1969. gada laikapstākļi Latvijā

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Laikapstākļi Latvijā
1960 1961 1962 1963 1964 1965 1966 1967 1968 1969
1970 1971 1972 1973 1974 1975 1976 1977 1978 1979
1980 1981 1982 1983 1984 1985 1986 1987 1988 1989
1990 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999
2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009
2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019
2020 2021 2022
Latvijas klimats
Rīgas klimats
1969. gada laikapstākļi Latvijā
Temperatūra
Latvija Rīga
Vidējā +4,2 °C +4,6 °C
Minimālā –32,0 °C −25,0 °C
Maksimālā +32,5 °C +30,9 °C
Nokrišņi
Gadā Latvija: 559,6 mm
Rīga: 524,5 mm
Mēnesī Rīga: 92,2 mm (novembris)
Dekādē Rīga: 45,3 mm (novembris)
Diennaktī Rīga: 19,4 mm (8. jūlijs)
Sniega sega Rīga: 28 cm (12. marts)
Vējš
Citi gada notikumi

Šajā lapā ir apkopoti 1969. gada laikapstākļi Latvijā.

Vasara Latvijā bija silta un neparasti sausa. Vidējā gaisa temperatūra Rīgā bija 0,7 grādi virs normas.[1]

Gada notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Līdzās 1972. gada janvārim, sausākais janvāris Latvijā.

1969. gada pirmais mēnesis bija samērā skarbs, taču sniega bija pamaz. Parasti sniega segas vidējais biezums bija 9 centimetri, bet 1969. gada janvārī tikai 6 centimetri. turklāt sniegs mēneša otrajā pusē bija ļoti ciets (sasalis pēc atkušņa).[2]

  • 1.12. janvāris — sākot jau ar 1968. gada 31. decembri, Latvijā iestājās auksts laiks. Trīspadsmit dienas pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra galvaspilsētā bija zem –10 grādiem, ar kulmināciju 11. janvārī, –16,7 °C. Arī diennakts minimālā gaisa temperatūra Rīgā šajā aukstuma periodā tika reģistrēta tieši šajā dienā un bija –21,8 °C.
  • 3. janvāris — virs Baltijas jūras šaurā joslā no ziemeļiem uz dienvidiem stiepās pazemināta gaisa spiediena apgabals, kurā atrodas atmosfēras fronte. Uz rietumiem no frontes temperatūra bija +2 līdz +6 grādi. Virzoties austrumu virzienā, fronte pēdējās diennakts laikā samazināja kustības ātrumu. Latvijā turpināja valdīt stabils sals.[3]
  • 10. janvāris:
    • Anticiklons, kura centrs dienu iepriekš bija virs Skandināvijas ziemeļiem, šajā dienā atradās virs Somijas dienvidiem. Turpmākajās dienās, anticiklona centram aizvirzoties pāri Baltijas valstīm, vēja virziens mainījās no dienvidaustrumu uz ziemeļrietumu un, saistībā ar to, ka ūdens temperatūra jūrā vēl bija augsta, piekrastes rajonos tika novērota sala mazināšanās.[4]
    • No rīta, Rīgā gaisa temperatūra bija –19 grādi, bet 700 metru augstumā — tikai –6 grādi (dienu iepriekš — mīnus 2 grādi). Temperatūra diezgan nelielā augstumā bija cēlusies par 13 grādiem. Šis gaisa slānis ar pieaugošo temperatūru darbojās kā savdabīgs aizsprosts, kas neļāva no zemes cauri tam izkļūt ūdens tvaikiem, dūmiem no neskaitāmiem dūmeņiem, kā arī vēja saceitajiem putekļiem. Šo krasi izšķiramo līniju 700 metru augstumā starp tīro un putekļaino gaisu labi varēja redzēt no lidmašīnas, tuvojoties pilsētai.[4]

Otrās dekādes vidū Latvijā uz īsu brīdi iestājās atkusnis. Robeža starp samērā silto gaisu un stipru salu gāja caur Astrahaņu, Maskavu, Ļeņingradu un Botnijas jūras līča ziemeļiem. Aukstuma centrs (ar –45 grādu temperatūru), kas parasti ziemā sakrīt ar anticiklona centru, lēni pārvietojās no Arhangeļskas uz dienvidaustrumiem. Aukstāis gaiss, kas saistits ar anticiklonu, tajā pašā laikā izplatījās uz dienvidu pusi un aukstais gaiss sāka ieplūst Baltijā.[5]

  • 20.16. janvāris — trešās dekādes sākuma Latvijā iestājās nedēļu ilgs aukstuma vilnis. Pirmajās trijās dienās diennakts vidējā gaisa temperatūra bija 12 līdz 17 grādus zem nulles, tad nāca divas siltākas dienas, kurām sekojas divas ļoti aukstas diennaktis.
  • 23.24. janvāris — ciklona ietekmē Latvijas dienvidos un austrumos, virs sasalušās sniega kārtas, uzsniga svaigs sniegs.[2]
  • 24. janvāris — galvaspilsētā tika novērota stipra snigšana. Nokrišņu daudzums sasniedza 10,3 miliemtrus.
  • 26. janvāris — diennakts vidējā gaisa temperatūra galvaspilsētā noslīdēja līdz –20,1 grādam. Naktī tā pazeminājās līdz pilniem –25 grādiem, bet dienā nebija siltāks par –14,5 °C.

Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mēneša sākumā, atsevišķās dienās tika novērotas krasas temperatūras svārsības. Sevišķi lielas tās bija Latvijas austrumos, kur dažās diennaktīs dzīvsudraba stabiņš noslīdējā līdz –30 grādiem, tad kāpa līdz +2 grādiem, bet pēc dienas atkal sasniedza –26 grādus.[6]

  • 5. februāris — no rīta tika novēroti lieli temperatūras kontrasti. Kamēr Latvijas austumos valdīja –25 grādu sals, tikmēr rietumos bija tikai –2 grādi.[6]
  • 9.14. februāris — iestājās auksts laiks. Diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā bija –13, –16 grādi, bet atsevišķās naktīs tā tuvojās –20 grādu atzīmei.
  • 16. februārisDaugavpilī tika reģistrētas visstiprākās vēja brāzmas iekšzemē, februārī — 28 metri sekundē.

PSRS Eiropas daļas teritorijā dominēja milzīgs anticiklons, kura diametrs sasniedza 3000 kilometru, bet augstums sasniedza 10 kilometrus. Anticiklona centrs ar 790 milimetru spiedienu atrodas pie Kazaņas. Šis anticiklons bija par cēloni aukstajam laikam Baltijā lielākajā janvāra daļā un februārī. Ziemeļkaukāzā un Ukrainas austrumos tas izraisīja putekļu vētras, austrumu viriena viesuļvējus. Anticiklona centrā valdīja auksts un rāms laiks.[7]

Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdzās 1966. gada martam Liepājā, Ventspilī tika reģistrēts visstiprākais vējš (vēja summa 10 minūšu intervālā) martā — 20 metri sekundē.

  • 2. marts — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, –22,2 °C.[8]
  • 7. marts — Anticiklons virs Padomju Savienības Eiropas teritorijas, kas ilgu laiku Latvijā noteica aukstu laiku, bija sairis, tādēļ varēja sākt izjust ciklonu ietekmi, kas atradās Atlantijas okeāna ziemeļos. Viena šāda cikiona centrs vairāk nekā 3000 kilometru diametrā, pārvietojās uz Murmanskas rajonu. Ciklons izraisīja krasu vēja pastiprināšanos virs Norvēģu jūras, Skandināvijas (līdz 12 ballēm), virs Baltijas jūras — līdz 9 ballēm. Stipro vēju ietekmē šur tur sākās ledus pārvietošanās.[9]
  • 12. marts — sniega segas biezums Rīgā sasniedza 28 centimetri, kas bija arī šī gada maksimums.
  • 13. marts — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, –20,1 °C.
  • 14. marts — Latvijā pamazām sals sāka mazināties. Lai gan dienās temperatūra tuvojās nulles grādu atzīmei, naktīs turpināja valdīt pamatīgs sals, stabili zem –10 grādiem. Turpretīm Francijā valdīja +12, +15 grādu siltums. Tik pat silts bija arī Vācijas dienvidos. Ļoti silts gaiss izplatījās Ukrainā. Kļuva siltāks un sniga arī pie dienvidu kaimiņiem Lietuvā. Gaisa temperatūra naktī svārstījās no –5 līdz –8 grādiem valsts dienvidos un no –9 līdz –14 grādiem valsts ziemeļu daļā.[10]
  • 30. marts — Rīgā iestājās meteoroloģiskais pavasaris — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru virs 0 °C.

Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pavasaris Latvijā nāca negribīgi. Dienā kusa, naktī piesala. Diennakts vidējā gaisa temperatūra turpināja būt zem normas un tas savukārt radīja apstākļus, kas kavēja ledus iešanu. Parasti Daugava Rīgas rajonā sāka atbrīvoties no ledus 3. aprīlī (visagrākais termiņs — 12. martā, visvēlākais – 20. aprīlī), bet 1969. gadā hidroloģiskais pavasaris kavējās. Pat rietumu rajonu upes, kur ledus iešana parasti sākās agrāk, nekā Latvijas austrumos, ledus nebija vēl sācis iet, lai gan ūdens līmenis Ventā, Bārtā un Lielupē cēlās strauji (20 līdz 30 centimetri diennaktī). Veidojās lāsmeņi, vietām ledus bija pacelts. Lielupē (Bauskas rajonā) bija vērojama pirmā ledus sakustēšanās. Ūdens bija kļuvis vairāk arī Daugavā — ūdens līmenis cēlās par 20 līdz 30 centimetriem diennaktī. Vēl nebija modušās Gauja, Salaca un citas ziemeļu rajonu upes.[11]

  • 6. aprīlis — pirmo reizi 1969. gada pavasara sezonā, maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā paaugstinājās virs +10 grādiem un bija +12,0 °C.
  • 10. aprīlis — pirmo reizi 1969. gada pavasara sezonā, maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā paaugstinājās virs +15 grādiem un bija +15,5 °C.
  • 11. aprīlis — ciklons, virzīdamies austrumu virzienā, Latvijā atnesa lietu.[12]

Saistībā ar lēno pavasara iestāšanos, aprīļa pirmajā dekādē Bārtā un Ventā plūdu laiks pagāja mierīgi. Dažās vietās ūdens līmenis sāka kristies. Ledus sāka iet Gaujā. Iecirknī starp Piedruju un Līvāniem bija vērojama vietēja ledus iešana Daugavā. Ledus iešana turpinājās Līvānu un Pļaviņu iecirknī. Pie Plavinām bija izveidojies ledus sastreguīms. Bet šis savdabīgais ledus aizsprosts nekādu ļaunumu nenodarīja, Lejpus Ķeguma saglabājās ledus sega. Bet otrās dekādes pašā sākumā ledus iešanu varēja vērot pie Rīgas.[12]

  • 18. aprīlis — naktī gaisa temperatūra Rīgā noslīdēja nedaudz zem nulles un izveidojās 2 cm bieza sniega sega, kura dienā nokusa.

Lai gan ritēja otrā pavasara mēneša pēdējā dekāde, pavasaris Latvijā vēl nebija sācies. Diennakts vidējā gaisa temperatūra gandrīz katru dienu bija zem klimatiskās normas. Bija salīdzinoši daudz nokrišņu, pat sniegs, bet mēneša vidū Latvijā bija arī kailsals.[13]

Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 6. maijs — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts pērkona negaiss.[14] Diennakts nokrišņu summa galvaspilsētā sasniedza 16,1 mm.
  • 8. maijs — pirmo reizi 1969. gada pavasara sezonā, maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā paaugstinājās virs +20 grādiem un bija +20,7 °C. Nākamajā dienā tika sasniegti arī pirmie +25 grādi (+27,8 °C).
  • 9. maijs — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +27,8 °C. 2013. gadā tika uzstādīts jauns rekords, +29,0 °C.
  • 10. aprīlis — pirmo reizi 1969. gada pavasara sezonā, maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā paaugstinājās virs +15 grādiem un bija +15,5 °C.
  • 15. maijs — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts pērkona negaiss.[14] Rīgas iedzīvotāji bija aculiecinieki pērkona negaisam, kas bija neparasti intensīvs un ilgstošs. Veselas četras stundas neapklusa pērkona dārdi, bet vēja ātrums reizēm sasniedza 22 metrus sekundē. Tā cēlonis bija ciklons, kura centrs atradās virs Skandināvijas. Ciklona priekšējā dalā ar dienvidrietumu vējiem Baltijā lelauzās Vidusjūras siltais, mitrais gaiss. Gaisa temperatūra dienā pacēlās līdz +19, +24 grādiem. Aiz siltā gaisa plūsmām nāca auksta gaisa masas, kas strauji izspieda sasildīto gaisu atmosfēras augšējos slāņos. Tieši šis apstāklis radīja pērkona negaisu ar lietu.[15]
  • 19. maijs — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts pērkona negaiss.[14]
  • 23. maijs — dienu iepriekš un šajā dienā, no rīta, termometrs vietām rādīja 1—2 grādus zem nulles (Liepāja, Rucava, Auce, Saldus). Nokrišņu daudzums maija otrajā dekādē vietām pieckārt pārsniedza normu. Tomēr, kaut arī gaiss bija vēss, ūdens upēs jau bija diezgan silts. Daugavas un Lielupes grīvās — 11 grādi. Rīgas jūras līča dienvidos 7 līdz 8 grādi virs nulles.[16]
  • 29. maijs — vakarā, 7 līdz 9 kilometru augstumā, virs Latvijas parādījās spalvu mākoņi, kas bija tuvojošā ciklona priekšvēstneši.[17]

Jau iepriekš, plašsaziņas līdzekļos tika ziņots, ka maija pirmspēdējā un pēdējā nedēļā Latvija bija salnas. Naktī no 25. uz 26 maiju Rīgā bija 8 grādi zem nulles (divu metru augstumā minimālā gaisa temperatūra bija, attiecīgi –0,4 °C un –1,0 °C), bet 29. maija rītā bija –6 grādi (divu metru augstumā +1,4 °C). Tik zema temperatūra, skaidrās un klusās naktīs, novērota visaukstākajā gaisa slānī zāles augstumā. Augsnes temperatūra tajā brīdi bija apmēram nulle, bet divu metru augstumā, kur parasti mērī temperatūru visas hidrometeoroloģiskās stacijas, bija +1 līdz +3 grādi.[17]

Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vismazāk nokrišņu jūnijā kopumā Latvijā. Mēneša nokrišņu daudzums Kurzemes pusē vietām bija tikai 1—3 mm.[18] Daudzviet Kurzemē (Ventspilī, Stendē un citur) vairāk kā mēnesi netika novēroti nokrišņi vispār. Tika ziņots, ka tik ilgs sausuma periods šajā reģionā tika novērots pirmo reiz.[19]

Mēneša nokrišņu summa (mm) Kurzemes meteoroloģiskajās novērojumu stacijās 1969. gada jūnijā.

  • Pāvilosta — 0,8 mm
  • Stende — 1,1 mm
  • Ventspils — 1,8 mm
  • Kolka — 2,2 mm
  • Saldus — 2,9 mm

  • Dobele — 6,8 mm
  • Rucava — 9,3 mm
  • Liepāja — 11,9 mm
  • Kuldīga — 12,3 mm

Sausākais jūnijs arī galvaspilsētā — mēneša nokrišņu summa sasniedza tikai 20,3 milimetrus.

  • 6. jūnijs — bija jau sestā vasaras diena, taču gaisa temperatūra bija tāda pati kā maijā — par 3 līdz 5 grādiem zemāka nekā normālā. Vēsums šajā gadalaikā ir diezgan bieža parādība. Vēl vairāk, ir bijuši gadi, kad termometra dzīvsudraba stabiņā noslīdējis līdz 2,3 grādiem zem nulles. Tā tas bija 1941. gada 9. jūnijā. Aukstumu izraisa plašais zemā gaisa spiediena apgabals, precīzāk — anticiklona austrumu perifērija, kas aizņem platību no Baltijas līdz Anglijai. Anticiklona centrs no rīta atradās uz ziemeļiem no Oslo. Tāpēc Baltijā valdīja aukstie ziemeļu vēji. Somijā sniga sniegs, bet Zviedrijā temperatūra pazeminājās līdz 1—3 grādiem zem nulles.[20]
  • 13. jūnijs — Rīgā iestājās meteoroloģiskā vasara — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru virs +15 °C. Meteoroloģiskā vasara galvaspilsētā ilga 73 dienas.
  • 18. jūnijs — pretstatā mitrajam maijam, jūnijā nokrišņu sadalījums bija nevienmērīgs. Kamēr Rīgā jau vairāk par nedēļu nokrišņi netika novēroti, tikmēr Latvijas dienvidaustrumos lija gandrīz kartu dienu. 18. jūnijā Rēzeknē pāris desmitu minūtēs nokrišņu daudzums sasniedza 20 milimetrus, Ludzas rajonā 15 minūtēs uz vienu hektāru nolija 410 tonnas ūdens uz vienu hektāriu. Negaisa mākonis atnesa arī krusu. Krusas graudi bija 3 centimetru diametrā. Ūdens temperatūra Daugavas grīva un Lielupē bija no +20 līdz +21 grādam. Rīgas jūras līcī no +18 līdz +20 grādiem.[21]
  • 21. jūnijs — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts pērkona negaiss.[14]

Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 8. jūlijs — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts pērkona negaiss.[14]
  • 15. jūlijsZīlānos tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, +7,0 °C. 2019. gadā tika uzstādīts jauns rekords, +6,5 °C.
  • 18. jūlijs — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts pērkona negaiss.[14]
  • 25. jūlijs:
    • Aukstā atmosfēras fronte, kas virzījās pāri Stokholmai, Kopenhāgenai un Berlīnei, no rietumiem tuvojās Latvijai. Atmosfēras frontes priekšpusē gaisa temperatūra sasniedza +27, +30 grādus (24. jūlijā maksimālā gaisa temperatūra Rīgā sasniedza +28 grādus, Mērsragā +30 grādus), bet aiz tās tikai +17, +20 grādus. Jūrā un Latvijas upēs ūdens temperatūra turpināja būt +20, +22 grādi.[22]
    • Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts pērkona negaiss.[14]

Mēneša trešā dekādē pieturējās skaidrs un sauss laiks. Dienā temperatūra bija +25, +30 grādu robežās un valdīja lēns vējš.[23]

Augusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valsts iekšzemes rajonos vislielākais reģistrētais vēja ātrums — 14 m/s, Saldus.

Mēneša pirmajā dekādē ieplūda vēss gaiss no ziemeļaustrumiem, atnesot vēsākus laikapstākļus. Valdīja lēni līdz mēreni ziemeļaustrumu vēji, pārsvarā valdīja sauss laiks. Naktīs gaisa temperatūra noslīdēja stabili zem +10 grādiem, bet dienās gaiss iesila līdz +17, +22 grādi.[24]

  • 3. augusts — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, +6,0 °C.
  • 5. augusts — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, +4,9 °C.
  • 10. augusts — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, +5,2 °C.
  • 14.15. augusts — ciklona, kas šajās dienās Latvijā atnesa lietu, izveidojās 9 kilometru augstumā virs Vācijas. Jau 14. augustā sinoptiķi tam pievērsa uzmanību, taču nebija pamata domāt, ka ciklons, sasniedzis zemi, virzīsies uz Baltiju un izraisīs lietu un pērkonu. Kaut arī lietus bija prognozē paredzēts citu atmosfēras procesu dēļ, tik lielu nokrišņu daudzumu bija grūti paredzēt.[25]

Augusta trešajā nedēļas nogalē, laikapstākļi saglabājās vēsi. Dienās bija apmācies laiks, brīžiem skaidrojās, nokrišņu bija maz. Gaisa temperatūra naktī bija vidēji +7 līdz +12 grādi. dienā apmēram 20 grādi virs nulles. Ūdens temperatūra Rīgas jūras līcī un upēs bija +17 līdz +19 grādu robežās.[25]

  • 19. augusts — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, +5,6 °C.
  • 20. augusts — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, +5,5 °C.
  • 22. augusts — iepriekšējā dienā un naktī uz 22. augustu Liepājā bija 9 milimetri nokrišņu, Saldū un Stendē, kur bija ļoti sauss, 7 milimetri. Jelgavā — 2 miliemtri, Latvijas austrumu daļā lietus lija maz. Aukstā fronte, kas izraisīja nokrišņus, dienā atradās virs Latvijas galējiem austrumiem. Bet latvijai no rietumiem pietuvojās otra auksto gaisa masu atmosfēras fronte, kas no rīta Liepājā un Ventspilī atnesa lietu un pērkona negaisu.[26]
  • 23. augusts — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts pērkona negaiss.[14]
  • 29. augusts — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts pērkona negaiss.[14]
  • 30. augusts — Rīgā iestājās meteoroloģiskā rudens — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru zem +15 °C.

Septembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz šim vislielākais septembrī Baltijas jūras piekrastē reģistrētais vēja ātrums ir 26 m/s, tas ir novērots 1969. gada 22. un 23. septembrī Ventspilī un atbilst stiprai vētrai. Valsts iekšzemes rajonos līdz šim septembrī reģistrētais vislielākais vēja ātrums ir 20 m/s (1969. gada 23. septembrī Saldū). Kurzemes iekšzemes rajonos līdz šim vislielākais vēja ātrums brāzmās ir bijis 36 m/s (1977. gada 13. septembrī Aucē) un 34 m/s (1969. gada 23. septembrī Saldū).

Otrās dekādes sākumā Latvijā iestājās stabila atvsara. Laiks Latvijā bija saulains, valdīja lēni līdz mēreni dienvidu vēji. Gaisa temperatūra naktīs bija +10, +14 grādi, bet dienās iesila no +20 līdz +25 grādiem. Ūdens temperatūra upēs un lielajos ezeros bija +15 līdz +16 grādi, Rīgas jūras līcī — apmēram +14 grādi.[27] Rīgā, laika posmā no 11. līdz 16. septembrim, diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili turējās 3 līdz 5 grādus virs normas un maksimālā gaisa temperatūra pēcpusdienās bija +23, +24 grādi.

  • 12. septembris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +24,9 °C.

Vairāk nekā nedēļu otrajā dekādē Somijā, Zviedrijas un Norvēģijas ziemeļu daļā bija auksts un lietains laiks, pūta ziemeļu vējš. Latvijā tajā pat laikā spīdēja saule, dzīvsudraba stabiņš termametrā pacēlās līdz +23, +26 grādiem. Šāda temperatūra bija tuva visaugstākajai, kāda jebkad novērota šajā gada laikā. Jau pagājušās nedēļas beigās sinoptiķi ar bažām raudzījās uz šo robežu, kas šķīra silto un ļoti auksto gaisa masu. 16. septembrī virs Skandināvijas ziemeļiem krasi sāka pastiprināties anticiklons un aukstā atmosfēras fronte strauji virzījās uz dienvidiem. Tā diennakts laikā pārgāja pāri Baltijas republikām, Baltkrievijai un 19. septembrī atradās virs Ukrainas, tādējādi pieliekot punktu siltajai un sausajai atvasarai.[28]

  • 22.23. septembris — Latviju piemeklēja (uz to brīdi) otra stiprākā vētra. Vidējais no maksimālajiem vēja ātrumiem brāzmās sasniedza 23,3 m/s, bet maksimālais vējš brāzmās sasniedza 34 m/s.

Oktobris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Septembra beigas un oktobra sākums Latvijas iedzīvotājus nelutināja ar labu laiku. Lietus gāzes, apmākušās dienas, rietumu vēji, auksts. Šādu laiku Baltijai atnesa sērija dziļu ciklonu, kas veidojās virs Atlantijas okeāna. Kaut arī Baltijai šāds laiks nebija ne jaunums, ne pārsteigums, tomēr tika konstatēts, ka šajā laika periodā bija vērojama anormāla ciklonu pārvietošanās, jo parasti to ceļš šajā laikā veda pa trajektorijām tālāk ziemeļos.[29]

Oktobra pirmā dekāde noslēdzās ar apbrīnojami siltām dienām, kas atgādināja 1967. gada rudeni. Par spīti lietum, rīdzinieki un daudzi Latvijas iedzīvotāji neizjuta parasto rudens drēgnumu. Gaisa temperatūra 9. oktobrī valstī pat nakts stundās bija 10—13 grādi virs nulles. Bet dienā lielākajā daļā rajonu sasniedza +14 līdz +18 grādus. Rīgā diennakts vidējā gaisa temperatūra bija 7 grādus augstāka par normu. Neparasto siltumu deva silta gaisa ieplūšana no Āfrikas plaša anticiklona perifērijā. Ciklons aptvēra visu Rietumeiropu un Centrālo Eiropu. Tajā paša laikā no Atlantijas okeāna uz austrumiem pār Skandināviju turpināja pārvietoties cikloni. Viena ciklona aizmugurē virs Barenca jūras sākās auksta gaisa masu kustība, tādēļ naktī uz 11. oktobri tā daļēji nokļuva virs Latvijas un strauji pazemināja gaisa temperatūru.[30] Ja 9. un 10. oktobrī minimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā bija attiecīgi +12,9 °C un +10,0 °C, tad jau nākamajās divās naktīs tā pazeminājās līdz +2,0 °C un +0,6 °C.

Oktobra otrās dekādes beigās un trešās sākumā bija samērā silta, dienā gaisa temperatūra sasniedza +10 līdz +15 grādus. Diennakts vidējā gaisa temperatūra no jauna pacēlās par 2, līdz 5 grādiem virs normas. Lietus, kas brīžiem šur tur nolija, nespēja ietekmēt lauku rudens darbus, jo lija galvenokārt vakaros vai naktīs un arī tad tikai nedaudz. Visā šai periodā Baltijā un Centrāleiropā pārsvarā bija siltā gaisa plūsmas. Naktī, laikam noskaidrojoties, temperatūra noslidēja līdz 0 vai pat –2 grādiem. Pašā nedēļas nogalē no Norvēģu jūras pāri Skandināvijai Latvijā ieplūda vēsāks gaiss. Tādēļ temperatūra noslīdēja zemāk un pat dienā nepārsniedza +4 līdz +7 grādus.[31]

  • 30. oktobris — Latvijā varēja vērot gandrīz vai visas iespējamās hidrometeoroloģiskās parādības — sniegu, lietu, pērkonu, miglu, krusu, pat šajā gadalaikā tik reti novērojamo atkalu. Vietām valsts austrumu daļā zemi klāja bieza sniega sega (Vidzemes augstienē 35 cm). Ziemeļrietumu vējš, kas baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī sasniedza 10 līdz 12 balles, pacēla Daugavas ūdens līmeni par veselu metru. Interesanti piezīmēt, kad tajā pašā laikā, kad Ventspilī un Liepājā vējš sasniedza vētras spēku (28 līdz 32 metri sekundē), virs Ziemeļigaunijas valdīja pilnīgs bezvējš — pāri Tallinai dienvidaustrumu virzienā virzījās šī ciklona centrs. Uz ziemeļiem — virs Somijas, temperatūra pazeminājās no –6 līdz –9 grādiem.[32]

Novembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1. novembris — naktī gaisa temperatūra Rīgā noslīdēja līdz nullei un izveidojās 2 cm bieza sniega sega, kura dienā nokusa.
  • 2. novembris — Latviju piemeklēja spēcīgākais un postošākais orkāns 20. gadsimtā:
    • Latvijas teritoriju šķērsoja dziļa ciklona centrs un ziemeļrietumu vējš brāzmās Daugavpilī sasniedza 44 m/s. Postošāka vēja ietekme bija Latvijas teritorijas austrumu daļā.[33]
    • Vētrai bija divi vēja pieauguma periodi. Pirmais — stiprākais — sākās 1. novembra vēlā vakarā Baltijas jūras piekrastē un turpinājās visā Latvijā gandrīz visu 2. novembri. Vētrai bija raksturīgs liels vēja brāzmu maksimālā ātruma sadalījums, bet maksimālā vēja brāzmu ātruma novērošanas vieta bija neparasta. Tā bija Daugavpils, kur vēja brāzmas sasniedza 44 m/s. 40 m/s stipras vēja brāzmas tika reģistrētas Ainažos, bet Ventspilī tās bija 35 m/s, Liepājā 32 m/s, savukārt Rīgā 40 m/s. Vismazākais šai vētras epizodē maksimālo vēja brāzmu ātrums bija 20 m/s (Rūjienā, Alūksnē, Gulbenē, Zosēnos).
    • Otrreiz vēja ātrums sāka palielināties 3. novembra vakarā, maksimālo ātrumu sasniedzot naktī uz 4. novembri. Šoreiz maksimālais vēja ātrums brāzmās nebija tik stiprs — tas sasniedza 34 m/s (Daugavpilī, Saldū, Skultē), bet vismazākais — 16—17 m/s — tas bija turpat, kur pirmajā vētras posmā — Alūksnē un Zosēnos.[34]
    • Orkāns nodarīja tautsaimniecībai ievērojamus zaudējumus, pat lielākus nekā iepriekšējais orkāns 1967. gada 18. oktobrī. Bojā gāja 30 cilvēki.[P 1]
  • 6. novembris — naktī gaisa temperatūra Rīgā noslīdēja nedaudz zem nulles un izveidojās 2 cm bieza sniega sega.
  • 7. novembris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, –6,6 °C.
  • 13. novembris — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +11,8 °C.

Mēneša sākumā ļoti dziļi cikloni cits pēc cita veidojās virs Atlantijas okeāna, virzījās uz Skandināviju, izralsidami 10 bailes stiprus vējus virs Baltijas jūras un trauksmainu nemieru sinoptiķos. Spiediena krišanās šo ciklonu priekšējās daļās sasniedza 5 līdz 6 milimetrus uz dzīvsudraba stabiņa trīs stundu laikā (2. novembrī pat 12 milimetrus). Mēneša vidū atmosfēra mazliet bija nomierinājusies. Laika apstākļus Eiropas lielākajā daļā otrās dekādes vidū moteica milzīgs, taču ne visai dziļš ciklons, kura galvenais centrs atradās virs Murmanskas.[35]

  • 25. novembris — Rīgā iestājās meteoroloģiskā ziema — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru stabili zem 0 °C. Šajā dienā Rīgā arī sāka veidoties pastāvīga sniega sega, kura saglabājās līdz gada beigām.
  • 25.27. novembris — pāri Baltijai viens pēc otra gāja rudens sezonas pirmie tā saucamie dienvidu cikloni. Apmēram pusotra tūkstoša kilometru diametrs bija gaisa virpuļiem, kas izveidojās Vidusjūras reģionā un pārvietojās virzienā Vine—Varšava—Daugavpils—Ļeningrada un tālāk uz ziemeļiem. Abi cikloni atnesa Latvijai bagātīgu sniegu, bet republikas dienvidaustrumos arī lietu. Visdziļākais sniegs 28. novembrī bija Skrīveros — 30 centimetru, Priekuļos — līdz 25 centimetriem, bet Rīgas apkaimē — apmēram 17 centimetrus. Ledus republikas upēs vēl nebija sācis veidoties. Cikloni veidojās un sāka virzīties uz Baltijas reģionu tādēļ, ka no Atlantijas cauri Francijai uz Vldusjūru plūda ļoti auksts gaiss.[36]

Decembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 8. decembris — sniega segas biezums Rīgā sasniedza 21 centimetru.

Otrās dekādes sākumā ziema aizvien stingrāk nostiprināja savas pozīcijas. Zem ledus bruņām bija iemigusi ne tikai mazie ezeriņi, bet arī tādi spēkavīri kā Rāzna, Lubāns, Engure un Usma. Taču ledus uz tiem vēl bija plāns. Ledus bija parvilcies arī Salacai, Gaujai, Lielupel un vietām Daugavai. Intensīvi ledus sega veidojās un Bārtā un Ventā. Bet Rīgas jūras līča sālsūdens ar ledu pārklājās lēnāk. Bieza ledus sega ir tikai līča ziemeļu dala. Baltijas jurā ūdens temperatūra krasta tuvuma bija no 0 līdz +2 grādiem, bet jūras atklātajā daļā no +3 līdz +4 grādiem. Arī zeme vēl nebija sasalusi. Biezā sniega sega to bija pasargājusi no sasalšanas. Pat −20 līdz −25 grādu sals, kāds bija vērojams otrās dekādes sākumā sniega virskārtā, nespēja sasaldēt augsni.[37]

  • 18. decembris — Rīgā sākās deviņu dienu aukstuma vilnis, kurā diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili noslīdēja zem −10 grādiem.

Decembra otrās dekādes beigās Latvijā laiku ietekmēja divi lieli gaisa virpuļi. Anticiklons ar 20 grādu salu un skaidru laiku — tā centrs atradās virs Karēlijas — loti lēni (ātrums — 15 kilometri stundā) virzījās uz dienvidrietumiem. Ciklons ar centru pie Kijevas slīdēja uz ziemeļiem. Tas nesa sniegu un siltāku laiku. Centriem tuvinotieg vējš pastiprinājās. 19. decembrī republikas dienvidaustrumos Daugavpilī laiks par 6 gradiem bija siltāks nekā dienu iepriekš un sniga. Temperatūra paaugstinājās arī pārējā republikas daļā. Taču anticlklons ar centru virs Karēlijas vēl bija stiprs, tādēl nākamajās divās dienās pieturējās auksts laiks. Temptratūra naktī bija 9 līdz 14, skaidrojoties — 15 līdz 17 grādi zem nulles, dienā — 5 līdz 10 grādi zem nulles. Sniegs sniga galvenokārt republikas dienvidaustrumos.[38]

  • 27.29. decembris — trīs dienas galvaspilsētā iestājās īslaicīgs atkusnis.
  • 31. decembris — vecgada dienā laiks bija ļoti auksts. Naktī termometra stabiņš galvaspilsētā noslīdēja līdz −24,8 °C, bet dienā nebija siltāks par −15,8 °C. Jaungada nakti rīdzinieki sagaidīja stindzinošā salā — gaiss atdzisa līdz −22,5 °C.

Gada pārskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Temperatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nokrišņi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Vidējā nokrišņu gada summa Latvijā bija 559,6 mm.
  • Nokrišņu gada summa Rīgā sastādīja 524,5 mm.

Laikapstākļu statistika Rīgā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gaisa temperatūras absolūtais mēneša minimums, maksimums (°C) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša nokrišņu summa (mm), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas diennakts nokrišņu maksimums.

Dati no Rīgas centra meteoroloģiskās novērojumu stacijas.[39]

Temperatūra
Mēnesis Minimums Datums Maksimums Datums Vidējā temp.
Janvāris
−25,0 °C
26. janvāris
+2,1 °C
16. janvāris −10,1 °C −5,4
Februāris
−19,9 °C
13. februāris
+1,9 °C
1. februāris −6,7 °C −2,4
Marts
−22,2 °C
2. marts
+6,2 °C
28. marts −5,2 °C −4,6
Aprīlis
−4,2 °C
8. aprīlis
+18,9 °C
21. aprīlis +4,8 °C −0,3
Maijs
−1,0 °C
26. maijs
+27,8 °C
9. maijs +10,6 °C −0,9
Jūnijs
+1,4 °C
4. jūnijs
+26,7 °C
19. jūnijs +15,2 °C −0,3
Jūlijs
+6,4 °C
7. jūlijs
+30,9 °C
25. jūlijs +17,7 °C +0,7
Augusts
+4,5 °C
21. augusts
+26,8 °C
1. augusts +16,2 °C 0,0
Septembris
−0,5 °C
21. septembris
+24,9 °C
12. septembris +11,6 °C −0,3
Oktobris
−6,5 °C
24. oktobris
+16,4 °C
9. oktobris +6,8 °C −0,4
Novembris
−8,4 °C
28. novembris
+11,8 °C
13. novembris +2,7 °C +0,6
Decembris
−24,8 °C
31. decembris
+1,5 °C
29. decembris +7,8 °C −5,5
Nokrišņi
Summa 1. 2. 3. Diennaktī Datums
18,5 mm
0,3
2,6
15,6
10,3 mm
27. janvāris
36,5 mm
11,1
14,6
10,8
6,0 mm
16. februāris
9,3 mm
3,2
4,6
1,5
2,6 mm
11. marts
67,9 mm
8,9
20,2
38,8
9,7 mm
29. aprīlis
59,9 mm
18,9
32,5
8,5
16,1 mm
6. maijs
20,3 mm
13,3
0,6
6,4
6,4 mm
22. jūnijs
58,2 mm
32,2
5,5
20,5
19,4 mm
8. jūlijs
28,3 mm
0,0
6,4
21,9
11,5 mm
30. augusts
59,3 mm
18,9
17,1
23,3
9,5 mm
27. septembris
51,4 mm
22,1
3,3
26,0
10,6 mm
3. oktobris
92,2 mm
45,3
17,4
29,5
13,5 mm
1. novembris
22,7 mm
19,2
1,1
2,4
6,0 mm
7., 8. decembris

Kopumā gada laikā Rīgā tika novērots šādas atmosfēras parādības:[40]

Gaisa temperatūras fakti Rīgā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā.

Zemākā gaisa temperatūra dienā:

Augstākā gaisa temperatūra naktī:

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Informācija par cilvēku upuriem oficiāli neparādījās plašsaziņas līdzekļos.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Sinoptiķa komentārs | Rudens klāt. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 208, 05.09.1969.
  2. 2,0 2,1 Sinoptiķa komentārs | Saltajā janvārī. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 20, 24.01.1969.
  3. Sinoptiķa komentārs | Kļūs siltāks. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 2, 03.01.1969.
  4. 4,0 4,1 Sinoptiķa komentārs | Sals mazināsies. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 8, 10.01.1969.
  5. Sinoptiķa komentārs | Aukstums ceļā uz Baltiju. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 14, 17.01.1969.
  6. 6,0 6,1 Sinoptiķa komentārs | No dienvidiem nāk sals. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 32, 07.02.1969.
  7. Sinoptiķa komentārs | Ciklons nes siltumu. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 44, 21.02.1969.
  8. Šī diena vēsturē | 2. marts, lsm.lv
  9. Sinoptiķa komentārs | Sācies atkusnis. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 56, 07.03.1969.
  10. Sinoptiķa komentārs | Aukstums neatkāpjas. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 62, 14.03.1969.
  11. Sinoptiķa komentārs | Ledus iešana kavējas. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 79, 04.04.1969.
  12. 12,0 12,1 Sinoptiķa komentārs | Sācis iet ledus. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 85, 11.04.1969.
  13. Sinoptiķa komentārs | Vēss oavasaris. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 97, 25.04.1969.
  14. 14,00 14,01 14,02 14,03 14,04 14,05 14,06 14,07 14,08 14,09 14,10 Climate Riga | Climate data 1969 (264220), en.tutiempo.net (angliski)
  15. Sinoptiķa komentārs | Maija negaisi. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 112, 16.05.1969.
  16. Sinoptiķa komentārs | Kad beigsies aukstums?. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 118, 23.05.1969.
  17. 17,0 17,1 Sinoptiķa komentārs | Laiks drīz atkal uzlabosies. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 124, 30.05.1969.
  18. Sinoptiķa komentārs | Kļūs siltāks. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 148, 27.06.1969.
  19. Sinoptiķa komentārs | Būs lietus!. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 154, 04.07.1969.
  20. Sinoptiķa komentārs | Gaidāms silts laiks. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 130, 06.06.1969.
  21. Sinoptiķa komentārs | Ciklons nāk. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 142, 20.06.1969.
  22. Sinoptiķa komentārs | Kļūs vēsāks. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 172, 25.07.1969.
  23. Sinoptiķa komentārs | Vasaras pēdējais mēnesis. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 178, 01.08.1969.
  24. Sinoptiķa komentārs | Gaisā bez pārmaiņām. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 184, 08.08.1969.
  25. 25,0 25,1 Sinoptiķa komentārs | Debesis apmācas. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 190, 15.08.1969.
  26. Sinoptiķa komentārs | Vai ardievas vasarai?. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 196, 22.08.1969.
  27. Sinoptiķa komentārs | Vai atvasara?. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 214, 12.09.1969.
  28. Sinoptiķa komentārs | Vējš un lietus. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 220, 19.09.1969.
  29. Sinoptiķa komentārs | Aukstums vairs nav aiz kalniem. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 232, 03.10.1969.
  30. Sinoptiķa komentārs | Vēss laiks. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 239, 11.10.1969.
  31. Sinoptiķa komentārs | Pirmais sals. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 250, 24.10.1969.
  32. Sinoptiķa komentārs | Pirmais sniegs. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 256, 31.10.1969.
  33. Vai Rīga pasargāta no plūdiem?, tvnet.lv, 12.09.2005.
  34. Visstiprākie vēji Latvijā, meteo.lv, 08.11.2013.
  35. Sinoptiķa komentārs | Silts. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 266, 14.11.1969.
  36. Sinoptiķa komentārs | Sniegs nāk no dienvidiem. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 278, 28.11.1969.
  37. Sinoptiķa komentārs | Ledus vēl ir plāns. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 289, 12.12.1969.
  38. Sinoptiķa komentārs | Upes aizsalst un... ledus iet. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 295, 19.12.1969.
  39. Novērojumi / Meteoroloģija / Datu meklēšana, meteo.lv
  40. Climate Riga | Climate data 1969, tutiempo.net

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]