Meldrumskābe

Vikipēdijas lapa
Meldrumskābe

Meldrumskābes struktūrformula
Citi nosaukumi 2,2-dimetil-1,3-dioksān-4,6-dions,
izopropilidēnmalonāts
CAS numurs 2033-24-1
Ķīmiskā formula C6H8O4
Molmasa 144,13 g/mol
Kušanas temperatūra 94—95 °C
Viršanas temperatūra sadalās

Meldrumskābe6Н8O4) ir cikliskais divkāršais esteris, kas ir laktīda struktūrizomērs. Atšķirībā no laktīda, meldrumskābe ir 1,3-dioksāna, nevis 1,4-dioksāna atvasinājums. Meldrumskābe ir balta, kristāliska (adatveida kristāli) viela bez smaržas, ūdenī šķīst slikti.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Meldrumskābes sākotnējā, nepareizā struktūrformula

Meldrumskābi pirmais ieguva skotu ķīmiķis Endrū Normans Meldrums (Andrew Norman Meldrum) 1908. gadā malonskābes kondensācijas reakcijā ar acetonu acetanhidrīda un sērskābes klātienē.[1] Kaut arī Meldrums šo vielu nepareizi uzskatīja par β-hidroksiizopropilmalonskābes β-laktonu[2] tā ir nosaukta pirmatklājēja vārdā. Tā kā meldrumskābei ir stipri skābas īpašības (skābuma konstante 4,97), ķīmiķis uzskatīja, ka tā satur karboksilgrupu, kā vairums organisko skābju. Tikai 1948. gadā Deivids Deividsons (David Davidson) un Sidnejs Bernhards (Sidney A. Bernhard) noskaidroja meldrumskābes pareizo struktūru.[3] Meldrumskābes skābumu nodrošina protona atšķelšanās no oglekļa atoma, kas atrodas starp abām karbonilgrupām, tādējādi meldrumskābe pieder pie tā saucamajām CH skābēm. Tomēr meldrumskābes aciditāte ir anomāli augsta, salīdzinot ar radniecīgiem savienojumiem, piemēram, dimetilmalonātu. To teorētiski izskaidroja japāņu ķīmiķi 2004. gadā.[4]

Iegūšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Meldrumskābes iegūšana

Meldrumskābi var iegūt kā ar oriģinālo paņēmienu no acetona un malonskābes, tā arī no malonskābes un izopropenilacetāta sērskābes klātienē.

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izmanto organiskajā sintēzē par reaģentu Knēvenāgela reakcijas veikšanai un citur.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Meldrum, Andrew N. (1908). "A β-lactonic acid from acetone and malonic acid". J. Chem. Soc., Trans. 93: 598–601. doi:10.1039/CT9089300598.
  2. Davidson, David; Bernhard, Sidney A. (1948). "The Structure of Meldrum's Supposed β-Lactonic Acid". J. Am. Chem. Soc. 70 (10): 3426–3428. doi:10.1021/ja01190a060. PMID 18891879.
  3. David Davidson, Sidney A. Bernhard: The Structure of Meldrum's Supposed β-Lactonic Acid, in: Journal of the American Chemical Society, 1948, 70 (10), S. 3426–3428; doi:10.1021/ja01190a060.
  4. Nakamura, Satoshi; Hirao, Hajime; Ohwada, Tomohiko (2004). "Rationale for the Acidity of Meldrum's Acid. Consistent Relation of C−H Acidities to the Properties of Localized Reactive Orbital". J. Org. Chem. 69 (13): 4309–4316. doi:10.1021/jo049456f. PMID 15202884.