2021. gads Latvijā
| Pasaulē: | 2018 2019 2020 - 2021 - 2022 2023 2024 |
| Latvijā: | 2018 2019 2020 - 2021 - 2022 2023 2024 |
| Laikapstākļi: | 2018 2019 2020 - 2021 - 2022 2023 2024 |
| Sportā: | 2018 2019 2020 - 2021 - 2022 2023 2024 |
| Kino: | 2018 2019 2020 - 2021 - 2022 2023 2024 |
Šajā lapā ir apkopoti 2021. gada notikumi Latvijā.
Valsts amatpersonas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ināra Mūrniece, Egils Levits un Arturs Krišjānis Kariņš Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienai veltītā ziedu nolikšanā 2021. gada 4. jūlijā pie memoriāla Gogoļa ielā, Rīgā
| Amats | Persona | Piezīmes |
|---|---|---|
| Latvijas Valsts prezidents | Egils Levits | |
| Ministru prezidents | Arturs Krišjānis Kariņš | Kariņa 1. Ministru kabinets |
| Saeimas priekšsēdētāja | Ināra Mūrniece | 13. Saeima |
Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Gada putns — laukirbe
Gada arheoloģijas piemineklis — Aizkraukles pilskalns un senpilsēta
|
|
Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Turpinājās COVID-19 otrais saslimstības vilnis Latvijā, kas 2021. gada vasarā pārauga trešajā saslimstības vilnī.
Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. janvāris:
- nodokļu izmaiņas:[13]
- valsts minimālā alga oficiāli tika palielināta no līdzšinējiem 430 eiro līdz 500 eiro mēnesī.
- ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamais minimums no 250 eiro tika palielināts uz 300 eiro mēnesī.
- pensionāriem ar IIN neapliekamais minimums tika palielinātas uz 330 eiro mēnesī līdzšinējo 300 eiro vietā.
- ienākumu slieksnis, kam piemēro diferencēto ar IIN neapliekamo minimumu, tika palielināts no 1200 līdz 1800 eiro mēnesī.
- valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likme tika samazināta par 1%. Proti, no līdzšinējiem 35,09% uz 34,09% – par 0,5% gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem.
- solidaritātes nodokļa likme tika samazināta par 0,5% — no 25,5% uz 25%.
- Latvijas Sabiedriskie mediji, pateicoties valsts finansējumam, pameta reklāmas tirgu.[14]
- nodokļu izmaiņas:[13]
- 7. janvāris:
- no veselības ministres amata tika atbrīvota Ilze Viņķele, par pienākumu izpildītāju tika iecelts aizsardzības ministrs Artis Pabriks.[15]
- veselības ministra amatā Saeima apstiprināja Danielu Pavļutu.[16]
Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 18. februāris — Saeima nolēma, ka gandrīz pēc divu mēnešu piespiedu dīkstāves no 1. marta būs pieejami frizieru, manikīra un pedikīra pakalpojumi.[17]
- 22. februāris:
- Rīgas apgabaltiesa atzina Aivaru Lembergu par vainīgu vairākos viņam inkriminētos noziegumos un piesprieda piecu gadu cietumsodu, naudas sodu un mantas konfiskāciju.[18]
- no amata atkāpās Latvijas vīriešu basketbola izlases galvenais treneris Roberts Štelmahers.[19]
- 24. februāris — No padomju memoriāla Jēkabpilī zemnieks un uzņēmējs Gundars Kalve, izmantojot frontālo iekrāvēju Cheng Gong, demontēja lielgabalu (ZIS-3 bez lafetes) un iemeta to Daugavā.[20]
Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 2. marts — darba vizītē ieradās Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida.[21]
Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. aprīlis — bezmaksas zemes apraidē sāka raidīt jauns televīzijas kanāls — TV4.[22]
- 13. aprīlis — COVID-19 pandēmija: no Covid-19 mirušo skaits Latvijā pārsniedza 2 tūkstošus.[23]
- 14. aprīlis — Rīgā, Purvciemā nezināmas personas nošāva futbola aģentu Romānu Bezzubovu.[24]
- 28. aprīlis — Rīgā, Merķeļa ielā nelegālā hostelī izcēlās ugunsgrēks, kurā bojā gāja astoņi cilvēki.[25]
Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 17. maijs — vakcinācijas pret COVID-19 temps pārsniedza 100 000 cilvēku nedēļā (dati par iepriekšējo nedēļu).[26]
- 21. maijs — 6. jūnijs — Rīgā notika 2021. gada Pasaules čempionāts hokejā. Par čempioniem kļuva Kanādas hokeja izlase.
Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 5. jūnijs — notika 2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas (izņemot Rīgu, kur ārkārtas vēlēšanas notika 2020. gadā).[27]
- 30. jūnijs — sāka Rail Baltica dzelzceļa stacijas būvniecību pie starptautiskās lidostas "Rīga".
Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 3.—11. jūlijs — Rīgā un Daugavpilī norisinājās Pasaules U-19 čempionāts basketbolā.
Oktobris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 7. oktobris — atvērti pirmie 15 mazumtirdzniecības uzņēmuma Lidl veikali.[28] Sešus veikalus atvēra Rīgā (Imantā, Zolitūdē, Pļavniekos, Purvciemā, Dreiliņos un Mežciemā), kā arī pa vienam veikalam Liepājā, Ventspilī, Tukumā, Jelgavā, Ogrē, Valmierā, Jēkabpilī, Rēzeknē un Daugavpilī.
- 11 oktobris — COVID-19 pandēmija: sakarā ar augsto COVID-19 izplatību, Latvijā līdz 2022. gada 11. janvārim izsludināja ārkārtas stāvokli.[29]
Novembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 11. novembris — Eiropas Parlaments atcēla deputāta imunitāti Nilam Ušakovam.
Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 9. janvāris — Harijs Japiņš, riteņbraucējs un riteņbraukšanas treneris (dzimis 1930. gadā)
- 11. janvāris:
- Kornēlija Apšukrūma, dzejniece (dzimusi 1937. gadā)
- Leopolds Ozoliņš, ārsts un politiķis (dzimis 1937. gadā)
- 12. janvāris — Artūrs Damlics, pedagogs (dzimis 1932. gadā)[30]
- 13. janvāris — Astrīda Kairiša, aktrise (dzimusi 1941. gadā)
Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 22. februāris — Armands Reinfelds, aktieris (dzimis 1965. gadā)
- 26. februāris — Alvils Gulbis, basketbolists (dzimis 1936. gadā)
- 28. februāris — Jānis Porietis, komponists un politiķis (dzimis 1953. gadā)
Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 4. marts — Mariss Andersons, sporta komentētājs un politiķis (dzimis 1957. gadā)[31]
- 8. marts — Modris Zihmanis, nacionālās pretošanās kustības dalībnieks, dzejnieks (dzimis 1927. gadā)
- 10. marts — Askolds Saulītis, režisors (dzimis 1966. gadā)
- 14. marts — Māris Grīnblats, politiķis (dzimis 1955. gadā)
- 24. marts — Uldis Bērziņš, dzejnieks un tulkotājs (dzimis 1944. gadā)
Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 11. aprīlis — Staņislavs Lugailo (Станислав Люгайло), PSRS volejbolists, spēlējis arī Latvijā (dzimis 1938. gadā)
- 14. aprīlis — Romāns Bezzubovs, futbolists, futbola aģents (dzimis 1979. gadā)[24]
- 21. aprīlis — Jānis Krūmiņš, žurnālists, diplomāts un politiķis (dzimis 1955. gadā)
- 22. aprīlis — Mārtiņš Bariss, viens no kustības Helsinki-86 dibinātājiem (dzimis 1947. gadā)
- 25. aprīlis — Jānis Konrads, Austrālijas latviešu peldētājs, olimpiskais čempions (dzimis 1942. gadā)
Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 7. maijs — Valdis Jākobsons, ekonomists, uzņēmējs (dzimis 1938. gadā)
- 17. maijs — Vilnis Salaks, komponists un mūzikas pedagogs (dzimis 1939. gadā)
- 28. maijs — Pēteris Kārlis Elferts, politiķis un diplomāts (dzimis 1961. gadā)
Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 5. jūnijs — Inese Ikstena, uzņēmēja un politiķe (dzimusi 1968. gadā)
- 6. jūnijs — Gunta Grīva, aktrise (dzimusi 1959. gadā)
- 17. jūnijs — Gunārs Meijers, mūziķis (dzimis 1958. gadā)
- 19. jūnijs — Viktors Kalnbērzs, ārsts un politiķis (dzimis 1928. gadā)
- 27. jūnijs — Jevgeņijs Drobots, inženieris un sabiedriskais darbinieks (dzimis 1946. gadā)
.jpg)
.jpg)
Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 4. jūlijs — Matīss Kivlenieks, hokejists (dzimis 1996. gadā)
- 10. jūlijs — Jānis Skrastiņš, jurists (dzimis 1949. gadā)
- 18. jūlijs — Valērijs Žuravļovs, PSRS un Latvijas šahists (dzimis 1938. gadā)
Augusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 5. augusts — Jānis Lācis, ārsts kardiologs (dzimis 1935. gadā)
- 6. augusts — Gvido Zemrībo, jurists un diplomāts, Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētājs (dzimis 1932. gadā)
- 9. augusts — Valdis Biķis, inženieris, sabiedriskais darbinieks un politiķis (dzimis 1940. gadā)
- 18. augusts — Jevgeņijs Svešņikovs (Евгений Свешников), PSRS, Krievijas un Latvijas šahists (dzimis 1950. gadā)
- 23. augusts:
- Ābrams Kleckins, žurnālists, pasniedzējs, kinozinātnieks un sabiedrisks darbinieks (dzimis 1933. gadā)
- Aleksandrs Kuzmins, politiķis (dzimis 1984. gadā)
Septembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 3. septembris — Mihails Abalmasovs, hokejists (dzimis 1952. gadā)
- 11. septembris — Pēteris Bolšaitis, ķīmiķis, sabiedrisks darbinieks, tulkotājs un mecenāts (dzimis 1937. gadā)
- 14. septembris — Ansis Bērziņš, animācijas režisors, producents un scenārists (dzimis 1940. gadā)
- 15. septembris — Jānis Kukainis, ASV latviešu inženieris un sabiedriskais darbinieks (dzimis 1943. gadā)
- 20. septembris — Nils Skapāns, režisors (dzimis 1969. gadā)
- 24. septembris — Dailonis Pakalns, biologs, ārstniecības augu speciālists (dzimis 1932. gadā)
- 29. septembris — Aina Nagobads-Ābola, diplomāte (dzimusi 1920. gadā)
Oktobris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 3. oktobris — Lāšs Vilks (Lars Vilks), latviešu izcelsmes Zviedrijas mākslinieks (dzimis 1946. gadā)
- 11. oktobris — Guntis Skrastiņš, aktieris, dziedātājs, televīzijas raidījumu un pasākumu vadītājs (dzimis 1954. gadā)
- 14. oktobris — Ojārs Ēriks Kalniņš, diplomāts un politiķis (dzimis 1949. gadā)
- 20. oktobris:
- Arnis Cimdars, politiķis, Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs (dzimis 1962. gadā)
- Voldemārs Lobiņš, aktieris (dzimis 1938. gadā)
- 23. oktobris — Bruno Šteinbriks, LPSR VDK un LKP CK nomenklatūras darbinieks (dzimis 1932. gadā)
Novembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 4. novembris — Vladislavs Drīksne, uzņēmējs, politiķis (dzimis 1963. gadā)
- 5. novembris — Andris Kolbergs, rakstnieks un scenārists (dzimis 1938. gadā)
- 11. novembris — Jānis Maizītis, jurists un prokurors, Satversmes aizsardzības biroja direktors (dzimis 1961. gadā)
- 15. novembris — Jānis Rijnieks, diriģents, komponists, Latvijas Nacionālā kultūras centra direktors, Dziesmu un deju svētku organizators (dzimis 1939. gadā)
- 23. novembris — Askolds Rodins, žurnālists, politisko notikumu komentētājs (dzimis 1950. gadā)
- 24. novembris — Mārtiņš Brauns, komponists (dzimis 1951. gadā)
Decembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 3. decembris — Vēsma Baltgailis, latviešu izcelsmes Kanādas šahiste (dzimusi 1950. gadā)
- 24. decembris — Baiba Bičole, dzejniece (dzimusi 1931. gadā)
- 27. decembris — Oļegs Andrejevs (Alex), mūziķis (dzimis 1962. gadā)
.jpg)
.jpg)
Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Par 2021. gada dzīvniekiem izraudzīti baltais un pelēkais zaķis». lsm.lv. 2021. gada 11. janvārī. Skatīts: 2021. gada 11. janvārī.
- ↑ «Par 2021. gada putnu izraudzīta laukirbe». lsm.lv. 2021. gada 4. janvārī. Skatīts: 2021. gada 4. janvārī.
- ↑ «Par 2021. gada kukaini izvēlēta spīļaste». lsm.lv. 2021. gada 6. janvārī. Skatīts: 2021. gada 6. janvārī.
- ↑ «Par 2021.gada bezmugurkaulnieku izraudzīts zebrzirneklis». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2021-01-07.
- ↑ Gada gliemis 2021 – birztalas vīngliemezis Dabasdati
- ↑ Gada koks 2021 – divirbuļu vilkābele Dabasdati
- ↑ «Par 2021. gada augu izvēlēta parastā ķimene». lsm.lv. 2021. gada 4. janvārī. Skatīts: 2021. gada 4. janvārī.
- ↑ Gada sēne 2021 – smailā stiklene Dabas dati
- ↑ Gada sūna 2021 – līklapu novellija Dabas dati
- ↑ Gada dzīvotne 2021 – upju straujteces un dabiski upju posmi LDF
- ↑ «Latvijas 2021. gada ģeovieta – Staldzenes stāvkrasti». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2021-01-14.
- ↑ 2021. gada Latvijas arheoloģiskais piemineklis - Aizkraukles pilskalns un senpilsēta LATVIJAS ARHEOLOGU BIEDRĪBA
- ↑ «Ko nesīs 2021. gads? Lielāka minimālā alga un pabalsti, mazākas sociālās iemaksas». lsm.lv. Latvijas Sabiedriskais medijs. 2020. gada 30. decembris. Skatīts: 2021. gada 2. janvāris.
- ↑ «Sabiedriskie mediji pamet reklāmas tirgu. Ko tas nozīmē». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2021-01-02.
- ↑ «Premjers par veselības ministra pienākumu izpildītāju ieceļ Pabriku». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2021-01-07.
- ↑ «Saeima veselības ministra amatā apstiprina Danielu Pavļutu». lsm.lv. 2021. gada 7. janvārī. Skatīts: 2021. gada 7. janvārī.
- ↑ «Friziera, manikīra un pedikīra pakalpojumi atkal būs pieejami no 1. marta». lsm.lv. 2021. gada 18. februārī. Skatīts: 2021. gada 27. februārī.
- ↑ «Pirmās instances tiesa Lembergam piespriež 5 gadus cietumā un apcietina tiesas zālē». lsm.lv. 2021. gada 22. februārī. Skatīts: 2021. gada 27. februārī.
- ↑ «Štelmahers atkāpjas no Latvijas basketbola izlases galvenā trenera amata». sports.tvnet.lv. 2021. gada 22. februārī. Skatīts: 2021. gada 27. februārī.
- ↑ No dienesta zemessardzē atstādināts lielgabala nolaupīšanā apsūdzētais uzņēmējs Gundars Kalve (TvNet)
- ↑ «Valsts prezidents: Latviju un Igauniju vieno sena vēsture, aktīva sadarbība šodien un nākotnes kurss, vērsts uz attīstību, izaugsmi, zaļu un digitālu vidi». president.lv. Skatīts: 2021. gada 2. martā.
- ↑ «Virszemes TV apraides skatītājiem 1. aprīlī jāveic TV programmu pārskaņošana». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2021-04-13.
- ↑ «Covid-19 upuru skaits Latvijā pārsniedz 2 tūkstošus». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2021-04-13.
- ↑ 24,0 24,1 «Purvciemā nošauts futbola aģents Bezzubovs; policija meklē aculieciniekus». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2021-04-15.
- ↑ «Rīgā ugunsgrēkā hostelī gājuši bojā 8 cilvēki». lsm.lv. 2021. gada 28. aprīlī. Skatīts: 2021. gada 29. aprīlī.
- ↑ «Pagājušajā nedēļā pirmo reizi pret Covid-19 vakcinēti vairāk nekā 100 000 cilvēki». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2021-05-19.
- ↑ «2021. gada 5. jūnija vēlēšanas». cvk.lv. Centrālā vēlēšanu komisija. Skatīts: 2021. gada 1. janvāris.
- ↑ DELFI Bizness. «Video: Latvijā atklāj 'Lidl' veikalus». delfi.lv (latviešu), 2021-10-07. Skatīts: 2021-10-07.
- ↑ Skaties Sabiedrība. «Valstī tiks izsludināta ārkārtējā situācija: te viss, kas par to jāzina!». skaties.lv (latviešu), 2021-10-11. Skatīts: 2021-10-08.
- ↑ LETA. «Mūžībā devies ilggadējais Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas direktors Artūrs Damlics». delfi.lv (latviešu), 2021-01-12. Skatīts: 2021-01-13.
- ↑ DELFI Sports. «Aizsaulē devies sporta žurnālists Mariss Andersons». delfi.lv (latviešu), 2021-03-04. Skatīts: 2021-03-04.
 | Šis ar laika mērīšanu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar Latviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |