13. Saeimas vēlēšanas

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
13. Saeimas vēlēšanas
← 2014 2018. gada 6. oktobrī 2022 →
Nobalsojuši 845 196 (54,60%)

  Pirmā partija Otrā partija Trešā partija
  Vjačeslavs Dombrovskis.jpg Aldis Gobzems in 2018.jpg Jānis Bordāns.jpg
Premjera amata kandidāts Vjačeslavs Dombrovskis Aldis Gobzems Jānis Bordāns
Partija Saskaņa KPV LV Jaunā konservatīvā partija
Pēdējās vēlēšanās 23.0% nepiedalījās 0.7%
Vietas iepriekš 24 0 0
Vietas pēc 23 16 16
Vietu izmaiņas 1 16 16
Balsis 167 117 120 264 114 694
Procenti 19,80% 14,25% 13,59%

  Ceturtā partija Piektā partija Sestā partija
  Artis Pabriks - Latvian part - Citizens’ Corner debate on Europe’s icy standoff with Russia (30290620922).jpg Roberts Zile - Latvian part press photos- Citizens’ Corner debate on EU citizens and their digital rights (15712487334).jpg BA Latvijas delegācijas un Baltijas lietu apakškomisijas tikšanās ar premjerministru Māri Kučinski (29360468395).jpg
Premjera amata kandidāts Artis Pabriks Roberts Zīle Māris Kučinskis
Partija Attīstībai/Par! Nacionālā Apvienība Zaļo un Zemnieku savienība
Pēdējās vēlēšanās nepiedalījās 16.6% 19.5%
Vietas iepriekš 0 17 21
Vietas pēc 13 13 11
Vietu izmaiņas 13 4 10
Balsis 101 685 92 963 83 675
Procenti 12,04% 11,01% 9,91%

  Septītā partija
  Karins, Krisjanis-9702.jpg
Premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš
Partija Jaunā Vienotība
Pēdējās vēlēšanās 21.9% (Vienotība)
Vietas iepriekš 23
Vietas pēc 8
Vietu izmaiņas 15
Balsis 56 542
Procenti 6,69%

Iepriekšējais Ministru prezidents

Māris Kučinskis
Zaļo un zemnieku savienība

Nākamais Ministru prezidents

tiks ievēlēts

13. Saeimas vēlēšanas saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 11. pantu notika 2018. gada 6. oktobrī. Cilvēkiem, kas nevarēja balsot vēlēšanu dienā, bija iespēja nodot savu balsi glabāšanā iepriekšējās trīs dienās īpaši noteiktos laikos daļā no vēlēšanu iecirkņiem. Kandidātu sarakstu iesniegšana notika no 18. jūlija līdz 7. augustam.[1]

Priekšvēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

13. Saeimas vēlēšanas bija devītās Saeimas vēlēšanas pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 1990. gada 4. maijā.

Iepriekšējās vēlēšanās Saeimā iekļuva sešas politiskās partijas un to apvienības. Vislielāko vēlētāju atbalstu ieguva "Saskaņa", tai sekoja "Vienotība" un Zaļo un Zemnieku savienība. Saeimā iekļuva arī Nacionālā apvienība, Latvijas Reģionu apvienība un "No sirds Latvijai". Pēc vēlēšanām koalīciju izveidoja trīs politiskie spēki: "Vienotība", Zaļo un Zemnieku savienība un Nacionālā apvienība.

2017. gada 3. jūnijā Latvijā notika pašvaldību vēlēšanas. Visvairāk mandātu novadu un republikas pilsētu domēs ieguva Nacionālā apvienība, Zaļo un Zemnieku savienība un tās sastāvā esošā Latvijas Zemnieku savienība. Rīgas domes vēlēšanās uzvaru svinēja "Saskaņas" un "Gods kalpot Rīgai" apvienotais saraksts.

2017. gada 18. jūlijā pieci "Vienotības" deputāti izstājās no partijas un 26. augustā izveidoja liberāli centrisko partiju "Kustība Par!". Par tās valdes priekšsēdētāju ievēlēja bijušo Ekonomikas ministru Danielu Pavļutu[2]. 21. augustā "Vienotību" pameta Edvards Smiltēns, kas kļuva par "Sabiedrības par labām pārmaiņām" vadītāju,[3] vēlāk sabiedrība tika pārdevēta par "Sabiedrību centriskai politiskai", kā arī paziņoja par startēšanu vēlēšanās no Latvijas Reģionu apvienības saraksta.

2017. gada 3. novembrī "Gods kalpot Rīgai" līderis Andris Ameriks paziņoja, ka viņa partija 13. Saeimas vēlēšanās kandidēs atsevišķi no "Saskaņas".[4]

2018. gada 14. martā partiju "Kustība Par!", "Latvijas attīstībai" un "Izaugsme" valdes nolēma izveidot sociālliberālu partiju apvienību. Šo lēmumu apstiprināja partiju kongresos.[5]

2018. gada 24. martā Latvijas Zemnieku savienības kongresā kā premjera amata kandidātu virzīja Māri Kučinski.[6]

2018. gada 28. martā Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, Kristīgi demokrātiskā savienība un partija "Gods kalpot mūsu Latvijai" parakstīja apvienības līgumu, lai kopīgi startētu 13. Saeimas vēlēšanās. Jaunās apvienības pilno nosaukumu veido visu trīs partiju vārdi, taču tās saīsinājums ir "Apvienība SKG" kā abreviatūra vārdiem "sociāls", "kristīgs" un "godīgs".[7]

2018. gada 23. aprīlī “Vienotība” paziņoja par apvienības “Jaunā Vienotība” veidošanu ar reģionālajām partijām “Kuldīgas novadam”, “Valmierai un Vidzemei”, “Tukuma pilsētai un novadam”, Latgales partiju un Jēkabpils reģionālo partiju, premjera amatam virzot Eiropas Parlamenta deputātu, kādreizējo ekonomikas ministru Krišjāni Kariņu.

Tatjana Ždanoka 2017. gadā vērsās ar iesniegumu Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK), lai noskaidrotu, vai viņai ir tiesības kandidēt Saeimas vēlēšanās. CVK sniegusi uzziņu, ka minētajos apstākļos saskaņā ar apstrīdēto normu pieteikuma iesniedzēja nevar kandidēt Saeimas vēlēšanās. Ždanoka uzskatīja, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 1. pantam un 9. pantam, kā arī pārkāpj no Satversmes 91. panta 1. teikuma izrietošo vienlīdzības principu. 29. jūnijā Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā "Par Saeimas vēlēšanu likuma 5. panta 6. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 9. un 91. pantam", kura rezultātā Ždanoka 13. Saeimas vēlēšanās kandidēt nevarēs.

Sarakstu līderi un Ministru prezidenta amata kandidāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reģistrācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēlēšanām kandidātu sarakstus varēja iesniegt no 18. jūlija līdz 7. augustam.

Nr. Saraksts Reģistrācija
1 Jaunā konservatīvā partija 24.07.
2 Rīcības partija 25.07.
3 Latvijas Reģionu apvienība 01.08.
4 Attīstībai/Par! 01.08.
5 Jaunā Vienotība 02.08.
6 Zaļo un Zemnieku savienība 02.08.
7 No sirds Latvijai 03.08.
8 Progresīvie 03.08.
9 Saskaņa 03.08.
10 Latvijas Krievu savienība 03.08.
11 Nacionālā apvienība 03.08.
12 KPV LV 06.08.
13 Latviešu Nacionālisti 06.08.
14 Apvienība SKG 06.08.
15 Latvijas centriskā partija 07.08.
16 Par Alternatīvu 07.08.

Sarakstu līderi[8][labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saraksts Līderi
Rīga Vidzeme Latgale Kurzeme Zemgale
1 Latvijas Krievu savienība Andrejs Mamikins Andris Tolmačovs Jevgeņija Krjukova Elita Kosaka Ludmila Ušakova
2 Jaunā konservatīvā partija Juta Strīķe Jānis Bordāns Ilga Šuplinska Juris Jurašs Krišjānis Feldmans
3 Rīcības partija Igors Meļņikovs Jurijs Vasiļjevs Tamāra Meļņikova Andris Perjans Jeļena Pičoha
4 Nacionālā apvienība Dace Melbārde Raivis Dzintars Edmunds Teirumnieks Ilze Indriksone Edvīns Šņore
5 Progresīvie Antoņina Ņenaševa Inga Liepa-Meiere Agnese Logina Dace Kavasa Līga Rasnača
6 Latvijas centriskā partija Andžejs Ždanovičs Vazgens Sorokins Georgijs Sokolovskis Dainis Grabovskis Edvīns Puķe
7 Apvienība SKG Armands Agrums Jānis Dinevičs Daiga Ceipiniece Arvīds Kinstlers Valdis Šakars
8 No sirds Latvijai Inguna Sudraba Gints Gābers Jānis Valtervitenheims Juris Jaunzems Iveta Čivčiša
9 Saskaņa Vjačeslavs Dombrovskis Evija Papule Jānis Krišāns Anrijs Matīss Ivars Zariņš
10 Attīstībai/Par! Daniels Pavļuts Artis Pabriks Mārtiņš Bondars Juris Pūce Ilze Viņķele
11 Latvijas Reģionu apvienība Ieva Brante Edvards Smiltēns Juris Viļums Nellija Kleinberga Inga Bite
12 Latviešu Nacionālisti Andris Rubins Alfrēds Buls Vladislavs Bautris Silvestrs Rubins Kārlis Krumiņš
13 Jaunā Vienotība Edgars Rinkēvičs Inese Lībiņa-Egnere Aldis Adamovičs Arvils Ašeradens Jānis Reirs
14 Par Alternatīvu Einārs Graudiņš Juris Žuravļovs Jānis Kuzins Igors Glazunovs Artūrs Malta
15 KPV LV Artuss Kaimiņš Linda Liepiņa Roberts Spručs Atis Zakatistovs Kaspars Ģirģens
16 Zaļo un Zemnieku savienība Dana Reizniece-Ozola Māris Kučinskis Jānis Dūklavs Gundars Daudze Augusts Brigmanis

Ministru prezidenta amata kandidāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saraksts Kandidāts
Zaļo un Zemnieku savienība Māris Kučinskis[9]
Jaunā konservatīvā partija Jānis Bordāns[10]
Jaunā Vienotība Krišjānis Kariņš[11]
KPV LV Aldis Gobzems[12]
Latvijas Reģionu apvienība Edvards Smiltēns[13]
Nacionālā apvienība Roberts Zīle[14]
Saskaņa Vjačeslavs Dombrovskis[15]
Progresīvie Roberts Putnis[16]
Latvijas Krievu savienība Andrejs Mamikins[17]
Attīstībai/Par! Artis Pabriks[18]

Vēlētāju aktivitāte[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nobalsojušo skaits[19]
Vēlēšanu apgabals Vēlētāju skaits līdz
8.00
% līdz
12.00
% līdz
16.00[20]
% Kopējā aktivitāte %
Rīga 414 750 (Rīga)
130 702 (ārzemes)
5011 0,92 79 884 14,65 196769 36,07 262 276 (Rīga)
31 863 (ārzemes)
63,24 (Rīga)
24,38 (ārzemes)
Vidzeme 392 374 6014 1,53 90 299 23,01 168599 42,97 239 174 60,96
Latgale 209 110 2628 1,26 39 849 19,06 65911 31,52 900 66 43,07
Kurzeme 187 448 2711 1,45 43 253 23,07 76474 40,80 104 703 55,86
Zemgale 213 716 3026 1,42 48 719 22,80 85304 39,91% 117 031 54,76
Kopā 1 548 100 19 390 1,25 302 004 19,51 604 600 39,06 845 113 54,59

Priekšvēlēšanu aptaujas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Priekšvēlēšanu aptauju rezultātu vizuāls attēlojums. Līnija ir slīdošais trīs mēnešu vidējais partijas reitings.
Aptaujas laiks Aptaujas veicējs/pasūtītājs Aptaujāto skaits S ZZS NA V/JV JKP LRA NSL KPV LV AP! LKS PRO SKG Citi saraksti Nezina Neplāno piedalīties
Par! LA
Exit Poll Kantar TNS/Delfi ? 12,5% 9,1% 13,0% 8,3% 14,5% 4,3% 1,7% 12,3% 14,0% 2,2% 3,2% 0,3%
SKDS/Latvijas Televīzija ? 19,4% 9,7% 12,6% 6,9% 12,4% 3,5% 0,4% 11,5% 13,4% 3,2% 2,7% 0,1%
2018. gada septembrī Kantar TNS/Delfi 715 14,5% 8,1% 6,6% 4,1% 5,7% 1,1% 0,4% 7,6% 5,3% 0,7% 2,4% 0,0% 0,5% 29,9% 2,3%
Norstat 500 12,7% 10,7% 6,0% 6,1% 7,7% 1,4% 1,3% 8,4% 2,6% 0,8% 2,1% 32,4% 6,9%
SKDS/Latvijas Televīzija ? 17,2% 9,4% 6,9% 3,8% 5,2% 2,2% 1,5% 6,2% 5,0% 1,7% 1,2% 0,4% 25,5% 12,7%
Latvijas Fakti/NRA ? 17,9% 11,1% 5,4% 5,1% 5,5% 2,6% 9,2% 6,1% 1,1% 1,1% 28,5% 9,5%
SKDS interneta aptauja 1000 16,7% 5,7% 6,7% 4,0% 7,0% 1,6% 1,2% 10,3% 8,3% 2,5% 2,4% 0,1% 0,7% 27,6% 5,3%
Kantar TNS/Delfi 1200 14,9% 9,8% 4,3% 3,2% 5,3% 0,4% 0,3% 9,3% 4,0% 0,4% 0,8% 0,3% 0,5% 38,0% 5,0%
Norstat/LNT Ziņas 500 13,9% 9,0% 5,4% 3,3% 6,1% 1,4% 0,8% 7,9% 4,7% 1,9% 1,0% 0,2% 36,2% 7,0%
Norstat/TV3 Ziņas ? 14,9% 9,0% 5,7% 3,3% 6,9% 0,9% 6,6% 4,5% 1,8% 0,9% 37,6% 5,4%
2018. gada augustā SKDS interneta aptauja 1000 17,1% 5,1% 5,9% 3,2% 4,0% 2,0% 1,5% 9,6% 4,6% 3,7% 1,6% 0,0% 0,9% 32,2% 8,8%
SKDS interneta aptauja 900 14,3% 5,3% 6,1% 3,4% 4,2% 2,3% 1,5% 10,3% 4,9% 3,0% 1,8% 0,1% 32,9% 9,1%
SKDS/Latvijas Televīzija 900 21,5% 11,5% 6,1% 5,1% 2,9% 2,9% 1,8% 7,5% 3,1% 1,2% 0,9% 0,0% 23,0% 12,0%
2018. gada jūlijs SKDS/Latvijas Televīzija ? 21,4% 12,4% 6,8% 2,9% 3,9% 1,1% 1,9% 7,0% 4,4% 0,7% 0,3% 0,3% ~23,5%[21] ~13%
2018. gada jūnijs SKDS/Latvijas Televīzija ? 20,9% 14,4% 6,1% 2,7% 4,0% 1,7% 1,5% 4,4% 4,7% 1,2% 1,1% 0,1% 0,1% 23,7% 13,2%
2018. gada maijs Norstat/TV3 Ziņas 1000 16,3% 17,1% 9,1% 6,2% 6,1% 3,2% 2,1% 3,5% 3,6% 1,8% 2,6% 26,7% 1,8%
SKDS/Latvijas Televīzija ? 19,1% 14,6% 7,0% 3,7% 2,4% 1,7% 1,6% 3,0% 3,0% 1,3% 0,4% 0,4% 27,5% 13,7%
2018. gada aprīlis SKDS/Latvijas Televīzija[a] ? 23,2% 12,8% 8,3% 4,9% 3,7% 2,8% 0,5% 2,4% 1,1% 0,3%[b] 0,5% 0,6% 1,2%[b][c] 2,1% 24,7% 12,2%
2018. gada marts SKDS/Latvijas Televīzija ? 20,4% 13,9% 6,3% 4,9% 3,6% 1,6% 0,9% 1,9% 1,2% 0,7% 1,0% 0,3% 0,3% 30,0% 12,9%
2018. gada februāris SKDS/Latvijas Televīzija ? 21,2% 14,5% 7,8% 4,6% 4,1% 2,1% 1,2%[d] 1,9% 1,2%[d] 25,0% 13,1%
2018. gada janvāris SKDS/Latvijas Televīzija ? 20,4% 15,3% 5,8% 2,9% 4,1% 2,5% 1,0% 2,0% 1,4% 26,0% 16,5%
2017. gada decembris SKDS/Latvijas Televīzija ? 20,7% 14,3% 7,3% 3,5% 3,0% 3,6% 1,8% 1,5% 1,5% 0,9% 0,3% 0,2% 0,8% ? ?
2017. gada novembris SKDS/Latvijas Televīzija ? 19,8% 15,3% 7,0% 3,8% 3,9% 2,4% 2,1% 1,6% 1,2% 26,0% 14,0%
2017. gada oktobris SKDS/Latvijas Televīzija ? 22,5% 13,1% 9,5% 3,5% 3,9% 3,4% 2,2% 1,2% 1,2%[d] 23,5% 13,8%

Vēlēšanu rezultāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


2018. gada 6. oktobra 13. Saeimas vēlēšanu provizoriskie rezultāti vēlēšanu apgabalos un kopumā

Partijas un apvienības Rīga, ārzemes
balsis (vietas)
Vidzeme
balsis (vietas)
Latgale
balsis (vietas)
Kurzeme
balsis (vietas)
Zemgale
balsis (vietas)
Kopējais
balsu skaits
% Prognozētās
deputātu
vietas[23]
Izmaiņas
Saskaņa 88 260, 2 052 (11) 26 146 (3) 32 159 (6) 8 960 (1) 11 592 (2) 167 117 19,80% 23 1
KPV LV 35 895, 11 341 (5) 34 341 (4) 6 874 (1) 21 220 (3) 21 934 (3) 120 264 14,25% 16 Jauna
Jaunā konservatīvā partija 35 696, 2 052 (5) 38 893 (5) 7 900 (2) 15 751 (2) 16 454 (2) 114 694 13,59% 16 16
Attīstībai/Par! 39 209, 4 853 (5) 33 651 (4) 4 181 (1) 11 830 (1) 12 814 (2) 101 685 12,05% 13 Jauna
Nacionālā apvienība 26 995, 2 462 (4) 31 466 (4) 4 465 (1) 13 292 (2) 16 745 (2) 92 963 11,02% 13 4
Zaļo un Zemnieku savienība 14 103, 922 (2) 27 448 (3) 12 539 (2) 14 925 (2) 14 660 (2) 83 675 9,92% 11 10
Jaunā Vienotība 19 536, 2 843 (3) 16 940 (2) 5 067 (1) 5 839 (1) 9 160 (1) 56 542 6,70% 8 15
Latvijas Reģionu apvienība 6 066, 622 (0) 14 458 (0) 3 849 (0) 5 661 (0) 4 984 (0) 35 018 4,15% 0 8
Latvijas Krievu savienība 11 207, 412 (0) 3 061 (0) 9 561 (0) 912 (0) 2 273 (0) 27 014 3,20% 0
Progresīvie 9 936, 1 930 (0) 6 239 (0) 840 (0) 2 695 (0) 2 368 (0) 22 078 2,62% 0 Jauna
No sirds Latvijai 2 003, 167 (0) 1 844 (0) 865 (0) 1 241 (0) 1 161 (0) 7 114 0,84% 0 7
Latviešu Nacionālisti 1 153, 129 (0) 1 387 (0) 209 (0) 616 (0) 880 (0) 4 245 0,50% 0 Jauna
Par Alternatīvu 1 265, 38 (0) 787 (0) 168 (0) 207 (0) 473 (0) 2 900 0,34% 0 Jauna
Apvienība SKG 396, 34 (0) 506 (0) 242 (0) 330 (0) 261 (0) 1 735 0,21% 0 Jauna
Rīcības partija 282, 23 (0) 297 (0) 204 (0) 106 (0) 170 (0) 1 059 0,13% 0
Latvijas centriskā partija 226, 23 (0) 211 (0) 154 (0) 150 (0) 156 (0) 897 0,11% 0 Jauna
Nederīgās vēlēšanu zīmes 1 436, 287 1 499 789 968 946 5 925 0,70%
Nobalsojušo skaits 262 005, 31 946 239 174 90 066 104 703 117 031 845 196 100% 100
Deputātu vietas (balsstiesīgo skaits) 35 (414 750, 130 702) 25 (392 374) 14 (209 110) 12 (187 448) 14 (213 716) 100 (1 548 100)
Aktivitāte: 54,60% (845 196 vēlētāji)
Avots: CVK

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Daļa datu iegūti no maija aptaujas, jo oriģinālajā rakstā mazajām partijām publicēti tikai reitingi pēc neizlēmušo balsu sadalīšanas.
  2. 2,0 2,1 Procenti pēc neizlēmušo balsu sadalīšanas.
  3. LSDSP reitings
  4. 4,0 4,1 4,2 Dati iegūti izmantojot partiju reitingu izmaiņu datus [22]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «13.Saeimas vēlēšanas». CVK. Skatīts: 2018. gada 4. martā.
  2. «Sabiedrībā pazīstami cilvēki izveido politisko kustību 'Mēs esam par!'» (latviešu). Delfi. Skatīts: 2018-04-19.
  3. «Smiltēns kļuvis par biedrības «Sabiedrība par labām pārmaiņām» vadītāju» (latviešu). Skatīts: 2018-04-19.
  4. ««Gods kalpot Rīgai» gatava vēlēšanās startēt kopā ar reģionālajām partijām» (latviešu). Skatīts: 2018-04-19.
  5. «Kustības “Par!” biedri lemj par apvienības veidošanu ar citām politiskajām partijām - Kustība "Par!"». Kustība "Par!" (latviešu). 2018-03-24. Skatīts: 2018-04-19.
  6. «LZS kongress: Pret bēgļiem, par latvisku izglītību, nē koalīcijai ar «Saskaņu»» (latviešu). Skatīts: 2018-04-19.
  7. «Izveido jaunu partiju apvienību – sekmēs tradicionālo dzīvesveidu un kristīgās vērtības» (latviešu). Delfi. 2018-03-28. Skatīts: 2018-04-19.
  8. https://sv2018.cvk.lv/pub/CandidateLists
  9. «Krauze: Kučinskis būs premjera amata kandidāts» (latviešu). Skatīts: 2018-05-21.
  10. «Jaunās konservatīvās partijas premjera amata kandidāts – Jānis Bordāns - Jaunā konservatīvā partija». Jaunā konservatīvā partija (latviešu). 2018-03-04. Skatīts: 2018-04-19.
  11. «Apvienības JAUNĀ VIENOTĪBA Ministru prezidenta kandidāts – Krišjānis Kariņš» (latviešu). 2018-03-23. Skatīts: 2018-04-30.
  12. «Partijas «KPV LV» premjera kandidāts būs advokāts Gobzems» (latviešu). Skatīts: 2018-05-14.
  13. «Reģionu apvienība par savu premjera amata kandidātu izvirza Smiltēnu» (latviešu). Skatīts: 2018-05-19.
  14. «13.Saeimas vēlēšanas: Nacionālā apvienība premjera amatam izvirza Robertu Zīli» (latviešu). Skatīts: 2018-05-21.
  15. ««Saskaņas» premjera amata kandidāts būs Vjačeslavs Dombrovskis, prezidenta – Pēteris Sproģis» (latviešu). Skatīts: 2018-06-18.
  16. «Partijas «Progresīvie» premjera amata kandidāts būs Roberts Putnis» (latviešu). Skatīts: 2018-06-19.
  17. «LKS Saeimas vēlēšanās tomēr virzīs Ždanoku kā saraksta līderi Vidzemē» (latviešu). Skatīts: 2018-07-01.
  18. ««Attīstībai/Par» premjera amata kandidāts būs Artis Pabriks (precizēts)» (latviešu). Skatīts: 2018-07-14.
  19. «https://sv2018.cvk.lv/pub/Activities». sv2018.cvk.lv (latviešu). Skatīts: 2018-10-08.
  20. "Šie skaitļi ir katastrofāli un kaunpilni" - sociālo tīklu lietotāji pārsteigti par vēlētāju aktivitāti LETA
  21. https://twitter.com/J_Hermanis/status/1046463956896960512
  22. https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pusgadu-pirms-saeimas-velesanam-neizlemuso-veletaju-klust-vairak.a273855/
  23. Provizoriskie rezultāti: 13.Saeimā iekļuvuši 7 politiskie spēki lsm.lv ziņu redakcija 2018. gada 7. oktobrī

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]