1967. gads kosmonautikā
Izskats
Notikumi kosmonautikā: | 1964. 1965. 1966. 1967. 1968. 1969. 1970. |
Notikumi pasaulē: | 1964. 1965. 1966. 1967. 1968. 1969. 1970. |
Šeit apkopoti 1967. gada nozīmīgākie notikumi kosmonautikā.
← Jan · Feb · Mar · Apr · Mai · Jūn · Jūl · Aug · Sep · Okt · Nov · Dec → |
Hronoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Janvāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 11. janvāris — ar nesējraķeti Delta E1 palaists sakaru pavadonis Intelsat II F-2.
- 14. janvāris — ar nesējraķeti Thor SLV-2A Agena-D palaists militārais pavadonis OPS 1664 (KH-4A 38).
- 18. janvāris:
- 19. janvāris — ar nesējraķeti Vostok-2 palaists militārais pavadonis Kosmos 138 (Zenit-2 № 45).
- 25. janvāris — ar nesējraķeti R-36orb orbītā palaista militārā krava Kosmos-139 (OGČ № 7).
- 26. janvāris — ar nesējraķeti Delta E palaists meteoroloģiskais pavadonis ESSA-4.
- 27. janvāris — pirmsstarta treniņu laikā starta laukumā kosmosa kuģī Apollo 1 izcēlās ugunsgrēks, gāja bojā apkalpe Rodžers Čeifī, Virdžils Grisoms un Edvards Vaits.
- 31. janvāris — nesējraķetes Scout-B avārijā zaudēts pētniecības pavadonis OV3 5 (ATCOS 1).
Februāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 2. februāris — ar nesējraķeti Atlas-SLV3 Agena-D palaists militārais pavadonis OPS 4399 (KH-7 36; Gambit-1 4036).
- 5. februāris — ar nesējraķeti Atlas-SLV3 Agena-D palaists Mēness orbitālais aparāts Lunar Orbiter 3.
- 7. februāris — ar nesējraķeti Sojuz palaists bezpilota kosmosa kuģis Kosmos-140 (Sojuz 7K-OK № 3).
- 8. februāris:
- ar nesējraķeti Thor-LV2F Burner-2 palaists militārais meteoroloģiskais pavadonis OPS 6073 (DSAP-4A F2);
- ar nesējraķeti Diamant-A palaists ģeodēzijas pavadonis Diadème 1, bet ievadīts zemākā orbītā nekā plānots;
- ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-141 (Zenit-4 № 26).
- zonde Lunar Orbiter 3 iegāja Mēness orbītā.
- 9. februāris — kosmosa kuģa Kosmos-140 nolaižamais aparāts nolaidās Arāla jūrā.
- 14. februāris — ar nesējraķeti Kosmos-2 palaists pavadonis Kosmos-142 (DS-U2-I № 2).
- 15. februāris — ar nesējraķeti Diamant-A palaists ģeodēzijas pavadonis Diadème 2.
- 22. februāris — ar nesējraķeti Thor SLV-2A Agena-D palaists militārais pavadonis OPS 4750 (KH-4A 39).
- 24. februāris — ar nesējraķeti Titan-IIIB Agena-D palaists militārais pavadonis OPS 4204 (KH-8 4; Gambit-3 4304).
- 27. februāris — ar nesējraķeti Vostok-2 palaists militārais pavadonis Kosmos 143 (Zenit-2 № 46).
- 28. februāris — ar nesējraķeti Vostok-2M palaists meteoroloģiskais pavadonis Kosmos-144 (Meteor-1 № 6).
Marts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 3. marts — ar nesējraķeti Kosmos-2 palaists zinātniskais pavadonis Kosmos-145 (DS-U2-M № 2).
- 8. marts — ar nesējraķeti Delta-C palaista orbitālā observatorija OSO 3.
- 10. marts — ar nesējraķeti Proton-K / Blok-D palaists Mēness aplidošanas kosmosa kuģa prototips Kosmos-146 (L1P № 2).
- 13. marts — ar nesējraķeti Vostok-2 palaists militārais pavadonis Kosmos 147 (Zenit-2 № 47).
- 16. marts — ar nesējraķeti Kosmos-2 palaists militārais pavadonis Kosmos-148 (DS-P1-I № 2).
- 21. marts — ar nesējraķeti Kosmos-2 palaists pavadonis Kosmos-149 (DS-MO № 1).
- 22. marts:
- ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-150 (Zenit-4 № 27);
- nesējraķetes R-36orb avārijā zaudēta militārā krava OGČ № 8.
- 23. marts — ar nesējraķeti Delta E1 palaists sakaru pavadonis Intelsat II F-3.
- 24. marts — ar nesējraķeti Kosmos-3 palaists pavadonis Kosmos-151 (Strela-2 № 3).
- 25. marts — ar nesējraķeti Kosmos-2 palaists pavadonis Kosmos-152 (DS-P1-Ju № 7).
- 30. marts — ar nesējraķeti Thor SLV-2A Agena-D palaists militārais pavadonis OPS 4779 (KH-4A 40).
Aprīlis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 4. aprīlis — ar nesējraķeti Vostok-2 palaists militārais pavadonis Kosmos 153 (Zenit-2 № 48).
- 6. aprīlis — ar nesējraķeti Atlas-SLV3 Agena-D palaists tehnoloģisko eksperimentu pavadonis ATS 2 un RPM-481, bet ievadīts neplānotā orbītā.
- 8. aprīlis — ar nesējraķeti Proton-K / Blok-D palaists Mēness aplidošanas kosmosa kuģa prototips Kosmos-154 (L1P № 3L), bet kļūmes dēļ tas neatstāja Zemes orbītu.
- 12. aprīlis — ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-155 (Zenit-4 № 28).
- 13. aprīlis — nesējraķetes L-4S avārijā zaudēts pavadonis Ōsumi 3.
- 14. aprīlis — ar nesējraķeti Scout-A palaists navigācijas pavadonis OPS 0100 (Transit-O 12).
- 17. aprīlis — ar nesējraķeti Atlas LV-3C Centaur-D palaists Mēness nolaižamais aparāts Surveyor 3.
- 20. aprīlis:
- ar nesējraķeti Delta E palaists meteoroloģiskais pavadonis ESSA-5.
- Surveyor 3 nosēdās uz Mēness virsmas.
- 23. aprīlis — ar nesējraķeti Sojuz palaists kosmosa kuģis Sojuz-1, apkalpe: Vladimirs Komarovs.
- 24. aprīlis — kosmosa kuģim Sojuz-1 atgriežoties uz zemes, nolaižamā aparāta izpletņu kļūmes dēļ gāja bojā kosmonauts Vladimirs Komarovs.
- 26. aprīlis:
- ar nesējraķeti Scout-B palaists Zemes atmosfēras pētniecības pavadonis San Marco 2;
- nesējraķetes Titan-IIIB Agena-D avārijā zaudēts militārais pavadonis OPS 4243 (KH-8 5; Gambit-3 4305).
- 27. aprīlis — ar nesējraķeti Vostok-2M palaists meteoroloģiskais pavadonis Kosmos-156 (Meteor-1 № 7).
- 28. aprīlis — ar nesējraķeti Titan IIIC palaisti pavadoņi OPS 6638 (Vela 7), OPS 6679 (Vela 7), ERS-18, ERS-20, ERS-27
Maijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 4. maijs — ar nesējraķeti Atlas-SLV3 Agena-D palaists Mēness orbitālais aparāts Lunar Orbiter 4.
- 5. maijs — ar nesējraķeti Scout-A palaists eksperimentu pavadonis Ariel 3.
- 8. maijs — zonde Lunar Orbiter 4 iegāja Mēness orbītā.
- 9. maijs — nesējraķetes Thorad-SLV2G Agena-D kļūmes dēļ neplānotā orbītā ievadīti militārie pavadoņi OPS 4696 (KH-4A 41) un OPS 1967 (P-11 4408).
- 12. maijs — ar nesējraķeti Vostok-2 palaists militārais pavadonis Kosmos-157 (Zenit-2 № 49).
- 15. maijs — ar nesējraķeti Kosmos-3M palaists pavadoņa masas makets Kosmos-158 (Zaliv-GVM № 1).
- 16. maijs — ar nesējraķeti Molnija-M palaists pavadonis Kosmos-159 (E-6LS № 1).
- 17. maijs — ar nesējraķeti R-36orb palaists pavadonis Kosmos-160 (OGČ № 9).
- 18. maijs — ar nesējraķeti Scout-A palaists navigācijas pavadonis OPS 7218 (Transit-O 13).
- 22. maijs:
- ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-161 (Zenit-4 № 29);
- ar nesējraķeti Atlas-SLV3 Agena-D palaists militārais pavadonis OPS 4321 (KH-7 37; Gambit-1 4037) un no pēdējās raķešpakāpes neatdalāma krava OPS 5557 (LOGACS).
- 24. maijs:
- ar nesējraķeti Delta E1 palaists pētniecības pavadonis Explorer 34 (IMP E);
- ar nesējraķeti Molnija palaists sakaru pavadonis Molnija-1 № 8L.
- 30. maijs — nesējraķetes Scout-B avārijā zaudēts kosmiskā radiācijas pētniecības pavadonis ESRO-2A (ris 1).
- 31. maijs — ar nesējraķeti Thor-DM21 Agena-D palaisti militārie pavadoņi NRL PL-151, NRL PL-152, INRL PL-153, NRL PL-154, NRL-PL 159, Timation 1, Calsphere 3, Calsphere 4, OPS 5712.
Jūnijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. jūnijs — ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-162 (Zenit-4 № 30).
- 4. jūlijs — ar nesējraķeti Atlas-SLV3 Agena-D palaists militārais pavadonis OPS 4360 (KH-7 38; Gambit-1 4038).
- 5. jūlijs — ar nesējraķeti Kosmos-2 palaists pavadonis Kosmos-163 (DS-U2-MP № 2).
- 8. jūnijs — ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-164 (Zenit-2 № 50).
- 12. jūnijs:
- ar nesējraķeti Molnija-M palaista starpplanētu zonde Venera-4;
- ar nesējraķeti Kosmos-2 palaists pavadonis Kosmos-165 (DS-P1-Ju № 8).
- 14. jūnijs — ar nesējraķeti Atlas-SLV3 Agena-D palaista starpplanētu zonde Mariner 5.
- 16. jūnijs:
- ar nesējraķeti Kosmos-2 palaists pavadonis Kosmos-166 (DS-U3-S № 1);
- ar nesējraķeti Thorad-SLV2G Agena-D palaisti militārie pavadoņi OPS 3559 (KH-4A 42), OPS 1873 (P-11 4409).
- 17. jūnijs — ar nesējraķeti Molnija-M palaista starpplanētu zonde Kosmos-167, bet kļūmes dēļ tā neatstāja Zemes orbītu.
- 20. jūnijs:
- nesējraķetes Voshod avārijā zaudēts militārais pavadonis Zenit-4 № 31;
- ar nesējraķeti Titan-IIIB Agena-D palaists militārais pavadonis OPS 4286 (KH-8 6; Gambit-3 4306).
- 26. jūnijs — nesējraķete Kosmos-3M cieta avāriju, mēģinot orbītā ievadīt pavadoņa masas maketu Celina-O-GVM.
- 29. jūnijs — ar nesējraķeti Thor-LV2F Burner-2 Star-13A palaisti pavadoņi Aurora (P67-1) un Secor 6.
Jūlijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. jūlijs — ar nesējraķeti Titan IIIC palaisti militārie sakaru pavadoņi IDCSP: OPS 9331, OPS 9332, OPS 9333, OPS 9334 un tehnoloģiju pavadoņi LES-5, DODGE.
- 4. jūlijs — ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-168 (Zenit-2 № 51).
- 14. jūlijs — ar nesējraķeti Atlas LV-3C Centaur-D palaists Mēness nolaižamais aparāts Surveyor 4.
- 17. jūlijs:
- nolaišanās laikā uz Mēness Surveyor 4 piedzīvoja kļūmi, un sakari ar to pēc tam netika nodibināti;
- ar nesējraķeti R-36orb palaists pavadonis Kosmos-169 (OGČ № 10).
- 19. jūlijs — ar nesējraķeti Delta E1 palaists starpplanētu vides pētniecības pavadonis Explorer 35 (IMP E).
- 21. jūlijs:
- nesējraķetes Voshod avārijā zaudēts militārais pavadonis Zenit-4 № 32;
- Explorer 35 iegāja orbītā ap Mēnesi.
- 24. jūlijs — zaudēti sakari ar Mēness zondi Lunar Orbiter 4.
- 25. jūlijs — ar nesējraķeti Thor-SLV2A Agena-D palaists militārais pavadonis OPS 1879 (P-770 Multigroup 2 & Setter 1A).
- 27. jūlijs — ar nesējraķeti Atlas-D OV1 palaisti pētniecības pavadoņi OV1 11, OV1 12 un OV1 86, bet OV1 11 neatdalījās no raķetes.
- 28. jūlijs — ar nesējraķeti Thor-SLV2A Agena-D palaists pētniecības pavadonis OGO-4.
- 31. jūlijs — ar nesējraķeti R-36orb palaists pavadonis Kosmos-170 (OGČ № 11).
Augusts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. augusts — ar nesējraķeti Atlas-SLV3 Agena-D palaists Mēness orbitālais aparāts Lunar Orbiter 5.
- 5. augusts — zonde Lunar Orbiter 5 iegāja Mēness orbītā.
- 7. augusts — ar nesējraķeti Thorad-SLV2G Agena-D palaists militārais pavadonis OPS 4827 (KH-4A 43; Corona 119).
- 8. augusts — ar nesējraķeti R-36orb palaists pavadonis Kosmos-171 (OGČ № 12).
- 9. augusts — ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-172 (Zenit-4 № 33).
- 16. augusts — ar nesējraķeti Titan-IIIB Agena-D palaists militārais pavadonis OPS 4886 (KH-8 7; Gambit-3 4307).
- 23. augusts — ar nesējraķeti Thor-LV2F Burner-2 palaists militārais meteoroloģiskais pavadonis OPS 7202 (DSAP-4A F3).
- 24. augusts — ar nesējraķeti Kosmos-2 palaists pavadonis Kosmos-173 (DS-P1-Ju № 9).
- 31. augusts — ar nesējraķeti Molnija palaists sakaru izmēģinājumu pavadonis Molnija-1Ju № 11L.
Septembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. septembris — nesējraķetes Voshod avārijā zaudēts militārais pavadonis Zenit-2 № 52.
- 7. septembris — ar nesējraķeti Delta G palaists bioloģisko eksperimentu pavadonis Biosat 2 (Bios 2).
- 8. septembris — ar nesējraķeti Atlas LV-3C Centaur-D palaists Mēness nolaižamais aparāts Surveyor 5.
- 11. septembris:
- Surveyor 5 nosēdās uz Mēness virsmas;
- ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-175 (Zenit-4 № 34).
- 12. septembris — ar nesējraķeti Kosmos-2 palaists pavadonis Kosmos-176 (DS-P1-Ju № 10).
- 15. septembris — ar nesējraķeti Thorad-SLV2G Agena-D palaists militārais pavadonis OPS 5089 (KH-4B 1; Corona 120).
- 16. septembris — ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-177 (Zenit-2 № 53).
- 19. septembris:
- ar nesējraķeti R-36orb palaists pavadonis Kosmos-178 (OGČ № 13);
- ar nesējraķeti Titan-IIIB Agena-D palaists militārais pavadonis OPS 4941 (KH-8 8; Gambit-3 4308).
- 22. septembris — ar nesējraķeti R-36orb palaists pavadonis Kosmos-179 (OGČ № 14).
- 25. septembris — ar nesējraķeti Scout-A palaists navigācijas pavadonis OPS 4947 (Transit-O 14).
- 26. septembris — ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-180 (Zenit-2 № 54).
- 27. septembris:
- nesējraķete Kosmos-3M cieta avāriju, mēģinot orbītā ievadīt pavadoņa masas maketu Zaliv-GVM;
- nesējraķetes Proton-K / Blok-D avārijā zaudēts Mēness aplidošanas bezpilota kosmosa kuģis 7K-L1 № 4L, avārijas glābšanas sistēma no raķetes atdalīja nolaižamo aparātu, un tas nolaidās uz zemes.
- 28. septembris — ar nesējraķeti Delta E1 palaists sakaru pavadonis Intelsat II F-4.
Oktobris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 3. oktobris — ar nesējraķeti Molnija palaists sakaru pavadonis Molnija-1 № 9L.
- 9. oktobris — zondes Lunar Orbiter 1 un Lunar Orbiter 3 novadītas no Mēness orbītas un ietriecās Mēness virsmā.
- 11. oktobris:
- ar nesējraķeti Thor-LV2F Burner-2 palaists militārais meteoroloģiskais pavadonis OPS 1264 (DSAP-4A F4);
- ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-181 (Zenit-2 № 55).
- zonde Lunar Orbiter 2 novadīta no Mēness orbītas un ietriecās Mēness virsmā.
- 16. oktobris — ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-182 (Zenit-4 № 35).
- 18. oktobris:
- ar nesējraķeti R-36orb palaists pavadonis Kosmos-183 (OGČ № 15);
- ar nesējraķeti Delta-C palaista orbitālā observatorija OSO 4.
- zonde Venera-4 veica nolaišanos Veneras atmosfērā.
- 19. oktobris — zonde Mariner 5 veica Veneras pārlidojumu.
- 22. oktobris — ar nesējraķeti Molnija palaists sakaru pavadonis Molnija-1 № 12L.
- 24. oktobris — ar nesējraķeti Vostok-2M palaists meteoroloģiskais pavadonis Kosmos-184 (Meteor-1 № 8).
- 25. oktobris — ar nesējraķeti Titan-IIIB Agena-D palaists militārais pavadonis OPS 4995 (KH-8 9; Gambit-3 4309).
- 27. oktobris:
- ar nesējraķeti Ciklon-2A palaists tehnoloģiju pavadonis Kosmos-185 (I2-BM № 1);
- ar nesējraķeti Sojuz palaists bezpilota kosmosa kuģis Kosmos-186 (Sojuz 7K-OK № 3).
- 28. oktobris — ar nesējraķeti R-36orb palaists pavadonis Kosmos-187 (OGČ № 16).
- 30. oktobris:
- ar nesējraķeti Sojuz palaists bezpilota kosmosa kuģis Kosmos-188 (Sojuz 7K-OK № 4);
- veikta pasaulē pirmā kosmisko aparātu automātiskā saslēgšanās, kosmosa kuģim Kosmos-188 saslēdzoties ar Kosmos-186;
- ar nesējraķeti Kosmos-3M palaists militārais pavadonis Kosmos-189 (Celina-O № 1).
- 31. oktobris — kosmosa kuģis Kosmos-186 veica nolaišanos.
Novembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 2. novembris:
- kosmosa kuģis Kosmos-188 veica nolaišanos;
- ar nesējraķeti Thorad-SLV2G Agena-D palaists militārais pavadonis OPS 0562 (KH-4A 44) un OPS 1587 (P-11 4410).
- 3. novembris — ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-190 (Zenit-4 № 36).
- 5. novembris — ar nesējraķeti Atlas-SLV3 Agena-D palaists tehnoloģisko eksperimentu pavadonis ATS 3.
- 7. novembris — ar nesējraķeti Atlas LV-3C Centaur-D palaists Mēness nolaižamais aparāts Surveyor 6.
- 9. novembris — ar nesējraķeti Saturn V palaists bezpilota kosmosa kuģis Apollo 4 (AS-501) un Mēness moduļa masas makets LTA-10R; pēc 8 stundām Apollo 4 nolaidās Klusajā okeānā.
- 10. novembris:
- Surveyor 6 nosēdās uz Mēness virsmas;
- ar nesējraķeti Delta E1 palaists meteoroloģiskais pavadonis ESSA-6.
- 17. novembris — Surveyor 6 pacēlās 4 metrus no Mēness virsmas, un pēc tam nosēdās.
- 21. novembris — ar nesējraķeti Kosmos-2 palaists pavadonis Kosmos-191 (DS-P1-Ju № 11).
- 22. novembris — nesējraķetes Proton-K / Blok-D avārijā cieta Mēness aplidošanas bezpilota kosmosa kuģis 7K-L1 № 5L, avārijas glābšanas sistēma no raķetes atdalīja nolaižamo aparātu, un tas nolaidās uz zemes.
- 23. novembris — ar nesējraķeti Kosmos-3M palaists navigācijas pavadonis Kosmos-192 (Zaliv № 1).
- 25. novembris — ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-193 (Zenit-2 № 56).
- 29. novembris — ar nesējraķeti Redstone Sparta palaists Austrālijas pirmais pavadonis WRESAT.
Decembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 3. decembris — ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-194 (Zenit-4 № 37).
- 5. decembris:
- ar nesējraķeti Voshod palaists pētniecības pavadonis OV3-6 (ATCOS 2).
- ar nesējraķeti Titan-IIIB Agena-D palaists militārais pavadonis OPS 5000 (KH-8 10; Gambit-3 4310).
- 9. decembris — ar nesējraķeti Thorad-SLV2G Agena-D palaists militārais pavadonis OPS 1001 (KH-4B 2; Corona 122).
- 13. decembris — ar nesējraķeti Delta E1 palaista starpplanētu zonde Pioneer 8 un sakaru izmēģināšanas pavadonis TTS 1.
- 16. decembris — ar nesējraķeti Voshod palaists militārais pavadonis Kosmos-195 (Zenit-2 № 57).
- 17. decembris — zaudēti sakari ar Mēness nolaižamo aparātu Surveyor 5.
- 19. decembris — ar nesējraķeti Kosmos palaists pētniecības pavadonis Kosmos-196 (DS-U1-G № 1).
- 26. decembris — ar nesējraķeti Kosmos-2 palaists pavadonis Kosmos-197 (DS-U2-V № 3).
- 27. decembris — ar nesējraķeti Ciklon-2A palaists militārais pavadonis Kosmos-198 (US-AO № 3);
Dzimuši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 14. marts — Maikls Finks (Michael Fincke), ASV kosmonauts
- 15. maijs — Džozefs Akaba (Joseph M. Acaba), ASV kosmonauts
- 4. jūnijs — Šeins Kimbro (Robert Shane Kimbrough), ASV kosmonauts
- 23. augusts — Dominiks Antonelli (Dominic A. Antonelli), ASV kosmonauts
- 11. septembris — Rendolfs Bresniks (Randolph James Bresnik), ASV kosmonauts
- 1. decembris — Terijs Virtss (Terry W. Virts), ASV kosmonauts
Miruši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 27. janvāris:
- Rodžers Čeifī (Roger B. Chaffee), ASV kosmonauts, nav lidojis kosmosā (dzimis 1935. gadā)
- Virdžils Grisoms (Virgil I. "Gus" Grissom), ASV kosmonauts (dzimis 1926. gadā)
- Edvards Vaits (Edward Higgins White), ASV kosmonauts (dzimis 1930. gadā)
- 5. oktobris — Kliftons Viljamss (Clifton Williams), ASV kosmonauts, nav lidojis kosmosā (dzimis 1932. gadā)
- 8. decembris — Roberts Lorenss (Robert Lawrence), ASV kosmonauts, nav lidojis kosmosā (dzimis 1935. gadā)
|