidija Geilera Tehada (Lidia Gueiler Tejada), Bolīvijas prezidente (mirusi 2011.)
- 4. augusts — Moriss Rišārs (Maurice Richard), Kanādas hokejists (miris 2000.)
- 12. septembris — Staņislavs Lems (Stanisław Lem), poļu rakstnieks (miris 2006.)
- 30. septembris — Debora Kera (Deborah Kerr), skotu aktrise (mirusi 2007.)
- 22. oktobris — Žoržs Brasēns (Georges Brassens), franču dziesmu autors un dziedātājs (miris 1981.)
- 3. novembris — Čārlzs Bronsons (Charles Bronson), ASV aktieris (miris 2003.)
- 27. novembris — Aleksandrs Dubčeks (Alexander Dubček), slovāku politiķis (miris 1992.)
- 18. decembris — Jurijs Ņikuļins (Юрий Владимирович Никулин), krievu klauns, cirka vadītājs, kinoaktieris (miris 1997.)
Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. janvāris — Teobalds fon Betmanis-Hollvegs (Theobald von Bethmann-Hollweg), Vācijas kanclers (dzimis 1856.)
- 8. februāris — Pjotrs Kropotkins (Пётр Алексеевич Кропоткин), krievu anarhists (dzimis 1842.)
- 26. februāris — Kārlis Mengers (Carl Menger), austriešu ekonomists (dzimis 1840.)
- 1. marts — Nikolajs I (Никола I Петровић), Melnkalnes karalis (dzimis 1842.)
- 4. jūlijs — Antonijs Grabovskis (Antoni Grabowski), poļu inženieris, esperanto entuziasts (dzimis 1857.)
- 2. augusts — Enriko Karūzo (Enrico Caruso), itāliešu operdziedātājs (dzimis 1873.)
- 7. augusts — Aleksandrs Bloks (Александр Александрович Блок), krievu dzejnieks (dzimis 1880.)
- 25. augusts — Nikolajs Gumiļovs (Николай Степанович Гумилёв), krievu dzejnieks (dzimis 1886.)
- 26. augusts — Matiass Ercbergers (Matthias Erzberger), vācu politiķis (dzimis 1875.)
- 15. septembris — Romāns fon Ungerns-Šternbergs (Роман Фёдорович фон Унгерн-Штернберг), virsnieks un mistiķis (dzimis 1885.)
- 18. oktobris — Ludvigs III (Ludwig III.), Bavārijas karalis (dzimis 1845.)
- 23. oktobris — Džons Danlops (John Boyd Dunlop), skotu veterinārārsts, izgudrotājs (dzimis 1840.)
- 16. decembris — Kamijs Sensānss (Camille Saint-Saëns), franču komponists (dzimis 1835.)
- 25. decembris — Vladimirs Koroļenko (Владимир Галактионович Короленко), krievu rakstnieks un publicists (dzimis 1853.)
Nobela prēmijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Ekonomikā —
- Fizikā — Alberts Einšteins
- Fizioloģijā vai medicīnā —
- Ķīmijā —
- Literatūrā — Anatols Franss,
- Miera veicināšanā —
