1940. gads Latvijā

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Pasaulē: 1937 1938 1939 - 1940 - 1941 1942 1943
Latvijā: 1937 1938 1939 - 1940 - 1941 1942 1943
Laikapstākļi: 1937 1938 1939 - 1940 - 1941 1942 1943
Sportā: 1937 1938 1939 - 1940 - 1941 1942 1943
Kino: 1937 1938 1939 - 1940 - 1941 1942 1943

Šajā lapā ir apkopoti 1940. gada notikumi Latvijā.

Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Uz Latviju (arī uz Lietuvu un Igauniju) no PSRS devās pirmie vilcienu sastāvi ar karaspēku un bruņutehniku.
  • 22. janvāris — Rīgas lielākajā kinoteātrī Splendid Palace (1952.—2011. pazīstams ar nosaukumu "Rīga") notika pirmās latviešu mākslas filmas "Zvejnieka dēls" pirmizrāde. Uz pirmizrādi pulcējas tā laika sabiedrības krējums, kā arī valsts vadītāji.
Padomju militārā tehnika Rīgas centrā

Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 14.15. jūnijsSarkanās armijas karaspēka vienības uzbruka Latvijas robežposteņiem (Latvijas robežsargu brigādes III Abrenes bataljona 2.sardzes mītnei Masļenkos un 3.sardzes mītnei Šmaiļos).
  • 16. jūnijsPSRS valdība iesniedz Latvijai un Igaunijai ultimātus, pieprasot nekavējoties izveidot jaunas valdības un ielaist Latvijas teritorijā neierobežotu PSRS karaspēka vienību skaitu, lai tās varētu ieņemt Latvijas svarīgākos centrus. PSRS draudēja ar bruņotu iebrukumu, ja ultimāta prasības noteiktajā laikā netiks pieņemtas. Vakarā Latvijas valdība ultimātu pieņem un 17. jūnijā sākās Latvijas okupācija.
  • 17. jūnijsPSRS karaspēks pārgāja Igaunijas un Latvijas robežas un ieņēma stratēģiski svarīgākos objektus. Militāru pretošanos Ministru kabinets noraidīja, jo uzskatīja, ka tā izraisīs asinsizliešanu, bet neglābs Latvijas valsti.
  • 19. jūnijs — PSRS ārkārtas pārstāvis Andrejs Višinskis izveidoja jaunu Latvijas Tautas valdību ar mikrobiologu Augustu Kirhenšteinu priekšgalā.
  • 20. jūnijs — par Latvijas Ministru prezidentu kļuva Augusts Kirhenšteins.

Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 2. augusts — Aglonas ģimnāzijas skolēni izveidoja Aglonas ģimnāzijas nacionālo pretestības grupu, kurā bija 14 biedri. 1940. gada septembrī un oktobrī savā skolā tās biedri izplatīja pret padomju okupāciju vērstus uzsaukumus. 1940. gada decembrī grupas dalībnieki tika atmaskoti un iznīcināti.
  • 4. augusts — PSRS Augstākā Padome, noklausoties Saeimas pilnvarotās delegācijas pieteikumu, nolēma apmierināt latviešu tautas lūgumu un uzņemt Latviju Padomju Savienības sastāvā, tādējādi izveidojot Latvijas Padomju Sociālistisko Republiku.
  • 5. augusts — Maskavā pieņēma lēmumu par Latvijas PSR uzņemšanu PSRS sastāvā.
  • 13. augustsVK(b)P CK Politbirojs apstiprināja Latvijas PSR konstitūciju.
  • 25. augusts — par LPSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētāju kļuva Augusts Kirhenšteins.
  • 27. augusts — LPSR Tautas komisāru padome pieņēma lēmumu pārveidot Latvijas armiju par Sarkanās armijas 24. Teritoriālo strēlnieku korpusu. Līdz ar to tajā tika apvienoti 14 467 Latvijas armijas karavīri un 720 virsnieki.

Septembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 8. septembris — par Latvijas telegrāfa aģentūras (LETA) direktoru tika iecelts padomju armijas politiskais darbinieks (poļitruks) Vladimirs Kinkavecs.

Oktobris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 9. oktobris — tika izpildīta 1940. gada 3. oktobra LPSR iekšlietu tautas komisāra pavēle par Latvijas robežsargu brigādes 1. Dagdas, 2. Zilupes, 3. Abrenes, 5. Krāslavas bataljona izformēšanu un 1240 robežsargu atvaļināšanu no dienesta. Šajā dienā, izpildot pavēli, tika arestēti un represēti vairāk nekā 100 robežsargi, kas savus dienesta pienākumus pildīja uz valsts austrumu robežas.
  • 25. oktobris — sākās lata nomaiņa ar PSRS rubli attiecībās 1:1. Lata reālā vērtība gan bija vismaz trīs reizes augstāka. 1941. gada 25. martā lats pilnīgi tika izņemts no apgrozības.
  • 29. oktobris — PSRS Tautas komisāru padome nolēma izveidot Latvijas Valsts jūras kuģniecību (kopš 1991. gada — "Latvijas Kuģniecība"). Uzņēmumam dibināšanas brīdī piederēja 54 kuģi, Rīgas, Liepājas, Ventspils un Sventājas ostas, kā arī kuģu remonta rūpnīcas.

Decembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. "Latvija Ulmaņlaiki" 13. sērija (1939)