1998. gads Latvijā

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Pasaulē: 1995 1996 1997 - 1998 - 1999 2000 2001
Latvijā: 1995 1996 1997 - 1998 - 1999 2000 2001
Laikapstākļi: 1995 1996 1997 - 1998 - 1999 2000 2001
Sportā: 1995 1996 1997 - 1998 - 1999 2000 2001
Kino: 1995 1996 1997 - 1998 - 1999 2000 2001

Šajā lapā ir apkopoti 1998. gada notikumi Latvijā.

Valsts amatpersonas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Amats Persona Piezīmes
Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis
6. Saeimas priekšsēdētājs Alfrēds Čepānis (līdz 3. novembrim)
7. Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume (no 3. novembra)
Ministru prezidents Guntars Krasts (līdz 26. novembrim) Krasta Ministru kabinets
Vilis Krištopans (no 26. novembra) Krištopana Ministru kabinets

Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 15. janvāris — notika AS "Laima" un AS "Uzvara" akcionāru ārkārtas pilnsapulce, kas apstiprināja abu sabiedrību apvienošanos. Vienbalsīgi tika nolemts, ka jaunā uzņēmuma nosaukums būs "Laima", vienlaicīgi saglabājot divas tirdzniecības zīmes — "Laima" un "Uzvara".
  • 28. janvārisRīgas ostā Vecmīlgrāvī oficiāli tika sākta ostas Kuģu satiksmes un informācijas vadības centra ēkas būve. Jaunās ēkas celtniecības pamatmērķis bija paaugstināt kuģu satiksmes drošību Rīgas un citās Latvijas ostās, ostu darbības efektivitāti, kā arī aizsargāt vidi.

Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1. februāris — Stājās spēkā Eiropas līgums par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienu un to dalībvalstīm, un Latviju.[1]

Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 3. marts — notika krievu pensionāru nesankcionēts pikets pie Rīgas Domes, kurā piedalījās aptuveni 2 000 cilvēku. Notika grūstīšanās un mēģinājums izkliedēt piketētājus, kas izraisīja Latvijas un Krievijas starpvalstu attiecību saasināšanos. Krievija piemēroja ekonomiskās sankcijas pret Latviju, kuras oficiāli tika noliegtas.
  • 27. martsAiviekstes HES iedarbināja un pieslēdza tīklam otro hidroagregātu.
  • 28. martsLR Ministru kabinets apstiprināja atjaunoto III Nacionālo programmu Latvijas integrācijai Eiropas Savienībā.[1]

Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 25. maijs — svinīgi tika uzsākta pirmā daudzstāvu auto stāvvietas celtniecība 13. janvāra ielā, kuru bija paredzēts pabeigt 1999. gada 1. maijā, tomēr celtniecība tika iesaldēta un rezultātā 2003. gadā šajā vietā tika uzcelts daudzzāļu kinoteātris "Forum Cinemas".

Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • SIA Baltkom GSM sāka piedāvāt jaunu pakalpojumu — priekšapmaksas mobilā telefona karti "Confidential", kuru cenas bija 99 Ls, 49 Ls un 199 Ls. Iegādājoties šo karti, klientam nevajadzēja slēgt abonēšanas līgumu ar tīkla operatoru, kā arī nebija jāuzrāda personas dati. Bija iespējams nopirkt arī komplektu, kurā ietilpa Nokia 1610 telefons par 195 Ls un karte 99 Ls vērtībā.[2]
  • 17. augustsKrievijas valdība paziņoja par defoltu, nespējot izpildīt īstermiņa finansiālās saistības. Nākamo 6 mēnešu laikā rubļa kurss kritās par 70% attiecībā pret ASV dolāru. Nopietnus zaudējumus cieta Latvijas uzņēmēji, kuru galvenais eksporta tirgus bija Krievija.
  • 25. augustsLMT pieslēdza 100 000. abonentu.[2]
  • 31. augusts — Pēdējā krievu radars, Skrundas RLS "Dņepra" pārtrauc aktīvo darbību un seko 18 mēneši ilgs nojaukšanas laiks.

Septembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Oktobris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Novembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Decembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Video[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]