1925. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1925. gada notikumi Latvijā.

Notikumi

17. janvāris — Zigfrīds Anna Meierovics Latvijas vārdā Helsinkos Baltijas valstu konferencē parakstīja četru Baltijas valstu šķīrējtiesas līgumu.

4. februāris - Rīgā tiek dibināta latviešu studentu korporācija Fraternitas Academica.
22.—26. februāris — Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste uzturējās oficiālā vizītē Igaunijā.^[1]

1. aprīlis:
- sāka darboties Liepājas — Glūdas dzelzceļa būves valde.
- stājas spēkā jauns administratīvais iedalījums, izveidojot divus jaunus apriņķus — Abrenes un Madonas. Apriņķu skaits palielinās no 17 uz 19.

7. jūlijs — ekspluatācijā tika ieviesta Latvijā pirmā pārmiju un signālu elektriskās centralizācijas iekārta.
21. jūlijs — tika nodibināts Valsts dzelzceļu pilsētas staciju un transporta kantoris.

22. augusts — uz Tukuma—Birzules ceļa satiksmes negadījumā bojā gāja Latvijas ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics.^[1]

3.—4. oktobris — notika 2. Saeimas vēlēšanas. Tajās piedalījās 74,89 procenti balsstiesīgo pilsoņu. Lielāka aktivitāte bija pilsētās, kur 2. Saeimu vēlēja 87,03 procenti vēlētāju, kamēr laukos — tikai 67,67 procenti vēlētāju.^[2]

1. novembris — sāka darboties Rīgas radiofonijas raidītājs.^[3] Pirmā pārraide bija pieslēgšanās Operas teātrim, no kura translēja Dž. Pučīni operu Madama Butterfly. Sākotnēji kopējais raidlaika ilgums dienā nepārsniedz divas stundas.
6. novembris — Saeima uz atkārtotu termiņu par Latvijas Valsts prezidentu ievēlēja Jāni Čaksti.^[1]

Notiek tautas skaitīšana.
Maskavā arestē "LETA" korespondentu Visvaldi Peņģerotu.
Pēc Dzelzceļu virsvaldes pasūtījuma a/s "Fēnikss" uzsākta jauna tipa pasažieru vagonu būve.

15. janvāris — Ervids Grinovskis, ekonomists un sabiedriskais darbinieks (miris 2004. gadā)
17. janvāris — Gunārs Birkerts, latviešu izcelsmes ASV arhitekts (miris 2017. gadā)
1. februāris — Vladimirs Kaupužs, kultūras darbinieks (miris 2020. gadā)
15. aprīlis — Jurijs Rubenis, inženieris un padomju partijas darbinieks (miris 2004. gadā)
10. maijs — Jānis Pīnups, mežabrālis (miris 2007. gadā)
15. maijs — Ernests Foldāts, biologs, doktors (miris 2003. gadā)
27. jūlijs — Arvīds Anuzis, pedagogs, vēsturnieks un novadpētnieks (miris 2006. gadā)
20. septembris — Džemma Skulme, māksliniece (mirusi 2019. gadā)
23. septembris — Līvija Akuratere, teātra kritiķe un teātra zinātniece (mirusi 2017. gadā)

25. jūlijs — Jānis Apinis, Latvijas armijas ģenerālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris (dzimis 1867. gadā)
22. augusts — Zigfrīds Anna Meierovics, izcils Latvijas sabiedriskais un politiskais darbinieks, pirmais Latvijas ārlietu ministrs (dzimis 1887. gadā)

Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.