2019. gads kosmonautikā
Notikumi kosmonautikā: | 2016. 2017. 2018. 2019. 2020. 2021. 2022. |
Notikumi pasaulē: | 2016. 2017. 2018. 2019. 2020. 2021. 2022. |
Šeit apkopoti 2019. gada nozīmīgākie notikumi kosmonautikā.
← Jan · Feb · Mar · Apr · Mai · Jūn · Jūl · Aug · Sep · Okt · Nov · Dec → |
Vispārēji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2019. gadā tika palaisti vairāku valstu pirmie Zemes mākslīgie pavadoņi:
- Raavana 1 (Šrilanka),
- NepaliSat-1 (Nepāla),
- RWASAT-1 (Ruanda),
- SRSS-1 (Sudāna),
- ETRSS-1 (Etiopija).
27. martā Indija izmēģināja pretpavadoņu ieroci, kļūstot par ceturto valsti (pēc PSRS / Krievijas, ASV un Ķīnas), kas tādu izmēģinājusi.
Kosmiskie nesēji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2019. gadā pirmo lidojumu veica vairākas jaunas nesējraķetes un to modifikācijas:
- Hyperbola 1, Ķīnas privāta uzņēmuma i-Space raķete ar celtspēju 300 kg zemā orbītā;
- Jielong 1, Ķīnas valsts uzņēmuma Ķīnas raķešu tehnikas akadēmijas cietās degvielas raķete ar celtspēju 200 kg solārsinhronā orbītā;
- OS-M1, Ķīnas privāta uzņēmuma OneSpace cietās degvielas raķete ar celtspēju 112 kg solārsinhronā orbītā (pirmais starts 27. martā beidzās ar avāriju);
- PSLV-DL, Indijas raķešu saimes PSLV modifikācija ar diviem starta paātrinātājiem;
- PSLV-QL, PSLV modifikācija ar četriem starta paātrinātājiem.
Ķīnai pēc diviem neveiksmīgiem startiem beidzot izdevās veiksmīgi palaist tās smagāko nesēju Chang Zheng 5 (25 t zemā orbītā, 14 t ģeostacionārajā pārejas orbītā).
2019. gadā pēdējo lidojumu veica raķešu modifikācijas:
Kosmosa pētniecība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mēness pētniecība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ķīnas zonde Chang'e 4 3. janvārī veica pirmo mīksto nosēšanos Mēness pretējā pusē. Indija jūlijā uzsāka aizkavēto Chandrayaan-2 Mēness orbitālā aparāta, nolaižamā aparāta un mobiļa misiju; septembrī tas sasniedza Mēness orbītu, bet Vikram nolaižamais aparāts ietriecās Mēness virsmā. 2019. gada februārī vienīgais Google Lunar X Prize dalībnieks Izraēlas nevalstiskā organizācija SpaceIL palaida kosmisko aparātu Beresheet ar mērķi nolaisties un Mēness ar mobili pabraukt pa tā virsmu; aprīlī tas veica nolaišanos, bet nogāzās uz Mēness.
Starpplanētu zondes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Zonde New Horizons 1. janvārī veica Koipera joslas objekta 2014 MU69 (486958 Arrokots) pārlidojumu.. Šis ir vistālākais objekts no Saules, ko jebkad tuvumā ir novērojis kosmiskais aparāts. Japānas zonde Hayabusa2 visu gadu veica asteroīda 162173 Rjūgū pētīšanu, nometot uz tā virmas vairākus aparātus un ievācot grunts paraugus, līdz novembrī tā sāka ceļu atpakaļ uz Zemi. 13. februārī NASA paziņoja par Marsa mobiļa misijas izbeigšanu; tas uz planētas nostrādāja 15. gadus.
Kosmiskās observatorijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]13. jūlijā tika palaista Krievijas un Vācijas rentgenstaru observatorija Spektr-RG.
Decembrī tika palaists Eiropas kosmiskais teleskops CHEOPS, kas paredzēts zināmo citplanētu izmēru precizēšanai.
Citi pētnieciskie pavadoņi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]11. oktobrī tika palaists NASA jonosfēras pētniecības pavadonis ICON.
Pilotējamie lidojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]ASV uzņēmuma SpaceX izstrādātais kosmosa kuģis Crew Dragon martā bezpilota izmēģinājumu lidojumā Crew Demo-1 devās uz SKS. Lai gan Crew Dragon pirmais pilotējamais lidojums bija plānots līdz gada beigām, aprīlī glābšanas sistēmas izmēģinājumu laikā uzsprāga Crew Demo-1 kapsula. Tādējādi, lai veiktu modifikācijas, pilotējamais lidojums tika pārcelts uz nākamo gadu.
Decembrī Boeing palaida savu kosmosa kuģi Starliner Orbital Flight Test bezpilota režīmā. Kosmosa kuģa programmatūras kļūmes dēļ tas bija ievadīts neparedzētā orbītā, tāpēc galveno uzdevumu saslēgties ar SKS nevarēja izpildīt. Atšķirībā no citiem ASV kosmosa kuģiem, Starliner nolaišanās notika ar izpletņiem uz sauszemes.
Jūlijā Ķīnas kosmiskā laboratorija (orbitālā stacija) Tiangong 2 beidza lidojumu.
Hronoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Janvāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. janvāris — zonde New Horizons veica transneptūna objekta 2014 MU69 (486958 Arrokots) pārlidojumu.
- 3. janvāris — Chang'e 4 nolaižamais aparāts nosēdās uz Mēness virsmas; pirmo reizi kāds aparāts nolaidies Mēness pretējā pusē.
- 10. janvāris — ar nesējraķeti Chang Zheng 3B/E palaists sakaru pavadonis Zhongxing 2D (ChinaSat 2D).
- 11. janvāris — ar nesējraķeti Falcon 9 Full Thrust palaisti sakaru pavadoņi Iridium-NEXT 167, Iridium-NEXT 168, Iridium-NEXT 169, Iridium-NEXT 170, Iridium-NEXT 171, Iridium-NEXT 172, Iridium-NEXT 173, Iridium-NEXT 175, Iridium-NEXT 176, Iridium-NEXT 180.
- 13. janvāris — kravas kuģis SpaceX CRS-16 tika atvienots no SKS.
- 14. janvāris — SpaceX CRS-16 nolaižamais aparāts nolaidās Klusajā okeānā.
- 15. janvāris — nesējraķetes Simorgh avārijā zaudēti pavadoņi Payam-e Amirkabir, Nahid-1.
- 17. janvāris — ar nesējraķeti Epsilon palaisti pavadoņi RAPIS-1, ALE-1, Hodoyoshi-2 (RISESat), MicroDragon, AOBA-VELOX 4, NEXUS, OrigamiSat-1.
- 19. janvāris — ar nesējraķeti Delta IV Heavy palaists militārais pavadonis USA-290 (NROL-71, KH-11 17).
- 21. janvāris — ar nesējraķeti Chang Zheng 11 palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi Jilin Lincao 1, Wenchang Chaosun 1, Qingteng Zhi Xing, Lingque 1 A xing.
- 24. janvāris — ar nesējraķeti PSLV-DL (modifikācijas pirmais starts) palaisti pavadoņi Microsat-R, Kalamsat.
- 25. janvāris — kravas kuģis Progress MS-09 atvienojās no SKS, tas tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
- 31. janvāris — no SKS brīvā lidojumā palaisti pavadoņi CAT-1, CAT-2, Delphini 1, UNITE, TechEdSat-8.
Februāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 5. februāris:
- nesējraķetes Safir avārijā zaudēts pavadonis Dousti;
- ar nesējraķeti Ariane 5ECA palaisti sakaru pavadoņi GSAT-31 un Hellas Sat 4 / SaudiGeoSat 1.
- 8. februāris — kravas kuģis Cygnus NG-10 atvienots no SKS.
- 9. februāris — no Cygnus NG-10 brīvā lidojumā palaisti pavadoņi Quantum Radar 1, Quantum Radar 2.
- 13. februāris — no Cygnus NG-10 brīvā lidojumā palaisti pavadoņi MySat-1, CHEFSAT, Kicksat-2.
- 21. februāris:
- ar nesējraķeti Sojuz-2.1b palaists Zemes tālizpētes pavadonis EgyptSat A un sakaru pavadonis Helios Wire 4;
- zonde Hayabusa2 nolaidās līdz asteroīda 162173 Rjūgū virsmai, ievāca grunts paraugus un atgriezās orbītā.
- 22. februāris — ar nesējraķeti Falcon 9 Full Thrust palaists sakaru pavadonis Nusantara Satu (PSN-6), Mēness nolaižamais aparāts Beresheet un pavadonis S5.
- 25. februāris — kravas kuģis Cygnus OA-10 novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
- 27. februāris — ar nesējraķeti Sojuz ST-B / Fregat-MT palaisti sakaru pavadoņi OneWeb F006, OneWeb F007, OneWeb F008, OneWeb F010, OneWeb F011, OneWeb F012.
Marts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 2. marts — ar nesējraķeti Falcon 9 Full Thrust pirmajā izmēģinājumu lidojumā Crew Demo-1 bezpilota režīmā palaists kosmosa kuģis Crew Dragon.
- 3. marts — Crew Demo-1: kosmosa kuģis Crew Dragon saslēdzās ar SKS.
- 8. marts — Crew Demo-1: kosmosa kuģis Crew Dragon atvienojās no SKS un nolaidās Atlantijas okeānā.
- 9. marts — ar nesējraķeti Chang Zheng 3B/E palaists sakaru pavadonis Zhongxing 6C (Chinasat 6C).
- 14. marts — ar nesējraķeti Sojuz-FG palaists kosmosa kuģis Sojuz MS-12, apkalpe: Aleksejs Ovčiņins, Tailers Heigs, Kristīna Kouka.
- 15. marts:
- kosmosa kuģis Sojuz MS-12 saslēdzās ar SKS;
- ar nesējraķeti Delta IV M+(5,4) palaists militārais sakaru pavadonis USA-291 (WGS-10).
- 22. marts:
- ar nesējraķeti Vega palaists Zemes tālizpētes pavadonis PRISMA;
- SKS-59: Tailers Heigs un Enna Makleina veica iziešanu kosmosā.
- 27. marts:
- raķete PDV-II trāpīja Zemes mākslīgajam pavadonim, tādējādi Indija kļuva par 4. valsti (pēc PSRS / Krievijas, ASV un Ķīnas), kas izmēģinājusi pretpavadoņu ieroci;
- nesējraķetes OS-M1 avārijā zaudēts Zemes tālizpētes pavadonis Lingque 1B.
- 28. marts — ar nesējraķeti Electron palaists pavadonis R3D2.
- 29. marts — SKS-59: Tailers Heigs un Kristīna Kouka veica iziešanu kosmosā.
- 31. marts — ar nesējraķeti Chang Zheng 3B palaists sakaru pavadonis Tianlian 2-01.
Aprīlis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. aprīlis — ar nesējraķeti PSLV-QL palaists militārais pavadonis EMISAT un pavadoņi BlueWalker 1, M6P, Astrocast 0.2, AISTECHSAT 3 (Danu Pathfinder), Flock 4a-1, Flock 4a-2, Flock 4a-3, Flock 4a-4, Flock 4a-5, Flock 4a-6, Flock 4a-7, Flock 4a-8, Flock 4a-9, Flock 4a-10, Flock 4a-11, Flock 4a-12, Flock 4a-13, Flock 4a-14, Flock 4a-15, Flock 4a-16, Flock 4a-17, Flock 4a-18, Flock 4a-19, Flock 4a-20, Lemur-2 96, Lemur-2 97, Lemur-2 98, Lemur-2 99.
- 4. aprīlis:
- ar nesējraķeti Sojuz-2.1a palaists kravas kuģis Progress MS-11, tas saslēdzās ar SKS;
- zonde Beresheet iegāja Mēness orbītā;
- ar nesējraķeti Sojuz ST-B / Fregat-MT palaisti sakaru pavadoņi O3b FM17, O3b FM18, O3b FM19, O3b FM20.
- 5. aprīlis — zonde Hayabusa2 pietuvojās asteroīdam 162173 Rjūgū, nometa uz tā sprāgstvielu lādiņu SCI, tad attālinājās no asteroīda, pa ceļam palaižot kameras ierīci DCAM-3, līdz tika detonēts SCI.
- 8. aprīlis — SKS-59: Enna Makleina un Davids Senžaks veica iziešanu kosmosā.
- 11. aprīlis:
- neveiksmīgi beidzās kosmiskā aparāta Beresheet nosēšanās uz Mēness virsmas;
- ar nesējraķeti Falcon Heavy palaists sakaru pavadonis Arabsat-6A.
- 17. aprīlis — ar nesējraķeti Antares 230 palaists kravas kuģis Cygnus NG-11 un nanopavadoņi SASSI-2, ThinSat 1A, ThinSat 1B, ThinSat 1C, ThinSat 1D, ThinSat 1E, ThinSat 1F, ThinSat 1G, ThinSat 1H, ThinSat 1I, ThinSat 1J, ThinSat 1K, ThinSat 1L; Cygnus kravas telpā un palaišanas ierīcēs bija pavadoņi Raavana 1 (Šrilankas pirmais pavadonis), NepaliSat-1 (Nepālas pirmais pavadonis), Uguisu, SpooQy-1, EntrySat, IOD-1 GEMS, KRAKsat, Światowid, 3 × Virginia Cubesat Constellation, Aerocube-10a, Aerocube-10b, Seeker, RTFSat, Quantum Radar 3, NARSScube-2, ORCA.
- 19. aprīlis — kravas kuģis Cygnus NG-11 tika saslēgts ar SKS.
- 20. aprīlis — ar nesējraķeti Chang Zheng 3A palaists navigācijas pavadonis BeiDou-3 I1.
- 29. aprīlis — ar nesējraķeti Chang Zheng 4B palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi Tianhui 2-01A, Tianhui 2-01B.
Maijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 4. maijs — ar nesējraķeti Falcon 9 Full Thrust palaists kravas kuģis SpaceX CRS-17.
- 5. maijs — ar nesējraķeti Electron palaisti pavadoņi Harbinger, SPARC-1, Falcon ODE.
- 6. maijs — kravas kuģis SpaceX CRS-17 tika saslēgts ar SKS.
- 17. maijs — ar nesējraķeti Chang Zheng 3C palaists navigācijas pavadonis BeiDou-2 G8.
- 22. maijs:
- ar nesējraķeti PSLV-XL palaists Zemes tālizpētes pavadonis RISAT-2B;
- nesējraķetes Chang Zheng 4C avārijā zaudēts militārais pavadonis Yaogan 33.
- 24. maijs — ar nesējraķeti Falcon 9 Full Thrust palaisti 60 sakaru pavadoņi Starlink.
- 27. maijs — ar nesējraķeti Sojuz-2.1b / Fregat-M palaists navigācijas pavadonis Kosmos-2534 (GLONASS-M № 758).
- 29. maijs — SKS-59: Aleksejs Ovčiņins un Oļegs Konoņenko veica iziešanu kosmosā.
- 30. maijs — ar nesējraķeti Proton-M / Briz-M palaists sakaru pavadonis Jamal-601.
Jūnijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 3. jūnijs — kravas kuģis SpaceX CRS-17 tika atvienots no SKS un nolaidās Klusajā okeānā.
- 4. jūnijs — kravas kuģis Progress MS-10 atvienojās no SKS, tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
- 5. jūnijs — ar nesējraķeti Chang Zheng 11 palaisti pavadoņi Jilin-1 Gaofen 03A, Tianqi-3, Xiaoxiang-1 04, Bufeng-1A, Bufeng-1B, Tianxiang 1, Tianxiang 2.
- 12. jūnijs — ar nesējraķeti Falcon 9 Full Thrust palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi RCM-1, RCM-2, RCM-3.
- 17. jūnijs — no SKS brīvā lidojumā palaisti pavadoņi Raavana 1 (Šrilankas pirmais pavadonis), NepaliSat-1 (Nepālas pirmais pavadonis), Uguisu, SpooQy-1.
- 20. jūnijs — ar nesējraķeti Ariane 5ECA palaisti sakaru pavadoņi EUTELSAT 7C, T-16.
- 24. jūnijs:
- ar nesējraķeti Chang Zheng 3B/E palaists navigācijas pavadonis BeiDou-3 I2Q;
- kosmosa kuģis Sojuz MS-11 atvienojās no SKS.
- 25. jūnijs:
- kosmosa kuģis Sojuz MS-11 (apkalpe Oļegs Konoņenko, Davids Senžaks, Enna Makleina) nolaidās uz zemes;
- ar nesējraķeti Falcon Heavy (programma STP-2) palaisti pavadoņi DSX, COSMIC 2-1, COSMIC 2-2, COSMIC 2-3, COSMIC 2-4, COSMIC 2-5, COSMIC 2-6, OCULUS-ASR, TEPCE 1, TEPCE 2, Falconsat-7, ARMADILLO, PSAT-2, BRICSAT-2, Prometheus-2.5, E-TBEx A, E-TBEx B, LEO-CP9, StangSat, PROX-1, NPSAT-1, OTB, GPIM.
- 29. jūnijs — ar nesējraķeti Electron palaisti pavadoņi BlackSky Global 3, Prometheus 2.6, Prometheus 2.7, ACRUX-1, SpaceBEE 8, SpaceBEE 9 un slepena krava.
Jūlijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 2. jūlijs
- no pavadoņa PROX-1 brīvā lidojumā palaists pavadonis LightSail-2;
- veikts kosmosa kuģa Orion avārijas glābšanas sistēmas izmēģinājums.
- 3. jūlijs— no SKS brīvā lidojumā palaisti pavadoņi IOD-1 GEMS, KrakSat, Swiatowid, VCC-A Aeternitas, VCC-B Libertas, VCC-C Ceres, EntrySat.
- 5. jūlijs — ar nesējraķeti Sojuz-2.1b / Fregat-M palaists meteoroloģiskais pavadonis Meteor-M № 2-2 un pavadoņi ICEYE-X3, ICEYE-X4, CarboNIX, DoT-1, El Camino Real, NSLSat-1, SEAM 2.0, SONATE, JAISAT 1, EXOCONNECT, LightSat, Ecuador-UTE, Lucky-7, MOVE-IIb, MTCube, TTÜ101, BEESAT 9, BEESAT 10, BEESAT 11, BEESAT 12, BEESAT 13, 8 × Lemur-2, AmGU 1, Sokrat, VDNH-80.
- 10. jūlijs — ar nesējraķeti Sojuz-2.1v palaisti militārie pavadoņi Kosmos-2535, Kosmos-2536, Kosmos-2537, Kosmos-2538.
- 11. jūlijs:
- nesējraķetes Vega avārijā zaudēts militārais pavadonis Falcon Eye 1;
- zonde Hayabusa2 nolaidās uz asteroīda 162173 Rjūgū virsmas, ievāca grunts paraugus un atgriezās orbītā.
- 13. jūlijs — ar nesējraķeti Proton-M / Blok DM-03 palaista rentgenstaru observatorija Spektr-RG.
- 19. jūlijs — kosmiskā laboratorija Tiangong 2 tika novadīta no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
- 20. jūlijs — ar nesējraķeti Sojuz-FG palaists kosmosa kuģis Sojuz MS-13 (apkalpe: Aleksandrs Skvorcovs, Luka Parmitāno, Endrū Morgans); tas saslēdzās ar SKS.
- 22. jūlijs — ar nesējraķeti GSLV Mk III palaista Mēness zonde Chandrayaan-2.
- 25. jūlijs — nesējraķetes Shuang Quxian 1 (Hyperbola-1) pirmajā orbitālajā izmēģinājumu lidojumā palaists pavadonis CAS-7B.
- 25. jūlijs — ar nesējraķeti Falcon 9 Full Thrust palaists kravas kuģis SpaceX CRS-18.
- 26. jūlijs — ar nesējraķeti Chang Zheng 2C palaisti militārie pavadoņi Yaogan 30-05 01, Yaogan 30-05 02, Yaogan 30-05 03.
- 27. jūlijs — kravas kuģis SpaceX CRS-18 tika saslēgts ar SKS.
- 29. jūlijs — kravas kuģis Progress MS-11 atvienojās no SKS, tas tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
- 30. jūlijs — ar nesējraķeti Sojuz-2.1a / Fregat-M palaists sakaru pavadonis Meridian № 8.
- 31. jūlijs — ar nesējraķeti Sojuz-2.1a palaists kravas kuģis Progress MS-12, tas saslēdzās ar SKS.
Augusts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 5. augusts — ar nesējraķeti Proton-M / Briz-M palaists militārais sakaru pavadonis Kosmos-2539 (Blagovest № 14L).
- 6. augusts:
- kravas kuģis Cygnus NG-11 atvienots no SKS;
- ar nesējraķeti Ariane 5ECA palaisti sakaru pavadoņi EDRS-C / HYLAS-3, Intelsat 39;
- ar nesējraķeti Falcon 9 Full Thrust palaists sakaru pavadonis AMOS 17.
- 6 vai 7. augusts — no kravas kuģa Cygnus NG-11 brīvā lidojumā palaisti pavadoņi RTFSat, Quantum Radar 3, NARSScube-2, ORCA.
- 7. augusts — no kravas kuģa Cygnus NG-11 brīvā lidojumā palaisti pavadoņi Aerocube-10a, Aerocube-10b.
- 8. augusts — ar nesējraķeti Atlas V/551 palaists militārais sakaru pavadonis USA-292 (AEHF-5) un pavadonis TDO.
- 17. augusts — nesējraķetes Jielong 1 pirmajā startā palaisti pavadoņi Tianqi 2, Qian Sheng-1 01, Xingshidai-5.
- 19. augusts:
- ar nesējraķeti Chang Zheng 3B/E palaists sakaru pavadonis Zhongxing 18 (ChinaSat-18), bet pēc ievadīšanas orbītā ar to neizdevās nodibināt sakarus;
- ar nesējraķeti Electron palaists Zemes tālizpētes pavadonis BlackSky Global 4, nanopavadoņi BRO 1, Pearl White 1, Pearl White 2.
- 20. augusts — zonde Chandrayaan-2 iegāja Mēness orbītā.
- 21. augusts — SKS-60: Tailers Heigs un Endrū Morgans veica iziešanu kosmosā.
- 22. augusts:
- ar nesējraķeti Sojuz-2.1a palaists kosmosa kuģis Sojuz MS-14 bez apkalpes;
- ar nesējraķeti Delta IV M+ (4,2) palaists navigācijas pavadonis USA-293 (GPS IIIA-02).
- 24. augusts — kosmosa kuģim Sojuz MS-14 neizdevās saslēgšanās ar SKS.
- 26. augusts — kosmosa kuģis Sojuz MS-13 (apkalpe: Aleksandrs Skvorcovs, Luka Parmitāno, Endrū Morgans) atvienojās no SKS un pēc tam saslēdzās ar to pie cita mezgla.
- 27. augusts:
- kosmosa kuģis Sojuz MS-14 saslēdzās ar SKS;
- kravas kuģis SpaceX CRS-18 tika atvienots no SKS un nolaidās Klusajā okeānā.
- 29. augusts — Irānas raķešu palaišanas laukumā notika sprādziens; iespējams, bija mēģinājums palaist nesējraķeti Safir-1B ar pavadoni Nahid 1.
- 30. augusts:
- ar nesējraķeti Rokot / Briz-KM palaists militārais ģeodēzijas pavadonis Kosmos-2540 (GEO-IK-2 № 3);
- ar nesējraķeti Kuaizhou 1A palaisti pavadoņi KX-09 un Xiaoxiang 1-07.
Septembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 2. septembris — Mēness nolaižamais aparāts Vikram atvienojās no Chandrayaan 2.
- 6. septembris:
- kosmosa kuģis Sojuz MS-14 atvienojās no SKS un nolaidās uz zemes;
- neilgi pirms Chandrayaan 2 nolaižamā aparāta Vikram nosēšanās uz Mēness virsmas tika zaudēti sakari ar to; visticamāk tas ietriecās Mēness virsmā.
- 12. septembris — ar nesējraķeti Chang Zheng 4B palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi Ziyuan 2D, BNU-1, Tianyi MV-1.
- 16. septembris — no kravas kuģa Cygnus NG-11 brīvā lidojumā palaists pavadonis Seeker.
- 19. septembris — ar nesējraķeti Chang Zheng 11 palaisti Zhuhai-1 Zemes tālizpētes pavadoņi OVS-3, OHS-3A, OHS-3B, OHS-3C, OHS-3D.
- 22. septembris — ar nesējraķeti Chang Zheng 3B / YZ-1 palaisti navigācijas pavadoņi BeiDou-3 M19, BeiDou-3 M20.
- 24. septembris — ar nesējraķeti H-IIB palaists kravas kuģis Kounotori 8, tā kravas telpā pavadoņi NARSSCube-1, AQT-D, RWASAT-1 (Ruandas pirmais pavadonis).
- 25. septembris:
- ar nesējraķeti Chang Zheng 2D palaists meteoroloģiskais pavadonis Yunhai-1 02;
- ar nesējraķeti Sojuz-FG palaists kosmosa kuģis Sojuz MS-15, apkalpe: Oļegs Skripočka, Džesika Meira, Hazā al-Mansūrī;
- Sojuz MS-15 saslēdzās ar SKS.
- 26. septembris — ar nesējraķeti Sojuz-2.1b / Fregat-M palaists militārais pavadonis Kosmos-2541 (EKS-3, Tundra № 13L).
- 28. septembris — kravas kuģis Kounotori 8 tika saslēgts ar SKS.
Oktobris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 3. oktobris — kosmosa kuģis Sojuz MS-12 (apkalpe: Aleksejs Ovčiņins, Tailers Heigs, Hazā al-Mansūrī) atvienojās no SKS un nolaidās uz zemes.
- 4. oktobris — ar nesējraķeti Chang Zheng 4C palaists Zemes tālizpētes pavadonis Gaofen 10R.
- 6. oktobris — SKS-61: Kristīna Kouka un Endrū Morgans veica iziešanu kosmosā.
- 9. oktobris — ar nesējraķeti Proton-M / Briz-M palaists sakaru pavadonis Eutelsat 5 West B un pavadoņu apkalpošanas aparāts MEV-1.
- 11. oktobris:
- ar nesējraķeti Pegasus-XL palaists jonosfēras pētniecības pavadonis ICON;
- SKS-61: Endrū Morgans un Kristīna Kouka veica iziešanu kosmosā.
- 17. oktobris:
- ar nesējraķeti Electron palaists Zemes tālizpētes pavadonis Palisade;
- ar nesējraķeti Chang Zheng 3B/E palaists pavadonis TJS 4.
- 18. oktobris — SKS-61: Kristīna Kouka un Džesika Meira veica iziešanu kosmosā; pirmoreiz ārpuskuģa aktivitātes veica tikai sievietes.
- 27. oktobris — bezpilota kosmoplāns X-37B (USA-277) nolaidās uz zemes.
Novembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. novembris — kravas kuģis Kounotori 8 tika atvienots no SKS.
- 2. novembris — ar nesējraķeti Antares 230+ palaists kravas kuģis Cygnus NG-12; kravā arī nanopavadoņi STPSat 4, HARP, RadSat-u, SOCRATES, Argus 02, HuskySat 1, SwampSat 2, AeroCube 14A, AeroCube 14B, AeroCube 15A, AeroCube 15B, Orbital Factory 2.
- 3. novembris:
- kravas kuģis Kounotori 8 tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā;
- ar nesējraķeti Chang Zheng 4B palaists Zemes tālizpētes pavadonis Gaofen 7 un pavadoņi Huangpu-1, Sudan Experimental Satellite 1, Xiaoxiang 1-08.
- 4. novembris:
- kravas kuģis Cygnus NG-12 tika pievienots pie SKS.
- ar nesējraķeti Chang Zheng 3B/E palaists navigācijas pavadonis BeiDou-3 I3Q.
- 11. novembris — ar nesējraķeti Falcon 9 Full Thrust palaisti 60 sakaru pavadoņi Starlink.
- 13. novembris:
- zonde Hayabusa2 atstāja asteroīda 162173 Rjūgū orbītu, sākot ceļu uz Zemi;
- ar nesējraķeti Kuaizhou 1A palaists Zemes tālizpētes pavadonis Jilin-1 Gaofen-02A;
- ar nesējraķeti Chang Zheng 6 palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi Ningxia-1 01, Ningxia-1 02, Ningxia-1 03, Ningxia-1 04, Ningxia-1 05.
- 15. novembris — SKS-61: Endrū Morgans un Luka Parmitāno veica iziešanu kosmosā.
- 17. novembris — ar nesējraķeti Kuaizhou 1A palaisti pavadoņi KL-Alpha A, KL-Alpha B.
- 20. novembris — no SKS brīvā lidojumā palaisti pavadoņi RWASAT-1 (Ruandas pirmais pavadonis), NARSSCube-1, AQT-D.
- 22. novembris — SKS-61: Endrū Morgans un Luka Parmitāno veica iziešanu kosmosā.
- 23. novembris — ar nesējraķeti Chang Zheng 3B / YZ-1 palaisti navigācijas pavadoņi BeiDou-3 M19, BeiDou-3 M20.
- 25. novembris — ar nesējraķeti Sojuz-2-1v / Volga palaists militārais pavadonis Kosmos-2542.
- 26. novembris — ar nesējraķeti Ariane 5ECA palaisti sakaru pavadoņi Inmarsat GX5, TIBA 1.
- 27. novembris:
- ar nesējraķeti PSLV-XL palaists Zemes tālizpētes pavadonis Cartosat-3 un nanopavadoņi Meshbed, Flock 4p-1, Flock 4p-2, Flock 4p-3, Flock 4p-4, Flock 4p-5, Flock 4p-6, Flock 4p-7, Flock 4p-8, Flock 4p-9, Flock 4p-10, Flock 4p-11, Flock 4p-12;
- ar nesējraķeti Chang Zheng 4C palaists pavadonis Gaofen 12.
- 29. novembris:
- kravas kuģis Progress MS-12 atvienojās no SKS, tas tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā;
- SKS-61: Endrū Morgans un Luka Parmitāno veica iziešanu kosmosā.
Decembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 2. decembris — SKS-61: Endrū Morgans un Luka Parmitāno veica iziešanu kosmosā.
- 5. decembris — ar nesējraķeti Falcon 9 Full Thrust palaists kravas kuģis SpaceX CRS-19, tā kravas telpā arī pavadoņi AzTechSat-1, CryoCube 1, SORTIE, CIRiS, EdgeCube.
- 6. decembris:
- no militārā pavadoņa Kosmos-2542 tika atdalīts inspekcijas pavadonis Kosmos-2543;
- ar nesējraķeti Electron palaisti pavadoņi ALE-2, FossaSat 1, NOOR 1A, NOOR 1B, SMOG-P, ATL-1, TRSI Sat;
- ar nesējraķeti Sojuz-2.1a palaists kravas kuģis Progress MS-13;
- kravas kuģis Cygnus NG-11 tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
- 7. decembris:
- ar nesējraķeti Kuaizhou 1A palaists Zemes tālizpētes pavadonis Jilin-1 Gaofen-02B.
- ar nesējraķeti Kuaizhou 1A palaisti pavadoņi HEAD 2A, HEAD 2B, Tianyi 16, Tianyi 17, Tianqi-4A, Tianqi-4B.
- 8. decembris — kravas kuģis SpaceX CRS-19 tika pieslēgts pie SKS.
- 9. decembris — kravas kuģis Progress MS-13 saslēdzās ar SKS.
- 11. decembris:
- ar nesējraķeti Sojuz-2.1b / Fregat-M palaists navigācijas pavadonis Kosmos-2544 (GLONASS-M № 759);
- ar nesējraķeti PSLV-CA palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi RISAT-2BR1, QPS-SAR 1, Duchifat-3, 1HOPSAT TD, COMMTRAIL, PTD-1, Lemur-2 × 4.
- 16. decembris — ar nesējraķeti Chang Zheng 3B / YZ-1 palaisti navigācijas pavadoņi BeiDou-3 M19, BeiDou-3 M20.
- 17. decembris — ar nesējraķeti Falcon 9 Full Thrust palaists sakaru pavadonis JCSat 18 / Kacific1.
- 18. decembris — ar nesējraķeti Sojuz-ST-A / Fregat-MT palaisti pavadoņi CHEOPS, CSG-1 (COSMO-SkyMed Second Generation 1), OPS-SAT, EyeSat, ANGELS.
- 20. decembris:
- ar nesējraķeti Chang Zheng 4B palaists Zemes tālizpētes pavadonis CBERS-4A (Ziyuan 1-04A), kā arī pavadoņi ETRSS-1 (Etiopijas pirmais pavadonis), FloripaSat 1, Tianqin 1 (CAS 6), Yuheng, Shuntian, Tianyan 01, Tianyan 02, Weilai 1R;
- ar nesējraķeti Atlas V/422 pirmajā izmēģinājumu lidojumā bezpilota režīmā palaists kosmosa kuģis CST-100 Starliner Boeing Orbital Flight Test, kosmosa kuģa kļūmes dēļ tas ievadīts neparedzētā orbītā; līdz ar to atcelts tuvošanās mēģinājums SKS.
- 22. decembris — kosmosa kuģis Starliner Boeing Orbital Flight Test veica nolaišanos ASV teritorijā.
- 24. decembris — ar nesējraķeti Proton-M / Blok DM-03 palaists meteoroloģiskais pavadonis Elektro-L № 3.
- 26. decembris:
- ar nesējraķeti Rokot / Briz-KM palaisti pavadoņi Gonec-M № 24, Gonec-M № 25, Gonec-M № 26, BLITS-M;
- Saules izpētes zonde Parker Solar Probe veica Veneras pārlidojumu.
- 27. decembris — ar nesējraķeti Chang Zheng 5 palaists sakaru pavadonis Shijian 20.
Miruši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 27. marts — Valērijs Bikovskis (Валерий Фёдорович Быковский), PSRS kosmonauts (dzimis 1934. gadā)
- 15. aprīlis — Ouens Geriots (Owen Garriott), ASV kosmonauts (dzimis 1930. gadā)
- 22. jūlijs — Kristofers Krafts (Christopher Kraft), ASV inženieris, kosmisko lidojumu vadītājs (dzimis 1924. gadā)
- 8. septembris — Timurs Enejevs (Тимур Энеев), PSRS zinātnieks (dzimis 1924. gadā)
- 21. septembris — Zigmunds Jēns (Sigmund Jähn), VDR kosmonauts (dzimis 1937. gadā)
- 26. septembris — Genādijs Manakovs (Геннадий Михайлович Манаков), PSRS, Krievijas kosmonauts (dzimis 1950. gadā)
- 11. oktobris — Aleksejs Ļeonovs (Алексей Архипович Леонов), PSRS kosmonauts (dzimis 1934. gadā)
- 16. oktobris — Boriss Vasilenko (Борис Емельянович Василенко), PSRS, Ukrainas inženieris (dzimis 1935. gadā)
- 12. decembris — Volodimirs Komanovs (Володимир Генадійович Команов), PSRS, Ukrainas inženieris konstruktors (dzimis 1938. gadā)
- 18. decembris — Mihails Burdajevs (Михаил Николаевич Бурдаев), PSRS kosmonauts, nav lidojis kosmosā (dzimis 1932. gadā)
|