20. armijas korpuss (Krievijas Impērija)
20. (XX) armijas korpuss (20-й армейский корпус, XX армейский корпус) bija 1899. gada 17. septembrī Viļņas militārajā apgabalā izveidots armijas korpuss ar štābu Rīgā, kurā sākotnēji ietilpa 29. kājnieku divīzija un jaunizveidotā 45. kājnieku divīzija, kas bija dislocētas galvenokārt Latvijas teritorijā. 1910. gadā 45. kājnieku divīziju pārcēla uz Penzas pilsētu un iekļāva 16. armijas korpusā, bet 20. korpusa sastāvā iekļāva 28. kājnieku divīziju, kuras štābs atradās Kauņas cietoksnī.
Sākoties Pirmajam pasaules karam, 20. korpusa divas divīzijas 1914. gada 20. (7. pēc VS) augustā Ziemeļrietumu frontes 1. armijas sastāvā deva izšķirošo triecienu Vācijas karaspēkam Gumbinenes kaujā Austrumprūsijā. Tomēr pēc zaudētās Pirmās Mazūrijas ezeru kaujas 1914. gada septembrī 20. armijas korpusa 28. un 29. kājnieku divīzijas atkāpās no Prūsijas.
1915. gada februārī Otrās Mazūrijas ezeru kaujas laikā Vācijas 8. un 10. armijas straujā uzbrukuma dēļ 20. armijas korpuss atkāpās uz Augustovas mežu, kur to ielenca un gandrīz pilnībā iznīcināja. 20. armijas korpuss no kaujās 1915. gada 31. janvāra līdz 8. februārim zaudēja 349 kājnieku virsniekus, 124 artilērijas virsniekus, 27 998 kājniekus, 5701 artilēristus, 5446 zirgus, 158 lielgabalus.[1]
- 20. armijas korpusa (XX.) izvietojums Gumbinenas kaujas laikā
- 20. armijas korpusa (XX.) izvietojums Tanenbergas kaujas laikā
- 20. armijas korpusa 28. (28. d.p.) un 29. (29. d.p.) kājnieku divīziju atkāpšanās no Prūsijas
- 20. armijas korpusa (XX.) atkāpšanās un iznīcināšana (zīme) Otrās Mazūrijas ezeru kaujas laikā
Struktūra 1900. gadā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Korpusa štābs (Rīgā)
- 29. kājnieku divīzija (dislocēta galvenokārt Latvijas teritorijā)
- 113. Staraja Rusas kājnieku pulks (dislocēts Kauņas un Kurzemes guberņās)
- 114. Novotoržokas kājnieku pulks (dislocēts Kurzemes guberņā)
- 115. Vjazmas kājnieku pulks (dislocēts Vidzemes guberņā)
- 116. Malojaroslavecas kājnieku pulks (dislocēts Vidzemes guberņā)
- 29. artilērijas brigāde (Rīgā)
- 45. kājnieku divīzija (dislocēta Latvijas teritorijā)
- 177. Izborskas kājnieku pulks (dislocēts Vidzemes guberņā)
- 178. Cēsu kājnieku pulks (dislocēts Kurzemes guberņā)
- 179. Daugavgrīvas kājnieku pulks (dislocēts Kauņas guberņā)
- 180. Ventspils kājnieku pulks (dislocēts Kurzemes guberņā)
- 45. artilērijas brigāde (Ukmerģē)
Struktūra 1914. gadā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pirms došanās uz fronti 18. jūlijāː
- Korpusa štābs (Rīgā)
- 29. kājnieku divīzija
- 113. Staraja Rusas kājnieku pulks (dislocēts Kauņas un Kurzemes guberņās)
- 114. Novotoržokas kājnieku pulks (dislocēts Kurzemes guberņā)
- 115. Vjazmas kājnieku pulks (dislocēts Vidzemes guberņā)
- 116. Malojaroslavecas kājnieku pulks (dislocēts Vidzemes guberņā)
- 29. artilērijas brigāde (Rīgā)
- 28. kājnieku divīzija
- 109. Volgas kājnieku pulks (dislocēts Kauņas guberņā)
- 110. Kamas kājnieku pulks (dislocēts Kauņas guberņā)
- 111. Donas kājnieku pulks (dislocēts Kauņas guberņā)
- 112. Urālu kājnieku pulks (dislocēts Viļņas guberņā)
- 28. artilērijas brigāde (Kauņā)
- 1. Atsevišķā kavalērijas brigāde
- 16. Irkutskas huzāru pulks (Krustabaznīcas ielā Rīgā)
- 19. Arhangeļskas dragūnu pulks (Jelgavā)
- artilērijas divizioni, sapieru, pontonu un vezumnieku bataljoni
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Каменский М. П. Гибель ХХ корпуса. Петроград: Гиз, 1921.