2021. gads kosmonautikā

Vikipēdijas lapa
Notikumi kosmonautikā: 2018. 2019. 2020. 2021. 2022. 2023. 2024.
Notikumi pasaulē: 2018. 2019. 2020. 2021. 2022. 2023. 2024.

Šeit apkopoti 2021. gada nozīmīgākie notikumi kosmonautikā.

Vispārēji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Džeimsa Veba kosmiskais teleskops
Perseverance mobilis uz Marsa virsmas
Marsa mobiļa Zhurong modelis
Asteroīdu zonde Lucy
Orbitālās stacijas Tiangong bāzes modulis Tianhe
Starptautiskās kosmosa stacijas jaunie moduļi Nauka (fragments augšpusē) un Pričal

2021. gadā bija rekordliels kosmisko startu (145, no tiem 135 veiksmīgi vai daļēji veiksmīgi) un kosmisko aparātu skaits (vairāk nekā 1800). Iepriekšējais rekords bija 1967. gadā, kad veikti 139. starti.

Tika palaisti vairāku valstu pirmie Zemes mākslīgie pavadoņi:

Pēc Džo Baidena kļūšanas par ASV prezidentu, janvārī NASA administrators Džeimss Braidenstains atkāpās no amata; par pagaidu administratoru kļuva līdzšinējais administratora pirmais palīgs Stīvs Jurčiks. Maijā par administratoru kļuva Bills Nelsons.

Novembrī Krievija izmēģināja pretpavadoņu raķeti, trāpot neaktīvā pavadonī un radot atlūzu mākoni, tādējādi izraisot starptautisku nosodījumu.

Kosmiskie nesēji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2021. gadā pirmo lidojumu veica divas jaunas nesējraķetes:

  • Firefly Alpha, ASV privāta uzņēmuma Firefly Aerospace divu pakāpju ar celtspēju 630 kg solārsinhronā orbītā (pirmais starts 3. septembrī beidzās ar avāriju);
  • Nuri (KSLV-II), Dienvidkorejas trīs pakāpju raķete ar celtspēju aptuveni 2600 kg zemā orbītā, Naro-1 pēctece (pirmajā startā 21. oktobrī augšējās pakāpes kļūmes dēļ neizdevās sasniegt orbītu).

Martā izdevās Ķīnas raķetes Chang Zheng 7A (ar kriogēno trešo pakāpi) pirmais veiksmīgais starts. Novembrī izdevās ASV privātā uzņēmuma Astra raķetes Rocket 3 pirmais veiksmīgais starts.

Pēdējo lidojumu veica Japānas raķetes modifikācija H-IIA 204.

Vairākas nesējraķetes piedzīvoja avārijas vai kļūmes, kuru dēļ netika sasniegta orbīta: Shuang Quxian 1, Electron, Shuang Quxian 1, GSLV Mk II, Rocket 3, Firefly Alpha , Nuri, Kuaizhou 1A, Angara A5 / Persej, Simorgh.

Kosmosa pētniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Starpplanētu zondes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2020. gadā palaistās Marsa zondes (Apvienoto Arābu Emirātu Al Amal, Ķīnas Tianwen 1 un NASA Mars 2020) februārī sasniedza Marsu. Ķīnas mobilis Zhurong un NASA mobilis Perseverance nolaidās uz planētas virsmas. Pirmoreiz ārpus Zemes lidojumus veica helikopters Ingenuity.

Maijā zonde OSIRIS-REx atstāja asteroīda 101955 Bennu orbītu un sāka ceļu uz Zemi. Oktobrī Merkura zonde BepiColombo veica Merkura pirmo pārlidojumu.

Oktobrī tika palaista NASA zonde Lucy, kas paredzēta Jupitera trojas asteroīdu izpētei.. Novembrī tika palaistas asteroīdu zondes DART un LICIACube.

Decembrī zonde Parker Solar Probe pirmo reizi izlidoja cauri Saules vainagam.

Kosmiskās observatorijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Decembrī tika palaista kosmiskā observatorija James Webb Space Telescope un rentgenstaru polarizācijas observatorija IXPE.

Pilotējamie lidojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ķīna aprīlī palaida orbitālās stacijas Tiangong pirmo, bāzes moduli Tianhe. Uz to tika veiktas divas pilotējamās ekspedīcijas. Krievija no Starptautiskās kosmosa stacijas atvienoja no novadīja no orbītas Pirs moduli, tā vietā nogādājot jaunus moduļus Nauka un Pričal.

2021. gads iezīmējās ar kosmiskā tūrisma attīstīšanos. 11. jūlijā uzņēmuma Virgin Galactic suborbitālā lidmašīna VSS Unity sasniedza 86 km augstumu ar diviem pilotiem un četriem pasažieriem, to skaitā uzņēmuma dibinātāju Ričardu Brensonu. 20. jūlijā uzņēmuma Blue Origin suborbitālā raķete ar kapsulu New Shepard veica pirmo lidojumu ar pasažieriem, to skaitā Blue Origin īpašnieku Džefs Beizosu. Septembrī SpaceX kosmosa kuģis Crew Dragon devās autonomā kosmiskā lidojumā Inspiration4 (bez saslēgšanās ar staciju), ar pirmo pilnībā neprofesionālu kosmonautu apkalpi. Oktobrī Krievijas kosmosa kuģis Sojuz MS-19 uz SKS nogādāja kinofilmas uzņemšanas komandu režisoru Kļimu Šipenko un aktrisi Jūliju Peresiļdu. Decembrī ar kosmosa kuģi Sojuz MS-20 uz SKS tika nogādāti tūristi Jūsaku Maedzava un Jodzo Hirano.

Hronoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Septembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Oktobris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Novembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Decembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viljams Torntons
Maikls Kolinss
Maikls Klifords