2022. gada Lielā Kristapa balva

2022. gada Lielā Kristapa balva
Pasniedz	Latvijas Kinematogrāfistu savienība
Vadītājs	Ģirts Krūmiņš
Datums	2023. gada 26. februārī
Vieta	Rīgas cirks
Valsts	Latvija
Oficiālā mājaslapa	www.lielaiskristaps.lv
TV translācija
TV kanāls	Latvijas Televīzija; LSM straumēšanas platforma
Režisors	Mārtiņš Ķibers

2022. gada Lielā Kristapa balvu pasniegšanas ceremonija norisinājās 2023. gada 26. februārī Rīgas cirka telpās. Pirms tam no 23. februāra “Lielā Kristapa” programmā notika filmu pirmizrādes un balvai nominēto filmu seansi. Līdz 24. februārim risinājās balsojums par skatītāju balvu.^[1] 26. februāra balvu pasniegšanas ceremonijā balvu par mūža ieguldījumu latviešu kino mākslā saņēma scenārists Alvis Lapiņš.

Nomināciju paziņošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2022. gada Nacionālās kino balvas «Lielais Kristaps» konkursam tika iesniegtas 83 filmas, tai skaitā 14 pilnmetrāžas spēlfilmas. 2022. gada 5. decembrī paziņoja balvas nominantus. Viestura Kairiša filmu "Janvāris" nominēja divpadsmit kategorijās. Vienpadsmit nominācijas saņēma režisora Aika Karapetjana filma "Sema ceļojumi", bet režisoru Raita un Laura Ābeļu filma "Nemierīgie prāti" nominēta desmit kategorijās. Paziņoja, ka balva par mūža ieguldījumu filmu mākslā piešķirta kinodramaturgam Alvim Lapiņam.^[2]

Ceremonija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Balvu pasniegšanas ceremonija norisinājās 2023. gada 26. februārī nesen rekonstruētajā Rīgas cirka ēkā. Ceremonijas režisors bija Mārtiņš Ķibers, tekstu autori — Klāvs Mellis un Monta Gāgane, scenogrāfija — Anna Heinrihsone.^[3]

Ceremonijas sākumā kinodramaturgam Alvim Lapiņam pasniedza balvu par mūža ieguldījumu latviešu kino mākslā. No dažādās kategorijās nominētajām filmām visvairāk balvu (piecas) saņēma filma "Janvāris", tai skaitā kā gada labākā pilnmetrāžas spēlfilma. Trīs balvas saņēma animācijas filma "Mans laulību projekts". Pa divām balvām saņēma daudzsēriju filma "Krimināllieta iesācējam" un filmas "Māsas", "Neona pavasaris" un "Nemierīgie prāti". Filmas "Neona pavasaris" galvenās lomas tēlotājai Marijai Luīzei Meļķei piešķīra balvu kā labākajai aktrisei galvenajā lomā, taču savā uzrunā viņa norādīja, ka filmā spēlē varoni, kuru Latvijas valsts pašlaik atsakās atbalstīt, un tādēļ, kamēr netiks pieņemts Dzīvesbiedru likums, viņa "Lielā Kristapa" statueti nepieņems un lūdz to nogādāt Kultūras ministrijai.^[3]

Ceremonijā pasniedza LSM skatītāju balvu. Skatītāju balsojums norisinājās no 3. līdz 24. februārim sabiedrisko mediju portālā lsm.lv. Tajā uzvarēja un skatītāju simpātiju balvu saņēma seriāls "Viss Norm" (režisors Alberts Viegliņš, studija Centaur Films).

Pasniedza arī vairākas īpašās balvas, tai skaitā Starptautiskās kinokritiķu asociācijas FIPRESCI Latvijas nodaļas balva, ko saņēma filma "Revolūcija" un tās režisors Mārcis Lācis.

Laureāti un nominācijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uzvarētāji atrodas saraksta augšgalā un ir izcelti treknrakstā.

Labākā pilnmetrāžas spēlfilma	Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma
"Janvāris" "Māsas" "Nemierīgie prāti" "Sema ceļojumi" "Upurga"	"Mana māte valsts" "Bahs pret Covid" "Hekabes jautājums" "Svārstības"^{[P 1]} "Zemnieki"
Labākā īsmetrāžas spēlfilma	Labākā īsmetrāžas dokumentālā filma
"Pirmie soļi" "Augustā" "Sāc visu no jauna"	"81 metrs" "Nr. 105555" "Mierjemā" "No manis nav jābaidās" "Renesanses cilvēks"
Labākā debijas filma	Labākā animācijas filma
"Tikmēr Lucavsalā" "Revolūcija" "Sēklis"	"Mans laulību projekts" "Dziesma par brīnumskapi" "Dusmukule"
Labākā daudzsēriju filma	Labākā studentu filma
"Krimināllieta iesācējam" "Ārčijs un Nellija jeb Kā uzlabot dzīves kvalitāti un nodzīvot līdz 100 gadiem" "Viss Norm"	"Mans kaimiņš nosita manu kaķi" "On Line" "Putekļu sūcēju pārdevējs" "Sāc visu no jauna" "Sintēze"
Labākais spēlfilmas režisors	Labākais dokumentālās filmas režisors
Linda Olte ("Māsas") Viesturs Kairišs ("Janvāris") Aiks Karapetjans ("Sema ceļojumi") Raitis Ābele, Lauris Ābele ("Nemierīgie prāti") Armands Zvirbulis ("Krimināllieta iesācējam")	Ivars Seleckis ("Zemnieki") Kristīne Briede ("Svārstības") Pēteris Krilovs un Iveta Budreviča ("Hekabes jautājums") Ieva Ozoliņa ("Mana māte valsts") Ivars Zviedris ("Bahs pret Covid")
Labākais aktieris galvenajā lomā	Labākā aktrise galvenajā lomā
Kārlis Arnolds Avots ("Janvāris") Kevins Jansenss ("Sema ceļojumi") Ivars Krasts ("Revolūcija") Mārcis Lācis ("Nemierīgie prāti") Ritvars Toms Logins ("Krimināllieta iesācējam")	Marija Luīze Meļķe ("Neona pavasaris")^{[P 2]} Emma Skirmante ("Māsas") Baiba Broka ("Mamma vēl smaida") Iveta Pole ("Ūdens garša") Diāna Krista Stafecka ("Krimināllieta iesācējam")
Labākais aktieris otrā plāna lomā	Labākā aktrise otrā plāna lomā
Toms Auniņš ("Nemierīgie prāti") Normunds Griestiņš ("Sema ceļojumi") Ģirts Krūmiņš ("Krimināllieta iesācējam") Gerds Lapoška ("Neona pavasaris") Kaspars Znotiņš ("Suflieris")	Iveta Pole ("Māsas") Baiba Broka ("Janvāris") Alise Dzene ("Janvāris") Māra Ķimele ("Upurga") Laura Siliņa ("Sema ceļojumi")
Labākais scenārijs	Labākais montāžas režisors
Juris Kursietis, Matīss Gricmanis, Līga Celma-Kursiete, Armands Zvirbulis ("Krimināllieta iesācējam") Viesturs Kairišs, Andris Feldmanis, Līvija Ulmane ("Janvāris") Linda Olte ("Māsas") Aiks Karapetjans, Aleksandrs Rodionovs ("Sema ceļojumi") Signe Baumane ("Mans laulību projekts")	Armands Začs ("Janvāris") Gatis Belogrudovs ("Upurga") Linda Olte, Andris Grants ("Māsas") Haralds Ozols ("Bahs pret Covid") Paula Popmane ("Sema ceļojumi")
Labākais spēlfilmas operators	Labākais dokumentālās filmas operators
Aleksandrs Grebņevs ("Ūdens garša") Jurģis Kmins ("Sema ceļojumi") Valdis Celmiņš ("Upurga") Vojcehs Starons ("Janvāris") Mārcis Ābele ("Nemierīgie prāti")	Gints Bērziņš ("Mājas") Valdis Celmiņš ("Zemnieki") Haralds Ozols ("Bahs pret Covid") Aigars Sērmukšs ("Hekabes jautājums") Jānis Šēnbergs ("Svārstības")
Labākais filmas mākslinieks	Labākais kostīmu mākslinieks
Ieva Jurjāne ("Janvāris") Laura Dišlere ("Māsas") Jānis Kalniņš ("Upurga") Jurģis Krāsons ("Sema ceļojumi") Zanda Zeidaka ("Nemierīgie prāti")	Rūta Lečaite ("Janvāris") Liene Dobrāja ("Sema ceļojumi") Ilze Grickus ("Nemierīgie prāti") Laura Jančauska, Krišjānis Elviks ("Neona pavasaris") Jūlija Volkinšteine ("Krimināllieta iesācējam")
Labākais animācijas filmas režisors	Labākais animācijas filmas mākslinieks
Signe Baumane ("Mans laulību projekts") Krista Burāne ("Dziesma par brīnumskapi") Dace Rīdūze ("Dusmukule")	Signe Baumane ("Mans laulību projekts") Kristīne Jurjāne ("Dziesma par brīnumskapi") Ieva Kauliņa ("Dusmukule")
Labākais komponists	Labākais skaņu režisors
Platons Buravickis, Huans Ernandezs ("Nemierīgie prāti") Toms Auniņš ("Revolūcija") Sniedze Prauliņa ("Svārstības") Kristians Sensini ("Mans laulību projekts") Reinis Sējāns ("Upurga")	Aleksandrs Vaicahovskis ("Neona pavasaris") Ernests Ansons ("81 metrs") Artis Dukaļskis ("Upurga") Jonas Maksvīts ("Janvāris") Lukašs Ujčiks, Ivars Kalniņš, Jānis Zaneribs ("Nemierīgie prāti")
Labākais grima mākslinieka darbs
Maija Gundare ("Sema ceļojumi") Ilze Trumpe ("Janvāris") Ieva Sebre ("Nemierīgie prāti") Aija Beata Rjabovska ("Neona pavasaris") Zane Žilinska ("Revolūcija")

Piezīmes

^ P 1 Filmai piešķirta Īpašā žūrijas atzinība labākās pilnmetrāžas dokumentālās filmas kategorijā — darbam, kas skatītājam ļauj ielūkoties nezināmā, slēgtā vidē, vienlaikus izceļot tajā valdošo nevienlīdzību, aicinot izvērtēt status quo neaizskaramību.^[3]
^ P 2 Aktrise savā uzrunā norādīja, ka filmā spēlē varoni, kuru Latvijas valsts pašlaik atsakās atbalstīt, un tādēļ, kamēr netiks pieņemts Dzīvesbiedru likums, viņa "Lielā Kristapa" statueti nepieņems un lūdz to nogādāt Kultūras ministrijai.^[3]