1989. gads Latvijā

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Pasaulē: 1986 1987 1988 - 1989 - 1990 1991 1992
Latvijā: 1986 1987 1988 - 1989 - 1990 1991 1992
Laikapstākļi: 1986 1987 1988 - 1989 - 1990 1991 1992
Sportā: 1986 1987 1988 - 1989 - 1990 1991 1992
Kino: 1986 1987 1988 - 1989 - 1990 1991 1992

Šajā lapā ir apkopoti 1989. gada notikumi Latvijas teritorijā. Tā atradās PSRS sastāvā kā Latvijas PSR.

Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Gada sākumā notika Latvijas Pilsoņu kustības (komitejas) veidošanās ar mērķi kļūt par Latvijas Republikas pilsoņu interešu pārstāvniecību.[1]

Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 18. februāris — notika Latvijas Nacionālās Neatkarības Kustības (LNNK) dibināšanas kongress Ogrē, kurā pieņēma programmu ar mērķi Latvijas Republikas atjaunošana. LKP CK birojs uzskatīja, ka kongresa dokumenti un to apspriešanas gaita parāda, ka "LNNK ir sabiedriski politisks veidojums, kas balstās uz antisociālistisku platformu, kurai ir sveši pārkārtošanās un mūsu sabiedrības atjaunotnes patiesie uzdevumi". LPSR AP Prezidijs 23. martā uzdeva LNNK savus statūtus un programmu saskaņot ar LPSR Konstitūciju.
  • 23. februāris — notika Interfrontes manifestācija un gājiens Rīgas centrā. Mītiņā pie Uzvaras pieminekļa klātesošie pieņēma rezolūciju pret 14. februāra lēmumu par migrācijas pārtraukšanu.
  • 25. februāris — notika Interfrontes organizētais mītiņš pie Uzvaras pieminekļa pret valsts valodas statusa piešķiršanu latviešu valodai.

Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 6. marts — notika aktieru pikets pie LKP CK ēkas pret preses brīvības ierobežojumiem. Milicija rupji izrēķinājās ar piketa dalībniekiem.
  • 12. marts — Daugavmalā uz LTF rīkoto manifestāciju pulcējās 250 000 cilvēku.[2]
  • 25. martsRīgā notika sēru gājiens no Daugavmalas uz Brāļu kapiem, pieminot deportāciju upurus. Tā bija viena no pirmajām atļautajām demonstrācijām.
  • 26. marts — notika PSRS Tautas deputātu vēlēšanas, kurās tautas atbalstu saņēma LTF kandidāti.

Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 9. aprīlis — Rīgā pie Baltijas kara apgabala štāba parādījās kaujas tehnika. Nākamajā dienā štāba vadība paziņoja, ka notikušas plānotas mācības Baltijas republiku un Kaļiņingradas apgabala teritorijā.
  • 15. aprīlis — notika Latvijas Lauksaimnieku savienības dibināšanas kongress.
  • 22. aprīlis — pēc Latvijas Antīko automobiļu kluba iniciatīvas tika dibināts Rīgas Motormuzejs.

Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1. maijs — darbaļaužu demonstrācijā piedalījās arī LTF ar uz neatkarību vērstiem lozungiem.
  • 2. maijs — grupas "Helsinki-86" dalībnieki dibināja Latvijas Atdzimšanas partiju.
  • 5. maijs — LPSR Augstākā Padome pieņēma Valodas likumu, kas latviešu valodai piešķir valsts valodas statusu.
  • 6. maijs — LPSR Augstākā Padome pieņēma likumu par zemnieku saimniecībām, kas atļāva veidot individuālās saimniecības.
  • 14. maijs — oficiāli tika atjaunota Mātes dienas svinēšana.
  • 31. maijs — izskanēja Latvijas Tautas frontes valdes aicinājums LTF grupām apspriest iestāšanos cīņā par Latvijas pilnīgu politisko un ekonomisko neatkarību, kuru LTF Dome apstiprināja 1989. gada 10. jūnijā.

Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1. jūnijs — Latvijā tika ieviesti taloni ziepēm.
  • 8. jūnijs — tika pieņemts LPSR Augstākās Padomes dekrēts par 40. un 50. gados no Latvijas izsūtīto personu reabilitāciju.
  • 17. jūnijs:
    • Latvijas okupācijas gadadienā, notika masu demonstrācija Rīgā, kas bija vērsta pret komunistisko iekārtu.
    • Rīgā, Latvijas Universitātes Lielajā aulā, notika Latvijas strēlnieku apvienības dibināšanas konference.
  • 18. jūnijs — izcēlās ugunsgrēks VEF rūpnīcā, izdega aptuveni 1000 kvadrātmetri un zaudējumi tika lēsti 4 miljonu rubļu (20 tūkstošu latu) apmērā.
  • 26. jūnijs — Latvijā durvis vēra tobrīd pirmā privātā kredītiestāde, vēlākā Rīgas Komercbanka.[2]
  • 30. jūnijs — "Ave Sol" koris no Latvijas pirmoreiz piedalījās latviešu dziesmu svētkos ārzemēs — ASV Rietumkrasta latviešu 11. dziesmu svētkos.

Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 13. jūlijs — LPSR AP Prezidija lēmums Par darbību pilsoņu komiteju veidošanā atzina, ka pilsoņu komiteju organizācija, ko ir uzņēmusies LNNK, "Helsinki-86" un tās Rīgas nodaļa, Vides aizsardzības klubs un Latvijas Tautas frontes radikālā apvienība, ir nelikumīga. Pilsoņu reģistrācija neradīja juridiskas sekas.
  • 26. jūlijs:
  • 27. jūlijs — LPSR AP pieņēma likumu par Latvijas saimniecisko pastāvību, kas noteica, ka "Latvijas PSR ir suverēna valsts, un tas nosaka Latvijas tautas pirmtiesības uz dzīves telpu, rāzošanas resursiem un dabas bagātībām". Ekonomiskā patstāvība tika realizēta kā republikas saimnieciskais aprēķins.
  • 28. jūlijs:
    • Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākā padome iecēla komisiju Anatolija Gorbunova vadībā 1939./40. gada notikumu izmeklēšanai.
    • LPSR AP pieņēma likumu par sapulcēm un demonstrācijām, kas garantēja plašu sapulču un demonstrāciju brīvību. Turpmāk piketus varēja rīkot bez varas iestāžu atļaujas.
    • LPSR AP pieņēma Deklarāciju par Latvijas valsts suverenitāti. Latvijas statusu Padomju Savienībā nosaka līgumattiecības. LPSR likumiem ir augstākā vara Latvijas teritorijā (prioritāti pār PSRS likumdošanu).

Augusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 23. augusts — notika akcija Baltijas ceļš, kad apmēram 2 miljoni cilvēku sadevušies rokās veidoja 595 km garu dzīvo ķēdi, kas savienoja Baltijas valstu galvaspilsētas Tallinu, Rīgu un Viļņu. Šī demonstrācija tika sarīkota, lai pievērstu Pasaules uzmanību vēsturiskajiem faktiem, no kuriem cietušas Baltijas valstis. Baltijas ceļš notika tieši 50 gadus pēc Molotova–Ribentropa pakta parakstīšanas, kas notika 1939. gada 23. augustā. Šis notikums iekļuva arī Ginesa rekordu grāmatā.
  • 26. augusts — izskanēja PSKP CK Politbiroja draudīgais paziņojums Baltijas ceļa sakarā.

Oktobris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 7. oktobris — Dziesmu svētku estrādē Mežaparkā notika plaša tautas demonstrācija, kurā pulcināja vairāk kā 100 000 cilvēku no visas Latvijas.
  • 7.8. oktobris — notika Latvijas Tautas frontes 2. kongress, kas izvēlējās kursu uz Latvijas kā neatkarīgas valsts izveidi.

Novembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 10. novembris:
  • 11. novembris:
    • Latvijas Republikas Augstākās padomes 1939./40. gadu notikumu izmeklēšanas komisija sniedza ziņojumu, kurā norādīja, ka Hitlera un Staļina pakta rezultātā Latvija tika okupēta un anektēta. Latvijas Saeimas 1940. gada 21. jūlija deklarācija par Latvijas iestāšanos PSRS sastāvā un PSRS Augstākās padomes 1940. gada 5. augusta likums par Latvijas uzņemšanu PSRS ir nelikumīgi kopš to pieņemšanas brīža.
    • tika izveidota Konstitucionālā tiesa.
    • LPSR Augstākā padome pieņēma pagaidu nolikumu par PSRS tiesību un likumu stāšanos spēkā un atcelšanu Latvijā.
    • LPSR Augstākā padome pieņēma jauno vēlēšanu likumu.
    • pirmo reizi oficiāli tika atzīmēta Lāčplēša dienu.
  • 18. novembris — Latvijas Republikas proklamēšanas dienā Daugavmalā notika manifestācija "Par neatkarīgu Latvijā", kurā piedalījās vairāk nekā pusmiljons cilvēku.
  • 27. novembris:
    • PSRS AP ar nelielu balsu vairākumu atzina Baltijas republiku saimniecisko patstāvību.
    • Vairāki Latvijas Komunistiskās partijas līderi publicēja "Aicinājumu Latvijas komunistiem", kurā iestājas par pārmaiņām partijā.

Decembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mākslas filmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]