2021. gads Latvijā
| Pasaulē: | 2018 2019 2020 - 2021 - 2022 2023 2024 |
| Latvijā: | 2018 2019 2020 - 2021 - 2022 2023 2024 |
| Laikapstākļi: | 2018 2019 2020 - 2021 - 2022 2023 2024 |
| Sportā: | 2018 2019 2020 - 2021 - 2022 2023 2024 |
| Kino: | 2018 2019 2020 - 2021 - 2022 2023 2024 |
Šajā lapā ir apkopoti 2021. gada notikumi Latvijā.
Valsts amatpersonas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Amats | Persona | Piezīmes |
|---|---|---|
| Latvijas Valsts prezidents | Egils Levits | |
| Ministru prezidents | Arturs Krišjānis Kariņš | Kariņa 1. Ministru kabinets |
| Saeimas priekšsēdētāja | Ināra Mūrniece | 13. Saeima |
Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|
|
Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Turpinājās COVID-19 otrais saslimstības vilnis Latvijā, kas 2021. gada vasarā pārauga trešajā saslimstības vilnī.
Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. janvāris:
- nodokļu izmaiņas:[13]
- valsts minimālā alga oficiāli tika palielināta no līdzšinējiem 430 eiro līdz 500 eiro mēnesī.
- ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamais minimums no 250 eiro tika palielināts uz 300 eiro mēnesī.
- pensionāriem ar IIN neapliekamais minimums tika palielinātas uz 330 eiro mēnesī līdzšinējo 300 eiro vietā.
- ienākumu slieksnis, kam piemēro diferencēto ar IIN neapliekamo minimumu, tika palielināts no 1200 līdz 1800 eiro mēnesī.
- valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likme tika samazināta par 1%. Proti, no līdzšinējiem 35,09% uz 34,09% – par 0,5% gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem.
- solidaritātes nodokļa likme tika samazināta par 0,5% — no 25,5% uz 25%.
- Latvijas Sabiedriskie mediji, pateicoties valsts finansējumam, pameta reklāmas tirgu.[14]
- nodokļu izmaiņas:[13]
- 7. janvāris:
- no veselības ministres amata tika atbrīvota Ilze Viņķele, par pienākumu izpildītāju tika iecelts aizsardzības ministrs Artis Pabriks.[15]
- veselības ministra amatā Saeima apstiprināja Danielu Pavļutu.[16]
Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 18. februāris — Saeima nolēma, ka gandrīz pēc divu mēnešu piespiedu dīkstāves no 1. marta būs pieejami frizieru, manikīra un pedikīra pakalpojumi.[17]
- 22. februāris:
- Rīgas apgabaltiesa atzina Aivaru Lembergu par vainīgu vairākos viņam inkriminētos noziegumos un piesprieda piecu gadu cietumsodu, naudas sodu un mantas konfiskāciju.[18]
- no amata atkāpās Latvijas vīriešu basketbola izlases galvenais treneris Roberts Štelmahers.[19]
- 24. februāris — No padomju memoriāla Jēkabpilī zemnieks un uzņēmējs Gundars Kalve, izmantojot frontālo iekrāvēju Cheng Gong, demontēja lielgabalu (ZIS-3 bez lafetes) un iemeta to Daugavā.[20]
Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 2. marts — darba vizītē ieradās Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida.[21]
Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. aprīlis — bezmaksas zemes apraidē sāka raidīt jauns televīzijas kanāls — TV4.[22]
- 13. aprīlis — COVID-19 pandēmija: no Covid-19 mirušo skaits Latvijā pārsniedza 2 tūkstošus.[23]
- 14. aprīlis — Rīgā, Purvciemā nezināmas personas nošāva futbola aģentu Romānu Bezzubovu.[24]
- 28. aprīlis — Rīgā, Merķeļa ielā nelegālā hostelī izcēlās ugunsgrēks, kurā bojā gāja astoņi cilvēki.[25]
Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 4. maijs — par godu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai, Latvijas Bruņoto spēku parādi bija plānots rīkot Daugavpilī, tomēr ņemot vērā šī gada 27. aprīlī Ministru kabineta sēdē pieņemto lēmumu, Aizsardzības ministrija informēja, ka 4. maijā plānotais Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 31. gadadienai veltītais Nacionālo bruņoto spēku tehnikas brauciens nenotiks.[26]
- 17. maijs — vakcinācijas pret COVID-19 temps pārsniedza 100 000 cilvēku nedēļā (dati par iepriekšējo nedēļu).[27]
- 21. maijs—6. jūnijs — Rīgā notika 2021. gada Pasaules čempionāts hokejā. Par čempioniem kļuva Kanādas hokeja izlase.
Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 5. jūnijs — notika 2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas (izņemot Rīgu, kur ārkārtas vēlēšanas notika 2020. gadā, kā arī Rēzeknes un Varakļānu novados, kur pēc Satversmes tiesas lēmuma, vēlēšanas tika atliktas uz 11. septembri).[28]
- 30. jūnijs — sāka Rail Baltica dzelzceļa stacijas būvniecību pie starptautiskās lidostas "Rīga".
Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 3.—11. jūlijs — Rīgā un Daugavpilī norisinājās Pasaules U-19 čempionāts basketbolā.
Septembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 11. septembris — notika 2021. gada Latvijas ārkārtas pašvaldību vēlēšanas Rēzeknes un Varakļānu novados.[29]
Oktobris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 7. oktobris — atvērti pirmie 15 mazumtirdzniecības uzņēmuma Lidl veikali.[30] Sešus veikalus atvēra Rīgā (Imantā, Zolitūdē, Pļavniekos, Purvciemā, Dreiliņos un Mežciemā), kā arī pa vienam veikalam Liepājā, Ventspilī, Tukumā, Jelgavā, Ogrē, Valmierā, Jēkabpilī, Rēzeknē un Daugavpilī.
- 11 oktobris — COVID-19 pandēmija: sakarā ar augsto COVID-19 izplatību, Latvijā līdz 2022. gada 11. janvārim izsludināja ārkārtas stāvokli.[31]
Novembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 11. novembris — Eiropas Parlaments atcēla deputāta imunitāti Nilam Ušakovam.
Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 7. janvāris — Solveiga Elsberga, tulkotāja (dzimusi 1938. gadā)
- 9. janvāris — Harijs Japiņš, riteņbraucējs un riteņbraukšanas treneris (dzimis 1930. gadā)
- 11. janvāris:
- Kornēlija Apšukrūma, dzejniece (dzimusi 1937. gadā)
- Leopolds Ozoliņš, ārsts un politiķis (dzimis 1937. gadā)
- 12. janvāris — Artūrs Damlics, pedagogs (dzimis 1932. gadā)[32]
- 13. janvāris — Astrīda Kairiša, aktrise (dzimusi 1941. gadā)
- 23. janvāris — Aleksandrs Djačenko, keramiķis (dzimis 1949. gadā)
- 25. janvāris — Ilze Binde-Ērgle, dzejniece (dzimusi 1941. gadā)
- 29. janvāris — Zigurds Linde, trompetists, džeza mākslinieks (dzimis 1938. gadā)
Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 4. februāris — Jānis Kaijaks, komponists, diriģents, pedagogs (dzimis 1931. gadā)
- 22. februāris — Armands Reinfelds, aktieris (dzimis 1965. gadā)
- 26. februāris — Alvils Gulbis, basketbolists (dzimis 1936. gadā)
- 27. februāris — Andris Vidiņš, aktieris (dzimis 1934. gadā)
- 28. februāris — Jānis Porietis, komponists un politiķis (dzimis 1953. gadā)
Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 4. marts — Mariss Andersons, sporta komentētājs un politiķis (dzimis 1957. gadā)[33]
- 8. marts — Modris Zihmanis, nacionālās pretošanās kustības dalībnieks, dzejnieks (dzimis 1927. gadā)
- 10. marts — Askolds Saulītis, režisors (dzimis 1966. gadā)
- 12. marts — Kalvis Torgāns, jurists (dzimis 1939. gadā)
- 14. marts — Māris Grīnblats, politiķis (dzimis 1955. gadā)
- 24. marts — Uldis Bērziņš, dzejnieks un tulkotājs (dzimis 1944. gadā)
Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 11. aprīlis — Staņislavs Lugailo (Станислав Люгайло), PSRS volejbolists, spēlējis arī Latvijā (dzimis 1938. gadā)
- 14. aprīlis — Romāns Bezzubovs, futbolists, futbola aģents (dzimis 1979. gadā)[24]
- 21. aprīlis — Jānis Krūmiņš, žurnālists, diplomāts un politiķis (dzimis 1955. gadā)
- 22. aprīlis — Mārtiņš Bariss, viens no kustības Helsinki-86 dibinātājiem (dzimis 1947. gadā)
- 25. aprīlis — Jānis Konrads, Austrālijas latviešu peldētājs, olimpiskais čempions (dzimis 1942. gadā)
Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 6. maijs — Romāns Poļisadovs, operas solists (dzimis 1964. gadā)
- 7. maijs — Valdis Jākobsons, ekonomists, uzņēmējs (dzimis 1938. gadā)
- 12. maijs — Andrejs Migla, rakstnieks, režisors, lektors, pedagogs un scenārists (dzimis 1940. gadā)
- 15. maijs — Jānis Misāns, ģeologs (dzimis 1928. gadā)
- 17. maijs — Vilnis Salaks, komponists un mūzikas pedagogs (dzimis 1939. gadā)
- 28. maijs — Pēteris Kārlis Elferts, politiķis un diplomāts (dzimis 1961. gadā)
Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 5. jūnijs — Inese Ikstena, uzņēmēja un politiķe (dzimusi 1968. gadā)
- 6. jūnijs — Gunta Grīva, aktrise (dzimusi 1959. gadā)
- 8. jūnijs — Tatjana Šveca, scenogrāfe (dzimusi 1937. gadā)
- 17. jūnijs — Gunārs Meijers, mūziķis (dzimis 1958. gadā)
- 19. jūnijs — Viktors Kalnbērzs, ārsts un politiķis (dzimis 1928. gadā)
- 27. jūnijs — Jevgeņijs Drobots, inženieris un sabiedriskais darbinieks (dzimis 1946. gadā)
.jpg)
.jpg)
Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 4. jūlijs — Matīss Kivlenieks, hokejists (dzimis 1996. gadā)
- 8. jūlijs — Ludmila Sigova, aktrise (dzimusi 1944. gadā)
- 10. jūlijs — Jānis Skrastiņš, jurists (dzimis 1949. gadā)
- 18. jūlijs — Valērijs Žuravļovs, PSRS un Latvijas šahists (dzimis 1938. gadā)
Augusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 5. augusts — Jānis Lācis, ārsts kardiologs (dzimis 1935. gadā)
- 6. augusts — Gvido Zemrībo, jurists un diplomāts, Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētājs (dzimis 1932. gadā)
- 9. augusts — Valdis Biķis, inženieris, sabiedriskais darbinieks un politiķis (dzimis 1940. gadā)
- 18. augusts — Jevgeņijs Svešņikovs (Евгений Свешников), PSRS, Krievijas un Latvijas šahists (dzimis 1950. gadā)
- 20. augusts — Juris Straume, aktieris (dzimis 1955. gadā)
- 23. augusts:
- Ābrams Kleckins, žurnālists, pasniedzējs, kinozinātnieks un sabiedrisks darbinieks (dzimis 1933. gadā)
- Aleksandrs Kuzmins, politiķis (dzimis 1984. gadā)
Septembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 3. septembris — Mihails Abalmasovs, hokejists (dzimis 1952. gadā)
- 11. septembris — Pēteris Bolšaitis, ķīmiķis, sabiedrisks darbinieks, tulkotājs un mecenāts (dzimis 1937. gadā)
- 14. septembris — Ansis Bērziņš, animācijas režisors, producents un scenārists (dzimis 1940. gadā)
- 15. septembris — Jānis Kukainis, ASV latviešu inženieris un sabiedriskais darbinieks (dzimis 1943. gadā)
- 20. septembris — Nils Skapāns, režisors (dzimis 1969. gadā)
- 24. septembris — Dailonis Pakalns, biologs, ārstniecības augu speciālists (dzimis 1932. gadā)
- 29. septembris — Aina Nagobads-Ābola, diplomāte (dzimusi 1920. gadā)
Oktobris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 3. oktobris — Lāšs Vilks (Lars Vilks), latviešu izcelsmes Zviedrijas mākslinieks (dzimis 1946. gadā)
- 6. oktobris — Vladimirs Dupaks, aktieris, režisors (dzimis 1955. gadā)
- 11. oktobris — Guntis Skrastiņš, aktieris, dziedātājs, televīzijas raidījumu un pasākumu vadītājs (dzimis 1954. gadā)
- 14. oktobris — Ojārs Ēriks Kalniņš, diplomāts un politiķis (dzimis 1949. gadā)
- 20. oktobris:
- Arnis Cimdars, politiķis, Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs (dzimis 1962. gadā)
- Voldemārs Lobiņš, aktieris (dzimis 1938. gadā)
- 23. oktobris — Bruno Šteinbriks, LPSR VDK un LKP CK nomenklatūras darbinieks (dzimis 1932. gadā)
Novembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 4. novembris — Vladislavs Drīksne, uzņēmējs, politiķis (dzimis 1963. gadā)
- 5. novembris — Andris Kolbergs, rakstnieks un scenārists (dzimis 1938. gadā)
- 11. novembris:
- Bruno Egle, operas solists, vokālais pedagogs (dzimis 1953. gadā)
- Jānis Maizītis, jurists un prokurors, Satversmes aizsardzības biroja direktors (dzimis 1961. gadā)
- 15. novembris — Jānis Rijnieks, diriģents, komponists, Latvijas Nacionālā kultūras centra direktors, Dziesmu un deju svētku organizators (dzimis 1939. gadā)
- 23. novembris — Askolds Rodins, žurnālists, politisko notikumu komentētājs (dzimis 1950. gadā)
- 24. novembris — Mārtiņš Brauns, komponists (dzimis 1951. gadā)
Decembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 3. decembris — Vēsma Baltgailis, latviešu izcelsmes Kanādas šahiste (dzimusi 1950. gadā)
- 24. decembris — Baiba Bičole, dzejniece (dzimusi 1931. gadā)
- 27. decembris — Oļegs Andrejevs (Alex), mūziķis (dzimis 1962. gadā)
.jpg)
.jpg)
Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Par 2021. gada dzīvniekiem izraudzīti baltais un pelēkais zaķis». lsm.lv. 2021. gada 11. janvārī. Skatīts: 2021. gada 11. janvārī.
- ↑ «Par 2021. gada putnu izraudzīta laukirbe». lsm.lv. 2021. gada 4. janvārī. Skatīts: 2021. gada 4. janvārī.
- ↑ «Par 2021. gada kukaini izvēlēta spīļaste». lsm.lv. 2021. gada 6. janvārī. Skatīts: 2021. gada 6. janvārī.
- ↑ «Par 2021.gada bezmugurkaulnieku izraudzīts zebrzirneklis». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2021-01-07.
- ↑ Gada gliemis 2021 – birztalas vīngliemezis Dabasdati
- ↑ Gada koks 2021 – divirbuļu vilkābele Dabasdati
- ↑ «Par 2021. gada augu izvēlēta parastā ķimene». lsm.lv. 2021. gada 4. janvārī. Skatīts: 2021. gada 4. janvārī.
- ↑ Gada sēne 2021 – smailā stiklene Dabas dati
- ↑ Gada sūna 2021 – līklapu novellija Dabas dati
- ↑ Gada dzīvotne 2021 – upju straujteces un dabiski upju posmi LDF
- ↑ «Latvijas 2021. gada ģeovieta – Staldzenes stāvkrasti». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2021-01-14.
- ↑ 2021. gada Latvijas arheoloģiskais piemineklis - Aizkraukles pilskalns un senpilsēta LATVIJAS ARHEOLOGU BIEDRĪBA
- ↑ «Ko nesīs 2021. gads? Lielāka minimālā alga un pabalsti, mazākas sociālās iemaksas». lsm.lv. Latvijas Sabiedriskais medijs. 2020. gada 30. decembris. Skatīts: 2021. gada 2. janvāris.
- ↑ «Sabiedriskie mediji pamet reklāmas tirgu. Ko tas nozīmē». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2021-01-02.
- ↑ «Premjers par veselības ministra pienākumu izpildītāju ieceļ Pabriku». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2021-01-07.
- ↑ «Saeima veselības ministra amatā apstiprina Danielu Pavļutu». lsm.lv. 2021. gada 7. janvārī. Skatīts: 2021. gada 7. janvārī.
- ↑ «Friziera, manikīra un pedikīra pakalpojumi atkal būs pieejami no 1. marta». lsm.lv. 2021. gada 18. februārī. Skatīts: 2021. gada 27. februārī.
- ↑ «Pirmās instances tiesa Lembergam piespriež 5 gadus cietumā un apcietina tiesas zālē». lsm.lv. 2021. gada 22. februārī. Skatīts: 2021. gada 27. februārī.
- ↑ «Štelmahers atkāpjas no Latvijas basketbola izlases galvenā trenera amata». sports.tvnet.lv. 2021. gada 22. februārī. Skatīts: 2021. gada 27. februārī.
- ↑ No dienesta zemessardzē atstādināts lielgabala nolaupīšanā apsūdzētais uzņēmējs Gundars Kalve (TvNet)
- ↑ «Valsts prezidents: Latviju un Igauniju vieno sena vēsture, aktīva sadarbība šodien un nākotnes kurss, vērsts uz attīstību, izaugsmi, zaļu un digitālu vidi». president.lv. Skatīts: 2021. gada 2. martā.
- ↑ «Virszemes TV apraides skatītājiem 1. aprīlī jāveic TV programmu pārskaņošana». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2021-04-13.
- ↑ «Covid-19 upuru skaits Latvijā pārsniedz 2 tūkstošus». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2021-04-13.
- ↑ 24,0 24,1 «Purvciemā nošauts futbola aģents Bezzubovs; policija meklē aculieciniekus». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2021-04-15.
- ↑ «Rīgā ugunsgrēkā hostelī gājuši bojā 8 cilvēki». lsm.lv. 2021. gada 28. aprīlī. Skatīts: 2021. gada 29. aprīlī.
- ↑ Nenotiks 4. maija Nacionālo bruņoto spēku tehnikas brauciens Daugavpilī, mil.lv 28.04.2021.
- ↑ «Pagājušajā nedēļā pirmo reizi pret Covid-19 vakcinēti vairāk nekā 100 000 cilvēki». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2021-05-19.
- ↑ «2021. gada 5. jūnija vēlēšanas». cvk.lv. Centrālā vēlēšanu komisija. Skatīts: 2021. gada 1. janvāris.
- ↑ Varakļānu novada domes un Rēzeknes novada domes vēlēšanas
- ↑ DELFI Bizness. «Video: Latvijā atklāj 'Lidl' veikalus». delfi.lv (latviešu), 2021-10-07. Skatīts: 2021-10-07.
- ↑ Skaties Sabiedrība. «Valstī tiks izsludināta ārkārtējā situācija: te viss, kas par to jāzina!». skaties.lv (latviešu), 2021-10-11. Skatīts: 2021-10-08.
- ↑ LETA. «Mūžībā devies ilggadējais Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas direktors Artūrs Damlics». delfi.lv (latviešu), 2021-01-12. Skatīts: 2021-01-13.
- ↑ DELFI Sports. «Aizsaulē devies sporta žurnālists Mariss Andersons». delfi.lv (latviešu), 2021-03-04. Skatīts: 2021-03-04.
 | Šis ar laika mērīšanu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar Latviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |