2020. gada Rīgas domes vēlēšanas

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
2020. gada Rīgas domes vēlēšanas
← 2017 Plānots 2020. gada 25. aprīlis 2025 →

60

  Pirmā partija Otrā partija Trešā partija
  Sin foto.svg Sin foto.svg 13.Saeima sanāk uz pirmo sēdi (30811926717) cropped.jpg
Mēra amata kandidāts TBA Oļegs Burovs[3] Mārtiņš Staķis[2]
Partija Saskaņa Gods kalpot Rīgai AP!/Progresīvie[1]
Pēdējās vēlēšanās 32 (21) vietas,
50,82%
Saskaņa/GKR
32 (11) vietas,
50,82%
Saskaņa/GKR
9 vietas,
13,66%
LRA/LA
Vietas iepriekš 16 12 8

  Ceturtā partija Piektā partija Sestā partija
  13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45056674874) cropped.jpg 12.Saeimas deputāts Einārs Cilinskis (15796319768).jpg Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde (29793057994).jpg
Mēra amata kandidāts Juris Jurašs[4] Einārs Cilinskis[6] Vilnis Ķirsis[7]
Partija Jaunā konservatīvā partija Nacionālā Apvienība/LRA[5] Jaunā Vienotība
Pēdējās vēlēšanās 9 vietas,
13,42%
6 vietas,
9,25%
Nacionālā Apvienība
4 vietas,
6,26%
Vienotība
Vietas iepriekš 7 5 4

Iepriekšējais Rīgas domes priekšsēdētājs

Oļegs Burovs
Gods kalpot Rīgai

Nākamais Rīgas domes priekšsēdētājs

tiks ievēlēts

2020. gada Rīgas domes vēlēšanas plānotas ne vēlāk kā 2021. gada 5. jūnijā 2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanu laikā. Vēlēšanās Rīgas domē ievēlēs 60 deputātus.

2019. gada 6. decembrī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce paziņoja, ka ir iesniedzis likumprojektu par 2017. gadā ievēlētās Rīgas domes atlaišanu. 2020. gada februārī to pieņēma Saeima.[8] Paredzams, ka Rīgas domes vēlēšanas notiks priekšlaicīgi – 2020. gada 25. aprīlī.

Priekšvēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vietu sadalījums pēc pašvaldību vēlēšanām 2017. gadā

Pēc 2017. gada Rīgas domes vēlēšanām Rīgas domē iekļuva deputāti no pieciem sarakstiem. Vislielāko vēlētāju atbalstu ieguva Saskaņas un Gods kalpot Rīgai saraksts.[9]

   Saraksts Līderis Iegūto mandātu skaits
  Saskaņa/Gods kalpot Rīgai! Nils Ušakovs 32
  Latvijas Reģionu apvienība/Latvijas attīstībai Mārtiņš Bondars 9
  Jaunā konservatīvā partija Juta Strīķe 9
  Nacionālā apvienība Baiba Broka 6
  Vienotība Vilnis Ķirsis 4
Rīgas domes frakcijas kopš 2019. gada 16. decembra

Par Rīgas domes priekšsēdētāju atkārtoti kļuva politiķis un bijušais žurnālists Nils Ušakovs (amatā kopš 2009. gada 1. jūlija). Pamatojoties uz aizdomām par kukuļdošanu starp kompānijām Škoda un Rīgas satiksme, pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojuma Ušakovs 2019. gada 4. aprīlī no amata tika atstādināts. Tā paša gada 31. maijā par Rīgas domes priekšsēdētāju kļuva Dainis Turlais, bet jau 20. jūnijā viņš neizturēja uzticības balsojumu.[10] 19. augustā par domes priekšsēdētāju kļuva līdzšinējais pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs. Šo notikumu laikā vairākas no domes frakcijām sadalījās. 2019. gada 12. augustā Rīgas domē darbojās astoņas frakcijas un viena pie frakcijām nepiederoša deputāte,[11][12][13][14] bet 16. decembrī — astoņas frakcijas.

   Frakcija Frakcijas priekšsēdētājs Mandātu skaits
  Saskaņa Maksims Tolstojs 16
  Gods kalpot Rīgai! Vjačeslavs Stepaņenko 12
  Latvijas attīstībai
(Attīstībai/Par! sastāvā)
Viesturs Zeps 8
  Jaunā konservatīvā partija Jānis Ozols 7
  Nacionālā apvienība Dainis Locis 5
  Vienotība
(Jaunās Vienotības sastāvā)
Vilnis Ķirsis 4
  Neatkarīgo deputātu frakcija
(Alternative sastāvā)[15]
Valērijs Petrovs 4
  "Rīgai!" Rīgas domes deputātu bloks Oskars Putniņš 4

2019. gada 6. decembrī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce paziņoja, ka ir iesniedzis likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu. Ja šim likumprojektam tiktu nodrošināts atbalsts gan valdībā, gan Saeimā, Rīgas domes vēlēšanas varētu notikt priekšlaicīgi, 2020. gada sākumā.[16] 17. decembrī valdība atbalstīja Rīgas domes atlaišanu,[17] bet 19. decembrī konceptuāli Saeima nobalsoja "par".[18] No 16. janvāra līdz 14. februārim pēc 41 Saeimas deputāta pieprasījuma tika vākti paraksti pret Saeimas koalīcijas ierosinātajiem grozījumiem par domju termiņu pagarināšanu ārkārtas vēlēšanu gadījumā.[19] Tika savākti tikai 6035 no nepieciešamajiem 154 868 parakstiem.[20]

Pēc tam, kad Rīgas domes koalīcijas partneri, partijas "Saskaņa" deputāti, pieprasīja Burova atstādināšanu no amata, 16. janvārī abi vicemēri zaudēja uzticības balsojumā.[21] 22. janvārī bija gaidāms vēl viens uzticības balsojums Rīgas mēram. Kaut arī uzticības balsojumi 2017. gadā ievēlētajā Rīgas domē notiek regulāri, šoreiz to organizēja pozīcijas deputāti no partijas "Saskaņa", nevis opozīcija. Tomēr pēc Jāņa Ločmeļa paraksta atsaukšanas balsojumu pārcēla uz 6. februāri. Pēc tam, kad nebija iespējams nodrošināt kvorumu budžeta pieņemšanai, 5. februārī Burovs, kritizējot koalīcijas partnerus no partijas "Saskaņa", kopā ar opozīcijas deputātiem pieņēma lēmumu sasaukt ārkārtas sēdi, kurā arī netika savākts kvorums. Tāpat kvorums netika savākts arī 6. februāra Burova uzticības balsojumam. Līdz ar to, tā kā netika apmeklētas trīs domes sēdes pēc kārtas, radās tiesisks pamatojums Saeimai atlaist Rīgas domi.[22] Pēc vairākkārtējas aizkavēšanās galīgais lēmums par Rīgas domes atlaišanu tika pieņemts 13. februārī.[23]

Priekšvēlēšanu aptaujas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Partiju reitingi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Priekšvēlēšanu aptauju rezultātu vizuāls attēlojums.
Aptaujas laiks Aptaujas veicējs/pasūtītājs Aptaujāto skaits S GKR NA/LRA AP!/P JKP V/JV ZZS LKS Citi saraksti Nezina Neplāno piedalīties Vadība
NA LRA LA/AP! P
2020. gada 28. janvāris — 1. februāris Factum 362 28 8 5 59
2019. gada 18.—31. decembris Factum 511 26 5 9 2 13 5 10 15 2 8 5 9
2019. gada 21.—24. novembris Factum 24 7 9 2 17 6 9 16 2 7 1 7
2019. gada 22.—29. jūlijs Factum 205 25 7 9 1 17 13 12 2 9 5 8
2017. gada vēlēšanas 50,82 9,25 13,66 13,42 6,26 3,30 3,29 37,16

Citas aptaujas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2019. gada janvārī tika atklāti "Kantar TNS" veikto aptauju rezultāti, kuri liecina, ka 43% Rīgas iedzīvotāju atbalsta Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas, bet 40% neatbalsta,[24] savukārt tikai 34% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka Rīgas domes potenciālā atlaišana pozitīvi ietekmēs problēmu risināšanu pilsētā, savukārt 49%, ka nē.[25] SKDS aptaujas liecina, ka 2020. gada sākumā rīdzinieki ir vismazāk apmierināti ar Rīgas domes darbu 10 gadu laikā.[26]

Atcauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/attistibaipar-un-progresivie-kopa-startes-rigas-velesanas-par-meru-virzis-staki.a348766/
  2. https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/attistibaipar-rigas-mera-amata-kandidats-bus-uznemejs-stakis.a342449/
  3. https://www.godskalpotrigai.lv/rd-priekssedetajs-olegs-burovs-pirmais-numurs-gkr-deputatu-kandidatu-saraksta/
  4. https://twitter.com/konservativie/status/1227693464181235712
  5. https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/nacionalas-apvienibas-rigas-mera-amata-kandidats-bus-einars-cilinskis.a349140/
  6. https://twitter.com/ltvzinas/status/1230565438204989440
  7. https://skaties.lv/zinas/latvija/rigas-regions/arkartas-velesanas-riga-sakusas-intrigas-par-partiju-lideriem-un-prieksvelesanu-kampanas/
  8. Sanita Upleja. «Saeima nolemj atlaist Rīgas domi; jaunu varētu vēlēt aprīlī». delfi.lv (latviešu), 2020-02-13. Skatīts: 2020-02-18.
  9. «2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas». CVK. Skatīts: 2019. gada 24. augustā.
  10. «Turlais neiztur uzticības balsojumu». Diena. Skatīts: 2019. gada 24. augustā.
  11. «Rīgas domes deputātu frakcijas, deputātu apvienības un bloki». Rīgas pašvaldības portāls. Skatīts: 2019. gada 24. augustā.
  12. «Pēc balsojuma par Turlā gāšanu no JKP izslēgti deputāti Kleins un Keišs». Delfi. Skatīts: 2019. gada 24. augustā.
  13. «Jaunizveidotā Rīgas domes frakcija sola iestāties par uzņēmējdarbību». Delfi. Skatīts: 2019. gada 24. augustā.
  14. «Broka izstājusies no Nacionālās apvienības Rīgas domes frakcijas». Jauns.lv. Skatīts: 2019. gada 24. augustā.
  15. «Rīgas domes Neatkarīgo deputātu frakcijas biedri iestājušies partijā «Alternative»». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2020-02-18.
  16. Jānis Sildniks; Sandis Kārkliņš. «Pūce ierosina Rīgas domes atlaišanu; ārkārtas vēlēšanas grib 29. februārī». delfi.lv (latviešu), 2019-12-06. Skatīts: 2020-02-18.
  17. Sanita Upleja. «Valdība atbalsta Rīgas domes atlaišanas likumprojektu». delfi.lv (latviešu), 2019-12-17. Skatīts: 2020-02-18.
  18. Sanita Upleja. «Saeima konceptuāli atbalsta Rīgas domes atlaišanu; galīgais lēmums 16. janvārī». delfi.lv (latviešu), 2019-12-19. Skatīts: 2020-02-18.
  19. «Parakstus par referendumu izmaiņām pašvaldību ārkārtas vēlēšanu kārtībā vāks no 16. janvāra». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2020-02-18.
  20. «Parakstu vākšanā par pašvaldību vēlēšanu kārtību - vēsturiski zemākā aktivitāte». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2020-02-18.
  21. «Rīgas domē no amata atstādina mēra vietniekus Vladovu un Kleinu». Apollo.lv (latviešu). 2020-01-16. Skatīts: 2020-02-18.
  22. «Burovs vienojies ar opozīciju sasaukt trīs sēdes bez kvoruma». skaties.lv. Skatīts: 2020-02-18.
  23. «Lemšanu par Rīgas domes atlaišanu Saeima pārceļ uz februāri». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2020-02-18.
  24. «Vai jārīko Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas? Pilsētā deklarēto iedzīvotāju domas dalās». skaties.lv. Skatīts: 2020-02-18.
  25. «Aptauja: 49% iedzīvotāju neuzskata, ka Rīgas domes atlaišana pozitīvi ietekmēs problēmu risināšanu pilsētā». skaties.lv. Skatīts: 2020-02-18.
  26. «Sašķeltā Rīgas dome gatavojas balsojumam par mēra atlaišanu». skaties.lv. Skatīts: 2020-02-18.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]