1994. gads Latvijā
| Pasaulē: | 1991 1992 1993 - 1994 - 1995 1996 1997 |
| Latvijā: | 1991 1992 1993 - 1994 - 1995 1996 1997 |
| Laikapstākļi: | 1991 1992 1993 - 1994 - 1995 1996 1997 |
| Sportā: | 1991 1992 1993 - 1994 - 1995 1996 1997 |
| Kino: | 1991 1992 1993 - 1994 - 1995 1996 1997 |
Šajā lapā ir apkopoti 1994. gada notikumi Latvijā.
Valsts amatpersonas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Amats | Persona | Piezīmes |
|---|---|---|
| Latvijas Valsts prezidents | Guntis Ulmanis | |
| 5. Saeimas priekšsēdētājs | Anatolijs Gorbunovs | |
| Ministru prezidents | Valdis Birkavs (līdz 19. septembrim) | Birkava Ministru kabinets |
| Māris Gailis (no 19. septembra) | Gaiļa Ministru kabinets |
Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 5. janvāris — Latvijas Republikas ārlietu ministrs nāca klajā ar oficiālu paziņojumu, ka Latvijas mērķis ir kļūt par NATO dalībvalsti.
- 10. janvāris — pārņemot Krievijas armijas īpašumu, izraisījās incidents, kura laikā Vidzemes priekšpilsētas tautas deputātu padomes priekšsēdētājs Andrejs Ručs deva rīkojumu aizturēt un nogādāt līdz Latvijas robežai divus Krievijas armijas ģenerāļus. Pēc divām dienām Ārlietu ministrija atvainojas Krievijai par incidentu.[1]
- 14. janvāris — parakstīts līgums starp Latvijas valsti, TILTS Communications un Lattelekom par Latvijas telefona tīkla modernizāciju.
- 31. janvāris — valsts firma Latvijas Gāze pārveidota par valsts akciju sabiedrību.
Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 2. februāris — telesakaru ražotājs Alcatel izveidoja meitas uzņēmumu SIA Alcatel Business Systems Baltics, kuru vēlāk pārdēvēja par Alcatel Baltics.[2]
- 5. februāris — dibināta Tautas saskaņas partija.
- 16. februāris — Latvijā viesojās Apvienotās Karalistes ārlietu ministrs Daglass Hērds.
- 21. februāris — Ministru prezidents Valdis Birkavs valsts vizītē apmeklēja Baltkrieviju.
- 23. februāris — Rīgā viesojās Polijas prezidents Lehs Valensa.
- 24. februāris — parakstīts starpvaldību līgums par Latvijas un Izraēlas sadarbību izglītībā, zinātnē un kultūrā.
- 26.—28. februāris — Izraēlā viesojās Latvijas delegācija Ministru prezidenta Valda Birkava vadībā.
Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 3. marts — Saeima ratificēja 1974. un 1992. gada Helsinku konvenciju par Baltijas reģiona jūras vides aizsardzību.
- 9. marts — Saeima pieņēma likumu "Par pievienotās vērtības nodokli".
- 14. marts — Latvijas amatpersonu delegācija Ministru prezidenta Valda Birkava vadībā viesojās Nīderlandē.
- 15. marts — Latvijas un Krievijas delegācijas Maskavā parakstīja trīs no četriem līgumiem par Krievijas armijas izvešanu no Latvijas.
Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 11. aprīlis — sākās rūpīga Baltijas jūras dibena izpēte, lai precizētu jūras kabeļa Ventspils—Stokholma ieguldīšanas trasi. Optiskā stikla šķiedras kabeļa ieguldīšanu sāka 1994. gada jūnijā.[3]
- 19. aprīlis — oficiāli tika atklāta Motorola pārstāvniecība Latvijā.
- 22. aprīlis — Lattelekom izpilddirektors Martins Bartolomjū un Latvenergo pārstāvis parakstīja līgumu par 1300 km garas optiskā stikla šķiedras kabeļa trases izveidošanu, izmantojot augstsprieguma līniju balstus un speciālas konstrukcijas kabeļus (izgatavoti somu firmā Nokia). Bija paredzēts izbūvēt divus lokus: Rietumu (Rīga—Ventspils—Liepāja—Jelgava—Rīga) un Austrumu (Rīga—Daugavpils—Balvi—Valmiera—Rīga). Tas vēlāk arī tika sekmīgi realizēts.
- 26. aprīlis — Rīgā, Latgales priekšpilsētā, Maskavas ielā 187, sāka montēt pirmo Latvijas starptautisko ciparsignālu telefona centrāli Alcatel S-12.[4] Centrāle tika atklāta 11. augustā.
- 30. aprīlis — Latvijas un Krievijas prezidenti un premjerministri Maskavā parakstīja dokumentus par Krievijas armijas izvešanu no Latvijas.
Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 2. maijs — Latvijas Banka laida apgrozībā 50 un 100 latu naudas zīmes.
- 9. maijs:
- 13. maijs:
- Jūrmalā sākās Baltijas Asamblejas 4. sesija.
- Rīgā viesojās Nobela prēmijas laureāte rakstniece Dorisa Lesinga.
- 17. maijs — Latvijas valdība paziņo par "Bankas Baltija" pārņemšanu, solot noguldītājiem, ka viņu naudai nekas nedraud.[1]
- 19. maijs — Saeima pieņēma likumu "Par pašvaldībām". Tas paredzēja, ka Latvijā ir pilsētu, rajonu un pagastu pašvaldības, kuras realizē savas funkcijas ar pilsoņu vēlētu pārstāvju palīdzību. Šajā pašā dienā Saeima pieņēma likumu "Par bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu".
- 20. maijs — valsts prezidents Guntis Ulmanis oficiālā vizītē apmeklēja Amerikas Savienotās Valstis.
- 30. maijs — amerikāņu mecenāts Džordžs Soross pasniedza Sorosa fonda iedibināto Sabiedriskās saskaņas balvu žurnālistei Tatjanai Zandersonei un dzejniekam Uldim Bērziņam.
- 31. maijs — Valsts prezidents Guntis Ulmanis izsludināja Pasta likumu, sakarā ar kuru Latvijas Pasts tika pārdēvēts par valsts iestādi.
Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 11. jūnijs:
- Rīgas kanālā notika pirmā Kanāla regate.
- Atjaunoja 1920. gada martā dibinātās Latvijas Universitātes Studentu padomes darbību, kura savu darbību pārtrauca padomju okupācijas laikā.
- 21. jūlijs — Saeima pieņēma Pilsonības likumu ar tajā iekļautajām normām par naturalizācijas kārtību un kvotām. Valsts prezidents Guntis Ulmanis 28. jūnijā pieprasīja to caurlūkot otrreiz (tas vairākkārtīgi tika labots).[6]
Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 5. jūlijs — sāka darboties Lattelekom satelītu Zemes stacija. Tā nodrošina sakaru kanālus ar Londonu.[2]
- 6. jūlijs — Latviju oficiālā vizītē apmeklēja Amerikas Savienoto Valstu prezidents Bills Klintons. ASV prezidents tikās ar Baltijas valstu prezidentiem — Igaunijas prezidentu Lennartu Meri, Latvijas prezidentu Gunti Ulmani un Lietuvas prezidentu Aļģirdu Brazausku.
- 22. jūlijs — Irbenes radioteleskopa teritoriju pameta pēdējās Krievijas militārpersonas.[7]
- 28. jūlijs — Jelgavā no Pārlielupes cietuma izbēga 89 ieslodzītie.
Augusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 11. augusts — galīgajā variantā pieņemts un izsludināts Pilsonības likums.[6]
- 31. augusts — Latvijas teritoriju pameta pēdējās Krievijas armijas daļas.[8] Krievijas Federācija pabeidza sava karaspēka izvešanu no Latvijas teritorijas, izņemot no Skrundas lokatora — Krievijas kosmiskās pretgaisa aizsardzības karabāzes.[1]
Septembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 28. septembris — Baltijas jūrā nogrima kuģis Estonia, bojā gāja 852 cilvēki, bet izglābās 137. No 29 latviešu pasažieriem izglābās tikai 6.[9] Latvijā tika izsludinātas sēras.
Oktobris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 3. oktobris — darbu uzsāka Cēsu radiostacija "Radio Trīs".[2]
- 18. oktobris — ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 463 tika dibināta Naturalizācijas pārvalde. Par tās priekšnieci apstiprināja Eiženiju Aldermani, tika apstiprināts arī iestādes nolikums un štatu saraksts. Pirmos mēnešus NP darbojās tiešā Ministru kabineta pakļautībā, bet no 1995. gada 1. janvāra kļuva par Iekšlietu ministrijas struktūrvienību.
- 20. oktobris — Saeima pieņēma likumu par Triju Zvaigžņu ordeņa atjaunošanu. Tas tika dibināts 1924. gadā par piemiņu Latvijas valsts tapšanai. Ordeņa devīze — Per aspera ad astra.
- 22. oktobris — notika savienības "Latvijas Ceļš" 1. kongress.
- 27. oktobris — Saeima pieņēma Latvijas Republikas valsts robežas likumu. Spēku zaudēja Satversmes 81. panta kārtībā izdotie Ministru Kabineta noteikumi Par Latvijas Republikas valsts robežu.
Novembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 7. novembris — Triju Zvaigžņu ordeņa dome paziņoja pirmo atjaunotā ordeņa kavalieru vārdus: ar ordeņa IV šķiru tika apbalvoti dzejniece Vizma Belševica, dzejnieks Andrejs Eglītis, dāņu kultūras darbiniece Rike Marianna Helmsa, mākslas zinātnieks Imants Lancmanis, dzejniece Broņislava Martuževa, diriģents Haralds Mednis, tēlnieks Indulis Ranka, teologs Juris Rubenis, rakstniece Melānija Vanaga, diriģents Leonīds Vīgners un ar ordeņa V šķiru — literatūrzinātnieks Valdemārs Ancītis, cilvēktiesību aktīviste Lidija Doroņina-Lasmane, grāmatizdevējs Jānis Elksnis, rakstniece Marina Kosteņecka, skolotāja Adīna Ķirškalne, aktieris Harijs Liepiņš, matemātikas pedagogs, profesors Jānis Mencis vecākais, aktieris Eduards Pāvuls, rakstnieks Aleksandrs Pelēcis.
- 11. novembris — LR Ministru kabinets pieņēma lēmumu par Eiropas integrācijas biroja izveidošanu.[5]
- 18. novembris — Joahims Zīgerists nodibināja savulaik populāro "Tautas kustību Latvijai".
- 24. novembris:
- Saeima pieņēma likumu "Par valsts karogu".
- Apvienojot Aizsardzības spēkus un Zemessardzi, tika izveidoti Nacionālie bruņotie spēki.[10]
Decembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 4. decembris — sākās pirmo Rīgas pilsētas abonentu līniju pārslēgšana uz ciparsignāla centrāli "Rīga I".[11]
- 15. decembris — Rīgā, Basteja bulvārī 18, tika atvērts Baltijas valstīs pirmais McDonald's restorāns.[12]
- 24. decembris — Kuģis Katrana, kas no Latvijas uz Zviedriju veda 149 bēgļus no Āzijas valstīm, uzskrēja uz sēkļa pie Igaunijas krastiem Sāremā.
Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 25. aprīlis — sākās ceturtā "Nepieradinātās modes asambleja", kurā piedalījās vairāk nekā 80 avangarda modes dizaineri. Tika demonstrētas Pako Rabannes un Valentīna Judaškina kolekcijas.
Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 5. janvāris — Zemgus Girgensons, hokejists
- 8. aprīlis — Kārlis Lasmanis, basketbolists
- 2. jūnijs — Gabriela Ņikitina, peldētāja
- 4. jūlijs — Riks Kristens Rozītis, kamaniņu braucējs
- 15. augusts — Teodors Bļugers, hokejists
- 12. oktobris — Valērijs Šabala, futbolists
Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 12. janvāris — Nora Bumbiere, dziedātāja (dzimusi 1947. gadā)
- 20. janvāris — Vitālijs Rubenis, politiķis (dzimis 1914. gadā)
- 10. februāris — Augusts Voss, padomju politiķis, LKP CK pirmais sekretārs (dzimis 1919. gadā)
- 21. marts — Aleksandrs Laime, ceļotājs un pētnieks (dzimis 1911. gadā)
- 26. aprīlis — Andrejs Aizderdzis, Latvijā dzimis Krievijas politiķis (dzimis 1958. gadā)
- 21. augusts — Egons Maisaks, aktieris (dzimis 1948. gadā)
- 26. septembris — Ēvalds Valters, aktieris, latviešu strēlnieks (dzimis 1894. gadā)
- 7. oktobris — Viktors Hatuļevs, hokejists (dzimis 1955. gadā)
- 29. decembris — Herberts Kuške, hokejists (dzimis 1913. gadā)
Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 1,2 Notikumu saraksts, kuru varam papildināt katru dienu...., latvija20gadsimts.lv
- ↑ 2,0 2,1 2,2 Sakaru Pasaules enciklopēdiskā laika grāmata Arhivēts 2018. gada 26. decembrī, Wayback Machine vietnē., pipkalejs.lv
- ↑ Senie Fakti[novecojusi saite]
- ↑ Pirmā starptautiskā ciparu centrāle Arhivēts 2012. gada 16. martā, Wayback Machine vietnē., pipkalejs.lv
- ↑ 5,0 5,1 Latvijas Republikas Iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) Svarīgākās Norises[novecojusi saite], arhivi.lv
- ↑ 6,0 6,1 Pilsonības likums Arhivēts 2009. gada 28. martā, Wayback Machine vietnē., likumi.lv
- ↑ «RIXC». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 9. novembrī. Skatīts: 2009. gada 14. aprīlī.
- ↑ Laikraksts Diena, 1994. gada 1. septembris, Nr. 993
- ↑ Aprit 10 gadi kopš prāmja 'Estonia' katastrofas
- ↑ Latvijas armija no 1991. gada līdz mūsdienām Arhivēts 2010. gada 30. oktobrī, Wayback Machine vietnē., mil.lv
- ↑ Oktobris[novecojusi saite]
- ↑ McDonald's svinēs 15 gadus Latvijā Arhivēts 2010. gada 27. martā, Wayback Machine vietnē., mcdonalds.lv
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Video[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- No Pārlielupes cietuma izbēguši noziedznieki, ltvpanorama, youtube.com 29.07.1994.
- Rīgā atver pirmo McDonald's restorānu, ltvpanorama, youtube.com 15.12.1994.
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |