2020. gads Latvijā
| Pasaulē: | 2017 2018 2019 - 2020 - 2021 2022 2023 |
| Latvijā: | 2017 2018 2019 - 2020 - 2021 2022 2023 |
| Laikapstākļi: | 2017 2018 2019 - 2020 - 2021 2022 2023 |
| Sportā: | 2017 2018 2019 - 2020 - 2021 2022 2023 |
| Kino: | 2017 2018 2019 - 2020 - 2021 2022 2023 |
Šajā lapā ir apkopoti 2020. gada notikumi Latvijā.
Valsts amatpersonas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
.jpg)
| Amats | Persona | Piezīmes |
|---|---|---|
| Latvijas Valsts prezidents | Egils Levits | |
| Ministru prezidents | Arturs Krišjānis Kariņš | Kariņa 1. Ministru kabinets |
| Saeimas priekšsēdētāja | Ināra Mūrniece | 13. Saeima |
Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
.jpg)
.jpg)
|
|
Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Sākās COVID-19 pirmais saslimstības vilnis Latvijā, kas 2020. gada rudenī pārauga otrajā saslimstības vilnī.
Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. janvāris — darbību sāka vienotais dabasgāzes tirgus, kurā apvienojušies gāzes pārvades sistēmu operatori Latvijā (Conexus Baltic Grid), Igaunijā un Somijā
- 4. janvāris — Rīgas dome eksperimentālā kārtā pirmo reizi slēdza Tērbatas ielu autotransportam, posmā no Elizabetes ielas līdz Stabu ielai, paredzot to tikai gājējiem, velobraucējiem, kā arī dažādām uzņēmējdarbību veicinošām iecerēm.[13]
Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 15. februāris — atjaunota kravas vilcienu kustība posmā Mažeiķi—Reņģe.
- 18. februāris — pasludināts tiesas spriedums Zolitūdes traģēdijas lietā. Par vienīgo vainīgo atzīts būvinženieris Ivars Sergets.[14]
- 21. februāris — finanšu darījuma darba grupa (FATF) plenārsēdē Parīzē secinājusi, ka Latvija ir pirmā "Moneyval" dalībvalsts, kura sekmīgi izpildījusi visas FATF 40 rekomendācijas.[15]
Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. marts — televīzijas kanālus Latvijas Neatkarīgā Televīzija un Kanāls 2 nomainīja TV3 Life un TV3 Mini.[16]
- 2. marts — apstiprināts pirmais SARS-CoV-2 vīrusa infekcijas gadījums Latvijā.[17]
- 12. marts — saistībā ar globālo COVID-19 pandēmiju visā valstī līdz 14. aprīlim tika noteikta ārkārtējā situācija, slēgtas skolas un aizliegti lielie pasākumi.[18]
- 21. marts — tika atļauta alkoholisko dzērienu tirdzniecība internetā, piegādi veicot laikā no plkst.8 līdz 22.[19]
Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 7. aprīlis — ārkārtējā situācija visā valstī tika pagarināta līdz 12. maijam.[20]
Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 4. maijs:
- Tika atzīmēta Deklarācijas Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu pieņemšanas 30. gadskārta.
- Par godu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai, Latvijas Bruņoto spēku parādi bija plānots rīkot Daugavpilī. Tomēr, ņemot vērā valstī izsludinātā ārkārtas stāvokļa pagarināšanu un noteiktos ierobežojumus, 4. maijā Daugavpilī plānotā Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 30. gadadienai veltītā Nacionālo bruņoto spēku diena tika pārcelta uz 2021. gadu.
- 7. maijs — ārkārtējā situācija pagarināta līdz 9. jūnijam, ierobežojumi mīkstināti.[21]
Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 9. jūnijs:
- 15. jūnijs — tika uzsākta pandēmijas aizkavētā futbola Virslīgas sezona.[24]
- 16. jūnijs — Rīgā atklāja Aigara Bikšes skulptūru "Mediķi pasaulei", lai pateiktos mediķiem par darbu COVID-19 pandēmijas laikā.[25]
- 24. jūnijs — Eiropas Kosmosa aģentūras Padome apstiprināja Latvijas pievienošanos EKA asociētās dalībvalsts statusā.[26]
Augusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Septembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 29. septembris — oficiālā vizītē Latvijā ieradās Francijas prezidents Emanuels Makrons. Tā bija trešā Francijas prezidentu vizīte Latvijā divpusējā formātā pēc prezidenta Žaka Širaka oficiālā apmeklējuma 2001. gadā un Fransuā Miterāna apmeklējuma 1992. gadā.
Oktobris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 2. oktobris — darbu sāka jaunais Rīgas domes sastāvs, par tās priekšsēdētāju tika ievēlēts Mārtiņš Staķis.
Novembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 17. novembris — uzsākta Rail Baltica Rīgas centrālā mezgla būvniecība.[29]
Decembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 4. decembris — daudzfunkcionālā iepirkšanās un izklaides centrā Akropole Rīga tika atklāts pirmais ātrās ēdināšanas restorāns Burger King Latvijā.[30]
- 28. decembris — pirmie cilvēki Latvijā saņēma vakcīnu pret COVID-19.[31]
Paredzētie notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Bija plānots sākt būvēt Rīgas Austrumu maģistrāles trūkstošo posmu no tirdzniecības centra "Domina Shopping" līdz Vietalvas ielai.[32]
Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 8. janvāris — Marts Kitajevs, scenogrāfs (dzimis 1925. gadā)
- 30. janvāris — Konstantīns Titovs, aktieris, teātra pedagogs (dzimis 1919. gadā)
Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. februāris:
- Aivars Berķis, mežsaimnieks, žurnālists un politiķis (dzimis 1936. gadā)[33]
- Leons Briedis, dzejnieks, atdzejotājs (dzimis 1949. gadā)[34]
- 9. februāris — Aloizs Vaznis, jurists un politiķis (dzimis 1934. gadā)[35]
- 12. februāris — Aleksandrs Demčenko, kino režisors un operators (dzimis 1954. gadā)[36]
- 16. februāris — Ģirts Zeidenbergs, trimdas sabiedriskais darbinieks (dzimis 1934. gadā)
Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
.jpg)
- 7. marts — Gunārs Skriba, mežzinātnieks, Gaujas Nacionālā parka pirmais direktors (dzimis 1929. gadā)
- 10. marts — Jānis Kvēps, sporta ārsts (dzimis 1940. gadā)[37]
- 16. marts — Kaspars Lācis, sporta žurnālists (dzimis 1978. gadā)[38]
- 18. marts — Juta Strīķe, politiķe un iekšlietu un korupcijas apkarošanas darbiniece (dzimusi 1970. gadā)[39]
- 28. marts — Mihails Kublinskis, teātra režisors (dzimis 1939. gadā)[40]
- 31. marts — Aleksejs Froļikovs, hokejists (dzimis 1957. gadā)[41]
Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
.jpg)
- 8. aprīlis — Miervaldis Derkusovs, gleznotājs (dzimis 1937. gadā)[42]
- 11. aprīlis:
- Rolands Tjarve, žurnālists un sabiedrisks darbinieks (dzimis 1966. gadā)[43]
- Jurijs Petropavlovskis, politiķis (dzimis 1955. gadā)[44]
- 13. aprīlis — Daina Kārkliņa, pārtikas zinātniece un Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore (dzimusi 1950. gadā)[45]
- 18. aprīlis — Visvaldis Lācis, publicists, valodnieks, vēsturnieks un politiķis (dzimis 1924. gadā)[46]
- 21. aprīlis — Silvija Radzobe, teātra kritiķe (dzimusi 1950. gadā)[47]
- 24. aprīlis — Margita Mantiņa, teātra vēsturniece (dzimusi 1944. gadā)
- 29. aprīlis:
- Jānis Lūsis, vieglatlēts (dzimis 1939. gadā)[48]
- Dace Skadiņa, aktrise un režisore (dzimusi 1941. gadā)
Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 2. maijs — Ināra Eglīte, dzejniece (dzimusi 1948. gadā)
- 10. maijs — Juris Lipsbergs, ornitologs (dzimis 1939. gadā)
- 13. maijs — Ivars Brīvers, ekonomists, augstskolas pasniedzējs un politiķis (dzimis 1957. gadā)
- 15. maijs — Alvis Mengots, kinooperators, producents (dzimis 1946. gadā)
- 19. maijs — Guntis Valujevs, tulkotājs (dzimis 1955. gadā)
- 26. maijs — Ilgonis Švika, aktieris (dzimis 1952. gadā)
Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 22. jūnijs — Voldemārs Krustiņš, žurnālists, redaktors, izdevējs (dzimis 1932. gadā)
- 28. jūnijs — Pēteris Butāns, komponists (dzimis 1942. gadā)
Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. jūlijs — Aleksejs Vidavskis, politiķis (dzimis 1943. gadā)
- 6. jūlijs — Juris Kronbergs, dzejnieks un tulkotājs (dzimis 1946. gadā)
- 10. jūlijs — Agnis Štifts, ārsts (dzimis 1923. gadā)
- 12. jūlijs — Pauls Bankovskis, žurnālists un rakstnieks (dzimis 1973. gadā)
- 30. jūlijs — Ella Muižarāja, botāniķe (dzimusi 1921. gadā)
Augusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 6. augusts — Didzis Sedlenieks, žurnālists un rakstnieks (dzimis 1963. gadā)
- 9. augusts — Egons Zablovskis, fiziķis, LU docētājs, alpīnists, orientierists (dzimis 1926. gadā)[49]
- 10. augusts — Artūrs Snips, rakstnieks un publicists (dzimis 1949. gadā)
- 15. augusts — Mudīte Rāka, aktrise (dzimusi 1955. gadā)
- 29. augusts — Silvija Līce, kino un mākslas zinātniece, tulkotāja, pedagoģe (dzimusi 1940. gadā)
Septembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 16. septembris — Modris Tenisons, režisors, scenogrāfs, kustību mākslinieks, mākslinieks (dzimis 1945. gadā)
- 19. septembris — Pēteris Tabūns, žurnālists un politiķis (dzimis 1937. gadā)
- 20. septembris — Pāvels Rebenoks, advokāts (dzimis 1980. gadā)
- 24. septembris — Jānis Peniķis, politologs (dzimis 1933. gadā)
- 27. septembris — Valdis Rūja, dzejnieks (dzimis 1928. gadā)
Oktobris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 6. oktobris — Oļegs Karavajevs, futbolists (dzimis 1961. gadā)
- 14. oktobris — Vilnis Kaksis, skaņu inženieris (dzimis 1942. gadā)
- 27. oktobris — Laris Strunke, gleznotājs (dzimis 1931. gadā)
- 31. oktobris:
- Juris Ābols, komponists (dzimis 1950. gadā)
- Edmunds Cirvelis, disidents (dzimis 1925. gadā)
- Austra Skudra, aktrise, teātra zinātniece (dzimusi 1926. gadā)
Novembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. novembris — Pēteris Šogolovs, aktieris (dzimis 1955. gadā)
- 7. novembris — Leons Krivāns, aktieris (dzimis 1938. gadā)
- 11. novembris — Vladimirs Kaupužs, kultūras darbinieks (dzimis 1925. gadā)
- 12. novembris — Ivars Strautiņš, uzņēmējs (dzimis 1942. gadā)
- 16. novembris — Laimonis Laizāns, futbolists (dzimis 1945. gadā)
- 21. novembris — Renāte Lorence, stikla māksliniece, interjeriste (dzimusi 1959. gadā)
- 27. novembris — Dainis Liepiņš, riteņbraucējs (dzimis 1962. gadā)
Decembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 3. decembris — Ivars Bumbiers, arhitekts, mākslinieks (dzimis 1932. gadā)
- 4. decembris — Ģirts Pāže, klarnetists, koncertmeistars (dzimis 1947. gadā)
- 7. decembris:
- Rute Lediņa, tulkotāja (dzimusi 1929. gadā)
- Olafs Okonovs, kinorežisors (dzimis 1973. gadā)
- 20. decembris:
- Gvido Linga, mūziķis (dzimis 1969. gadā)
- Jānis Volkolākovs, sirds ķirurgs, profesors (dzimis 1931. gadā)
- 28. decembris:
- Anatolijs Vanags, ādas plastikas mākslinieks, pedagogs (dzimis 1939. gadā)
- Ivars Žvīgurs, basketbolists (dzimis 1951. gadā)
- 31. decembris — Pauls Aldiņš, infektologs (dzimis 1971. gadā)
Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Par 2020.gada dzīvnieku izvēlēts Eirāzijas bebrs jauns.lv
- ↑ «Par 2020. gada putnu izvēlēts zivju dzenītis». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2020-01-02.
- ↑ Par 2020.gada kukaiņiem izvēlētas ziedmušas Arhivēts 2020. gada 7. janvārī, Wayback Machine vietnē. jauns.lv
- ↑ «2020. gada bezmugurkaulnieks - ornamentētā pļavērce». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2020-01-03.
- ↑ Gada gliemis 2020 Daba.lv
- ↑ Gada koks 2020 – Eiropas dižskābardis Dabasdati
- ↑ «Gada augs 2020 – Ruiša pūķgalve». Dabasdati (latviešu). Skatīts: 2020-01-06.
- ↑ «Gada sēne 2020 – smiltāju kaussēne». Dabasdati (latviešu). Skatīts: 2020-01-16.
- ↑ Gada sūna 2020 – parastā rožgalvīte botany.lv
- ↑ Gada dzīvotne 2020 – parkveida pļava Dabasdati
- ↑ Gada ģeovieta – Rundēnu Velna dobe Latgalē Latvijas Petroglifu centrs 2020. gada 7. janvāris
- ↑ «Arheoloģijas gada piemineklis 2020 - Āraišu ezerpils». arheologubiedriba.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 7. aprīlī. Skatīts: 2020. gada 14. martā.
- ↑ «Foto: Tērbatas iela slēgta autotransportam; gājējiem liela interese par eksperimentu». delfi.lv. 2020. gada 4. janvārī. Skatīts: 2020. gada 11. janvārī.
- ↑ «Zolitūdes traģēdijas tiesa attaisno astoņus apsūdzētos, par vainīgu atzīst būvinženieri Sergetu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2020-02-18.
- ↑ Delfi.lv
- ↑ «NEPLP atļauj no marta LNT un «Kanālu 2» nomainīt ar «TV3 Life» un «TV3 Mini»». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2020-02-14.
- ↑ «Latvijā apstiprināts pirmais koronavīrusa «Covid-19» gadījums». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2020-03-02.
- ↑ ««Covid-19» dēļ Latvijā izsludina ārkārtas situāciju; slēgs skolas un aizliegs lielos pasākumus». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2020-03-12.
- ↑ «Saeima uz Covid-19 izplatības laiku atļauj arī internetā iegādāties alkoholu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2020-04-15.
- ↑ «Latvijā pagarina ārkārtējo situāciju vēl par mēnesi – līdz 12. maijam». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2020-04-15.
- ↑ «Ārkārtējo situāciju pagarina līdz 9. jūnijam; bet pulcēties ļaus līdz 25 cilvēkiem». lsm.lv.
- ↑ «Latvijā beidzas Covid-19 ārkārtējā situācija; daudzi ierobežojumi paliek spēkā». Lsm.lv.
- ↑ «Šorīt bez elektrības palika 160 000 klientu Rīgā un tās apkārtnē; elektroapgāde atjaunota». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2020-06-16.
- ↑ «Atļauta pilnvērtīgu treniņu norise visos līmeņos un sporta sacensību organizēšana». lff.lv. 2020. gada 9. jūnijā. Skatīts: 2020. gada 9. jūnijā.
- ↑ «Pie Nacionālā mākslas muzeja atklāta milzu mediķes skulptūra». DELFI. 2020. gada 16. jūnijā. Skatīts: 2020. gada 16. jūnijā.
- ↑ «Latvija iegūst Eiropas Kosmosa aģentūras asociētās dalībvalsts statusu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2020-06-26.
- ↑ «Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas 2020». www.cvk.lv (latviešu). Skatīts: 2020-02-18.
- ↑ «CVK izsludina Rīgas domes vēlēšanas 29. augustā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2020-07-07.
- ↑ «Novembrī sāks «Rail Baltica» Rīgas centrālā mezgla būvniecību». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2020-10-19.
- ↑ Atvērts pirmais 'Burger King' restorāns Latvijā, delfi.lv, 04.12.2020.
- ↑ «Pirmie cilvēki Latvijā saņēmuši vakcīnu pret Covid-19». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2021-05-19.
- ↑ «Rīgā sāks būvēt Austrumu maģistrāles trūkstošo posmu; pilsētvides aktīvisti kritizē risinājumus». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2020-02-05.
- ↑ «Mūžībā devies bijušais Augstākās padomes deputāts Aivars Berķis». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2020-03-18.
- ↑ «Mūžībā devies dzejnieks Leons Briedis». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2020-03-18.
- ↑ «Mūžībā devies pirmais neatkarīgās Latvijas iekšlietu ministrs Aloizs Vaznis». Latvijas Sabiedriskie mediji. 2020. gada 9. februārī. Skatīts: 2020. gada 9. februārī.
- ↑ «Mūžībā devies kino režisors un operators Aleksandrs Demčenko». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2020-03-18.
- ↑ «Mūžībā devies Latvijas hokeja izlases ilggadējais ārsts Jānis Kvēps». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2020-03-18.
- ↑ «Mūžībā devies LTV sporta žurnālists Kaspars Lācis». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2020-03-18.
- ↑ «Mūžībā devusies Saeimas deputāte un bijusī KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2020-03-18.
- ↑ «Mūžībā devies režisors Mihails Kublinskis». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2020-04-15.
- ↑ «Miris bijušais Latvijas izlases un Rīgas «Dinamo» hokejists Froļikovs». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2020-04-15.
- ↑ «Mūžībā devies gleznotājs Miervaldis Derkusovs». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2020-04-15.
- ↑ «Mūžībā aizgājis LU lektors Rolands Tjarve». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2020-04-15.
- ↑ «Mūžībā devies Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētājs Jurijs Petropavlovskis». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2020-04-15.
- ↑ «Mūžībā devusies Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekle profesore Daina Kārkliņa». tvnet.lv. 2020. gada 15. aprīlis. Skatīts: 2020. gada 15. aprīlī.
- ↑ «96 gadu vecumā mūžībā aizgājis politiķis Visvaldis Lācis». delfi.lv (latviešu). 2020. gada 18. aprīlī. Skatīts: 2020. gada 18. aprīlī.
- ↑ «Mūžībā devusies teātra kritiķe Silvija Radzobe». la.lv.
- ↑ «Miris leģendārais Latvijas šķēpmetējs Jānis Lūsis». delfi.lv.
- ↑ «Mūžībā devies fiziķis Egons Zablovskis». www.fmof.lu.lv. Skatīts: 2020-08-17.