2023. gads Latvijā

Pasaulē:	2020 2021 2022 - 2023 - 2024 2025 2026
Latvijā:	2020 2021 2022 - 2023 - 2024 2025 2026
Laikapstākļi:	2020 2021 2022 - 2023 - 2024 2025 2026
Sportā:	2020 2021 2022 - 2023 - 2024 2025 2026
Kino:	2020 2021 2022 - 2023 - 2024 2025 2026

Šajā lapā ir apkopoti 2023. gada notikumi Latvijā.

Valsts amatpersonas

"4. maija deklarācijas kluba" prezidente Velta Čebotarenoka, Edvards Smiltēns, Egils Levits un Arturs Krišjānis Kariņš 2023. gada 4. maijā pie Brīvības pieminekļa

Amats	Persona	Piezīmes
Latvijas Valsts prezidents	Egils Levits	līdz 8. jūlijam
	Edgars Rinkēvičs	no 8. jūlija
Ministru prezidents	Arturs Krišjānis Kariņš	Kariņa 2. Ministru kabinets (līdz 15. septembrim)
	Evika Siliņa	Siliņas Ministru kabinets (no 15. septembra)
Saeimas priekšsēdētājs	Edvards Smiltēns	14. Saeima (līdz 20. septembrim)
	Daiga Mieriņa	14. Saeima (no 20. septembra)

Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli

Gada putns — lakstīgala

Gada arheoloģijas piemineklis — Svētupes lībiešu upurala

Gada dzīvnieks — pļavas ķirzaka (Zootoca vivipara) un sila ķirzaka (Lacerta agilis) Gada putns — lakstīgala (Luscinia luscinia) Gada kukainis — daudzveidīgā mārīte (Harmonia axyridis) Gada bezmugurkaulnieks — medicīnas dēle jeb medicīnas žokļdēle (Hirudo medicalis) Gada gliemis — lielais gludgliemezis (Cochlicopa nitens) Gada augs — parastā purvpaparde (Thelypteris palustris)

Gada kokaugs — smaržlapu roze (Rosa rubiginosa) Gada sēne — daivainā čemurene (Grifola frondosa) Gada gļotsēne — pušķainā šokolādes gļotsēne (Stemonitis axifera) Gada sūna — Vulfa sfagns (Sphagnum wulfianum) Gada dzīvotne — kritala Gada arheoloģiskais piemineklis — Svētupes lībiešu upurala

Notikumi

Janvāris

• 1. janvāris — valsts minimālo algu palielināja no līdzšinējiem 500 eiro līdz 620 eiro mēnesī.
• no 13. janvāra līdz 16. janvārim — ūdens līmenis Daugavā pie Jēkabpils sasniedza 8,9 metrus virs novērojumu stacijas nulles atzīmes, kas ir otrais augstākais ūdens līmenis novērojumu vēsturē. Plūdu dēļ daļā Jēkabpils izsludināja steidzamu evakuāciju.
• 24. janvāris — Rīgas apgabaltiesa pasludināja apelācijas instances tiesas nolēmumu Zolitūdes traģēdijas krimināllietā, par vainīgu atzina vienu personu — būvinženieri Ivaru Sergetu, kam piesprieda sešus gadus un sešus mēnešus ilgu cietumsodu, liedzot ieņemt amatu uz pieciem gadiem.
• 27. janvāris — kādreizējais Rīgas domes Satiksmes departamenta direktors Vitālijs Reinbahs zaudēja tiesā Rīgas pašvaldībai par viņa ilgstošo atstādināšanu no amata.

Marts

• 1. marts — pēc 3 gadu pārtraukuma Latvijā reģistrēts difterijas saslimšanas gadījums.
• 13. marts — oficiālā vizītē Latvijā ieradās Luksemburgas lielhercogs Anrī.
• 22. marts — oficiālā vizītē Latvijā ieradās Maltas prezidents Džordžs Vella.
• 31. marts — ekspluatācijā tika nodots Sarkandaugavas pārvads Rīgā.

Aprīlis

• 6. aprīlis — Rīgā atklāts Sarkandaugavas satiksmes pārvads pāri dzelzceļa līnijai Zemitāni—Skulte.
• 14. aprīlis:
  • "Latvijas Gāze" parakstīja vienošanos par tai piederošā dabasgāzes sadales operatora "Gaso" pārdošanu Igaunijas uzņēmumam Eesti Gaas.
  • uzņēmējam Igoram Trubko par 2,1 miljona eiro kukuļa piedāvāšanu piesprieda četrarpus gadu cietumsodu.

Maijs

Latvijas hokeja izlases sagaidīšanas pasākums pie Brīvības pieminekļa

Latvijas prezidenta vēlēšanu kandidāti Edgars Rinkēvičs, Elīna Pinto un Uldis Pīlēns vēlēšanu dienā

• 4. maijs — par godu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai, Alūksnē, norisinājās Latvijas Nacionālo bruņoto spēku militārā parāde.
• 17. maijs — Žoržs Tikmers atstāja Latvijas Olimpiskās komitejas prezidenta amatu.
• 18. maijs — no amata atbrīvoja Valkas novada mēru Ventu Armandu Kraukli.
• 28. maijs — Latvijas hokeja izlase pirmoreiz izcīnīja bronzas medaļas Pasaules čempionātā hokejā.
• 29. maijs — pēc Latvijas izlases panākuma pirmdiena tika pasludināta par svētku dienu.
• 31. maijs — par Latvijas Valsts prezidentu ievēlēja ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču.

Jūnijs

• 27. jūnijs — Konkurences padome atļāva Eesti Gaas iegādāties Gaso.
• 30. jūnijs—9. jūlijs — notika XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki.

Jūlijs

XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki, dalībnieku gājiens pie Brīvības pieminekļa

• 3. jūlijs — Rīgas pašvaldības vadītājs Mārtiņš Staķis paziņoja par atkāpšanos no amata.
• 5. jūlijs — pēc Mārtiņa Staķa demisijas par Rīgas domes priekšsēdētāju pienākumu izpildītāju kļuva viens no Rīgas domes priekšsēdētāja vietniekiem Vilnis Ķirsis.
• 7. jūlijs — Ministru prezidents Krišjānis Kariņš pieņēma ārlietu ministra Edgara Rinkēviča atkāpšanos no amata saistībā ar Valsts prezidenta amata pienākumu pildīšanas uzsākšanu 8. jūlijā.
• 8. jūlijs — Valsts prezidenta amatā stājās Edgars Rinkēvičs, nomainot Egilu Levitu.
• 11. jūlijs — par Latvijas Olimpiskās komitejas prezidentu ievēlēja Latvijas Volejbola federācijas prezidentu Jāni Buku.
• 23. jūlijs — sabrūkot Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu rezervuāra sienai, jūrā ietecēja aptuveni 1250 kubikmetru neattīrītu notekūdeņu.

Augusts

• 7. augusts — Latgalē un Zemgalē lielus postījumus nodarīja negaiss, kas prasīja arī viena cilvēka dzīvību.
• 14. augusts — Ministru prezidents Arturs Krišjānis Kariņš paziņoja par demisiju.
• 17. augusts — par Rīgas pašvaldības vadītāju tika ievēlēts Vilnis Ķirsis.

Septembris

• 12. septembris — ar Krievijā reģistrētiem transportlīdzekļiem liedza iebraukšanu Eiropas Savienībā caur Latvijas-Krievijas un Latvijas-Baltkrievijas robežšķērsošanas vietām, neskaitot autopārvadājumu uzņēmumus, kuri pārvadā kravas starp Kaļiņingradas apgabalu un Krieviju.
• 15. septembris — Saeima ar 53 balsīm par apstiprināja Evikas Siliņas valdību.
• 17. septembris — Pasaules mantojuma komitejas 45. sesijā, kas norisinājās Rijādā, Saūda Arābijā, Kuldīgas vecpilsēta tika iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, tādējādi atzīstot un novērtējot tās unikālo vērtību pasaules mērogā.

Oktobris

• 11. oktobris — Krievija informēja Ārlietu ministriju, ka visi Ukrainas pasu turētāji, kas vecāki par 14 gadiem, no 16. oktobra drīkstēs ieceļot Krievijā no trešām valstīm tikai divās robežšķērsošanas vietās — Šeremetjevas lidostā, kas atrodas Maskavā, un mazākajā robežkontroles punktā uz Latvijas-Krievijas robežas — Vientuļos.
• 12. oktobris — Ministru kabinets ārkārtas sēdē lēma no šī gada 16. oktobra apturēt Vientuļu un Pededzes robežšķērsošanas vietu darbību. Lēmums tika pieņemts, lai nepieļautu iespējamu sabiedriskās kārtības, kā arī valsts drošības apdraudējumu un izvairītos no radītās situācijas iespējamām nelabvēlīgām sekām.
• 14. oktobris — reaģējot uz notiekošo Izraēlā un protestējot pret karu, Rīgā pie Brīvības pieminekļa notika akcija Izraēlas atbalstam; pasākumā piedalījās apmēram 300 cilvēku.

Novembris

• 2. novembris — Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa no amata atstādināja Rēzeknes domes priekšsēdētāju Aleksandru Bartaševiču.
• 9. novembris — Saeima apstiprināja likumprojektu, kas paredz ar 2024. gada 1. jūliju Latvijā ieviest partnerības tiesību institūtu.
• 21. novembris — 22 Latvijas restorāni tika iekļauti Michelin ceļvedī un restorāns "Max Cekot Kitchen" kā pirmais no Latvijas saņēma vienu Michelin zvaigzni.
• 30. novembris — Saeima ratificēja Eiropas Padomes konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbību ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvenciju).

Decembris

• 15. decembris — Latvijā sāka kursēt pirmie Vivi ("Pasažieru vilciens") Škoda 16Ev elektrovilcieni.
• 20. decembris — Rīgas rajona tiesa piesprieda sešu gadu cietumsodu bijušajam Latvijas bankas direktoram Ilmāram Rimšēvičam par kukuļošanu, un piecu gadu cietumsodu uzņēmējam Mārim Martinsonam.
• 21. decembris — Rīgā satiksmei atklāta Austrumu maģistrāle.

Miruši

Janvāris

• 4. janvāris — Jānis Nešpors, basketbola treneris (dzimis 1984. gadā)
• 6. janvāris:
  • Arvīds Purvs, diriģents (dzimis 1926. gadā)
  • Jānis Vagris, valsts pārvaldes un komunistiskās partijas darbinieks (dzimis 1930. gadā)
• 8. janvāris:
  • Gundars Bērziņš, lauksaimnieks, politiķis (dzimis 1959. gadā)
  • Aija Žileviča, mikrobioloģe (dzimusi 1940. gadā)
• 9. janvāris — Roberts Cinkuss, karikatūrists (dzimis 1963. gadā)
• 11. janvāris:
  • Ojārs Uldis Aleksis, ķirurgs (dzimis 1923. gadā)
  • Egīls Jurisons, sporta žurnālists (dzimis 1947. gadā)
  • Ruta Šenberga, filoloģe, novadpētniece, augstskolas pasniedzēja un publiciste (dzimusi 1940. gadā)
  • Voldemārs Pūce, Liepājas teātra direktors (dzimis 1930. gadā)
• 12. janvāris — Andris Skapsts, handbolists (dzimis 1961. gadā)
• 14. janvāris — Ainārs Eglons Leja, modernās pieccīņas treneris (dzimis 1931. gadā)
• 21. janvāris — Valentīna Helmūte, tēlniece (dzimusi 1928. gadā)
• 23. janvāris — Irēna Egle, Latvijas kamaniņu braukšanas sporta pamatlicēja (dzimusi 1957. gadā)
• 28. janvāris — Joahims Zīgerists, Vācijas un Latvijas žurnālists un politiķis (dzimis 1947. gadā)
• 31. janvāris — Ligita Viduleja, muzikoloģe (dzimusi 1933. gadā)

• 
  Gundars Bērziņš

Februāris

• 3. februāris — Leonards Bartkevičs, Latvijas PSR sabiedriskais darbinieks, padomju nomenklatūras loceklis (dzimis 1932. gadā)
• 8. februāris — Pēteris Aleksandrovičs, motosportists, bijušais LAF un LaMSF prezidents (dzimis 1942. gadā)
• 9. februāris — Līga Priedīte, diriģente (dzimusi 1936. gadā)
• 12. februāris — Mihails Gruzdovs, teātra režisors un aktiermeistarības pasniedzējs (dzimis 1953. gadā)
• 14. februāris:
  • Andrejs Ļevkins, rakstnieks un žurnālists (dzimis 1954. gadā)
  • Kurts Švarcs, fiziķis (dzimis 1930. gadā)
• 21. februāris — Gunārs Asaris, arhitekts (dzimis 1934. gadā)
• 23. februāris — Ludmila Leite-Plaude, scenogrāfe un māksliniece (dzimusi 1948. gadā)
• 25. februāris — Vladislavs Grišins, grafiķis un pedagogs (dzimis 1937. gadā)

Marts

• 6. marts — Daina Riņķe, gleznotāja un pedagoģe (dzimusi 1941. gadā)
• 14. marts — Ausma Žūriņa, keramiķe un pedagoģe (dzimusi 1926. gadā)
• 18. marts — Viktors Hausmanis, literatūras un teātra zinātnieks, akadēmiķis (dzimis 1931. gadā)
• 23. marts — Aldis Šūpulnieks, Latvijas paraolimpiskā sporta pamatlicējs (dzimis 1951. gadā)
• 31. marts — Visvaldis Georgs Nagobads, sporta ārsts (dzimis 1921. gadā)

Aprīlis

• 1. aprīlis — Māris Šmits, regbists (dzimis 1951. gadā)
• 8. aprīlis — Ingus Josts, tulkotājs un teksta autors (dzimis 1963. gadā)
• 27. aprīlis — Uldis Lasmanis, publicists un novadpētnieks (dzimis 1929. gadā)
• 28. aprīlis — Ludmila Golubeva, aktrise (dzimusi 1927. gadā)
• 30. aprīlis — Mihails Vasiļonoks, hokejists, treneris (dzimis 1948. gadā)

Maijs

• 3. maijs — Elga Sakse, tulkotāja (dzimusi 1930. gadā)
• 5. maijs — Inta Gorodecka, televīzijas režisore (dzimusi 1957. gadā)
• 12. maijs — Vents Balodis, agronoms un politiķis (dzimis 1963. gadā)
• 14. maijs — Regīna Razuma, aktrise (dzimusi 1951. gadā)
• 15. maijs — Miķelis Rubenis, futbolists, futbola tiesnesis, sporta žurnālists, sporta darbinieks (dzimis 1933. gadā)
• 16. maijs
  • Vera Gribača-Valtere, aktrise (dzimusi 1927. gadā)
  • Uldis Briedis, fotomākslinieks (dzimis 1940. gadā)
• 23. maijs
  • Uldis Šteins, inženieris, horeogrāfs un dejas pedagogs. Vairākkārtējs Deju svētku virsvadītājs (dzimis 1935. gadā)
  • Alvis Marga, advokāts (dzimis 1969. gadā)
• 24. maijs — Guna Balode, LTV režisore (dzimusi 1935. gadā)
• 26. maijs — Rimma Pancehovska, tēlniece un pedagoģe (dzimusi 1928. gadā)
• 27. maijs — Arnolds Spāde, Latvijas regbija pamatlicējs (dzimis 1932. gadā)
• 28. maijs — Vaira Resne, režisore (dzimusi 1951. gadā)
• 30. maijs
  • Juris Jurjāns, gleznotājs (dzimis 1944. gadā)
  • Guntars Zvaigzne, koktēlnieks, gleznotājs (dzimis 1948. gadā)
• 31. maijs — Aino Bāliņa-Karmo, dziedātāja (dzimusi 1935. gadā)

Jūnijs

• 4. jūnijs — Vilis Seleckis, publicists, sabiedriskais darbinieks, politiķis (dzimis 1950. gadā)
• 5. jūnijs — Lilita Ozoliņa, aktrise (dzimusi 1947. gadā)
• 6. jūnijs
  • Gints Freimanis, futbolists (dzimis 1985. gadā)
  • Helmī Stalte, folkloriste, sabiedriskā darbiniece, lībiešu kultūras pārstāve, politiķe (dzimusi 1949. gadā)
• 12. jūnijs — Maigonis Pūliņš, vieglatlēts, treneris (dzimis 1926. gadā)
• 15. jūnijs — Roberts Diners, mākslas zinātnieks, tēlnieks (dzimis 1977. gadā)
• 16. jūnijs — Egīls Pāns, basketbolists, treneris (dzimis 1944. gadā)
• 18. jūnijs — Boriss Kurovs, ekonomists, RISEBA dibinātājs (dzimis 1943. gadā)
• 20. jūnijs — Egīls Pāns, basketbolists, treneris (dzimis 1944. gadā)
• 21. jūnijs — Skaidrīte Pugača, kordiriģente, pedagoģe, dziesmu autore (dzimusi 1955. gadā)

• 
  Gints Freimanis

Jūlijs

• 1. jūlijs — Ints Cālītis, nacionālās pretošanās kustības dalībnieks, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1931. gadā)
• 2. jūlijs — Edgars Skreija, karavīrs, represiju upuris, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1924. gadā)
• 5. jūlijs — Kristaps Keggi, ķirurgs ortopēds (dzimis 1934. gadā)
• 11. jūlijs — Sarmīte Martinova-Volbeta, basketboliste (dzimusi 1940. gadā)
• 13. jūlijs — Imants Pļaviņš, basketbola treneris, tiesnesis un funkcionārs (dzimis 1929. gadā)
• 18. jūlijs — Jānis Bulavs, vijolnieks (dzimis 1949. gadā)
• 23. jūlijs — Jānis Andris Osis, gleznotājs un pedagogs (dzimis 1943. gadā)
• 30. jūlijs
  • Marija Steimane, folkloras darbiniece, suitu sieva (dzimusi 1932. gadā)
  • Santa Purviņa, profesore, ārste psihiatre, farmakoloģe (dzimusi 1972. gadā)
• 31. jūlijs — Aija Ozoliņa, māksliniece, grafiķe (dzimusi 1932. gadā)

• 
  Ints Cālītis
• 
  Kristaps Keggi
• 
  Imants Pļaviņš
• 
  Jānis Andris Osis

Augusts

• 2. augusts — Artis Buks, vēsturnieks, publicists (dzimis 1966. gadā)
• 3. augusts — Lana Paula, Raimonda Paula dzīvesbiedre (dzimusi 1939. gadā)
• 6. augusts — Kalvis Zalcmanis, kinooperators (dzimis 1940. gadā)
• 8. augusts — Marks Ļebedevs, aktieris (dzimis 1937. gadā)
• 13. augusts — Juris Krūmiņš, dizainers, pedagogs (dzimis 1972. gadā)
• 14. augusts — Skaidrīte Cihovska, keramiķe (dzimusi 1937. gadā)
• 16. augusts — Anatolijs Konstantinovs, basketbola treneris (dzimis 1949. gadā)
• 23. augusts:
  • Maigonis Avotiņš, šahists (dzimis 1962. gadā)
  • Vizbulīte Bērziņa, mūzikas vēsturniece (dzimusi 1929. gadā)
• 25. augusts — Juris Rekšņa, ierēdnis, uzņēmējs, Valsts policijas priekšnieks (dzimis 1959. gadā)

Septembris

• 4. septembris — Irēna Drinkmane, tekstilmāksliniece (dzimusi 1938. gadā)
• 6. septembris — Ilmārs Ančāns, ārsts, politiķis (dzimis 1940. gadā)
• 12. septembris — Oļģerts Krauklis, arhitekts (dzimis 1931. gadā)
• 14. septembris — Monika Zīle, žurnāliste, redaktore, rakstniece un politiķe (dzimusi 1941. gadā)
• 18. septembris — Vladimirs Kozins, gleznotājs (dzimis 1922. gadā)
• 25. septembris — Atis Deksnis, politiķis (dzimis 1973. gadā)
• 26. septembris — Pēteris Ķimelis, režisors, videomākslinieks (dzimis 1977. gadā)

• 
  Atis Deksnis

Oktobris

• 13. oktobris — Ivars Muižulis, gleznotājs (dzimis 1935. gadā)
• 15. oktobris — Oļegs Antropovs, volejbolists, treneris (dzimis 1947. gadā)
• 18. oktobris — Egons Lavendelis, inženieris, akadēmiķis (dzimis 1934. gadā)
• 22. oktobris — Amanda Aizpuriete, dzejniece, tulkotāja, atdzejotāja (dzimusi 1956. gadā)
• 23. oktobris — Dzidra Vārdaune, literatūrzinātniece (dzimusi 1928. gadā)
• 24. oktobris — Anda Burtniece, teātra zinātniece un kritiķe (dzimusi 1931. gadā)
• 28. oktobris — Elmārs Blūms, fiziķis (dzimis 1936. gadā)

Novembris

• 1. novembris — Vladis Goldbergs, producents, reklāmas aģents (dzimis 1952. gadā)
• 4. novembris — Zigurds Elsbergs, mūziķis, tulkotājs, lociņinstrumentu meistars, pedagogs (dzimis 1932. gadā)
• 5. novembris — Cēzars Ozers, basketbolists (dzimis 1937. gadā)
• 11. novembris — Mudīte Šneidere, aktrise, rakstniece (dzimusi 1934. gadā)
• 15. novembris
  • Jānis Škapars, valsts un sabiedriskais darbinieks (dzimis 1927. gadā)
  • Mairita Krūmiņa, aktrise (dzimusi 1946. gadā)
• 19. novembris
  • Valentīna Eiduka, škēpmetēja un trenere (dzimusi 1937. gadā)
  • Vilnis Bīriņš, horeogrāfs, dejas mākslinieks (dzimis 1961. gadā)
• 21. novembris:
  • Ojārs Āboltiņš, ģeologs, ģeogrāfs un pasniedzējs (dzimis 1936. gadā)
  • Anita Dūdiņa, sabiedriskā darbiniece, Latvijas Badmintona federācijas vadītāja (dzimusi 1954. gadā)
  • Aivars Endziņš, jurists, politiķis, Satversmes tiesas priekšsēdētājs (dzimis 1940. gadā)
  • Laimonis Stīpnieks, fotogrāfs (dzimis 1936. gadā)
  • Atis Vaisjūns, vieglatlēts (dzimis 1982. gadā)
• 22. novembris — Juris Zvirgzdiņš, rakstnieks (dzimis 1941. gadā)

• 
  Valentīna Eiduka
• 
  Aivars Endziņš

Decembris

• 2. decembris — Jānis Zirnis, diriģents, pedagogs (dzimis 1944. gadā)
• 4. decembris — Ilga Hincenberga, aktrise (dzimusi 1929. gadā)
• 7. decembris — Jānis Gunārs Kalnmalis, gleznotājs (dzimis 1939. gadā)
• 10. decembris — Ingrīda Ose, basketboliste (dzimusi 1946. gadā)
• 14. decembris — Dzintra Knape, augu fizioloģe, dendroloģe, botāniķe (dzimusi 1940. gadā)
• 15. decembris — Kārlis Strēlis, basketbolists, sporta ārsts, pasniedzējs un politiķis (dzimis 1943. gadā)
• 16. decembris — Viktors Avotiņš, publicists, dzejnieks, žurnālists un sabiedriskais darbinieks (dzimis 1947. gadā)
• 18. decembris — Andris Ogriņš, dzejnieks (dzimis 1975. gadā)
• 20. decembris — Sergejs Davidovs, mākslinieks (dzimis 1959. gadā)
• 29. decembris — Mareta Beitika, mūziķe, komponiste (dzimusi 1981. gadā)

Skatīt arī

• 2023. gads
• Latvija
• Latvijas vēsture
• Latvijas klimats