29. septembris
Vikipēdijas lapa
29. septembris ir gada 272. diena pēc Gregora kalendāra (273. garajā gadā). Līdz gada beigām ir atlikušas 93 dienas.
Satura rādītājs
Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1539. — dibināta Sukre, viena no Bolīvijas galvaspilsētām.
- 1829. — Londonā dibināta Metropolitēna policija ar galveno pārvaldi Skotlendjardu.
- 1897. — Buenosairesā teātra izrādes laikā izpildīta jauna deja tango.
- 1911. — Itālija pieteica karu Osmaņu impērijai.
- 1916. — Standard Oil dibinātājs Džons Rokfellers kļuva par pirmo miljardieri.
- 1918. — Pirmais pasaules karš: Bulgārija parakstīja pamiera līgumu ar Antanti.
- 1948. — pieņemts pašreizējais Folklendu salu karogs un ģerbonis.
- 1959. — pieņemts pašreizējais Brunejas karogs.
- 1991. — militārais apvērsums Haiti.
- 2002. — Dienvidkorejas pilsētā Busanā sākās četrpadsimtās Āzijas spēles.
- 2004. — Modžavē, Kalifornijā, ASV privātais kosmosa kuģis SpaceShipOne veica pirmo ieskaites suborbitālo lidojumu, lai iegūtu Ansari X balvu.
Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1547. — Migels de Servantess (Miguel de Cervantes), spāņu rakstnieks (miris 1616)
- 1571. — Karavadžo (Michelangelo Merisi da Caravaggio), itāliešu mākslinieks (miris 1610)
- 1758. — Horācijs Nelsons (Horatio Nelson), angļu admirālis (miris 1805)
- 1843. — Mihails Skobeļevs (Михаил Дмитриевич Скобелев), krievu ģenerālis (miris 1882.)
- 1881. — Ludvigs fon Mīzess (Ludwig von Mises) - austriešu/ASV ekonomists (miris 1973)
- 1884. — Roberts Sēlis, latviešu rakstnieks (miris 1975)
- 1887. — Sīmanis Berģis, latviešu sabiedrisks darbinieks un rakstnieks (miris 1943)
- 1899. — Lāslo Bīro (Bíró László József), ebreju izcelsmes Ungārijas izgudrotājs (miris 1985)
- 1901. — Enriko Fermi (Enrico Fermi), itāliešu fiziķis (miris 1954)
- 1904. — Nikolajs Ostrovskis (Николай Алексеевич Островский), padomju rakstnieks (miris 1936)
- 1911. — Klauss Fukss (Klaus Emil Julius Fuchs), vācu izcelsmes britu kodolfiziķis, spiegs (miris 1988)
- 1912. — Mikelandželo Antonioni (Michelangelo Antonioni), itāliešu kinorežisors (miris 2007)
- 1919. — Jānis Ozoliņš, latviešu čellists un muzikologs
- 1931. — Anita Ēkberga (Anita Ekberg), zviedru kinoaktrise
- 1936. — Silvio Berluskoni (Silvio Berlusconi), Itālijas politiķis
- 1941. — Gunārs Freidenfelds, latviešu estrādes komponists un trompetists
- 1943. — Lehs Valensa (Lech Wałęsa), Polijas eksprezidents
- 1956. — Sebastjans Ko (Sebastian Coe), britu vieglatlēts, politiķis
- 1971. — Tanoka Bērds (Tanoka Dwight Beard), ASV basketbolists
- 1976. — Andrijs Ševčenko (Андрій Миколайович Шевченко), Ukrainas futbolists
Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1560. — Gustavs I (Gustav Vasa), Zviedrijas karalis (dzimis 1496)
- 1833. — Fernando VII, Spānijas karalis (dzimis 1784)
- 1838. — Frīdrihs Moss (Friedrich Mohs), vācu/austriešu mineralogs (dzimis 1773)
- 1902. — Emīls Zolā (Émile Zola), franču rakstnieks (dzimis 1840)
- 1913. — Rūdolfs Dīzels (Rudolf Diesel), franču inženieris un izgudrotājs (dzimis 1858)
- 1925. — Leons Buržuā (Léon Bourgeois), franču politiķis (dzimis 1851)
- 1983. — Edvīns Bietags, latviešu cīkstonis (dzimis 1908)
- 1984. — Ārija Elksne, latviešu dzejniece (dzimusi 1928)
- 2007. — Mikelandželo Antonioni (Michelangelo Antonioni), itāļu kinorežisors (dzimis 1912)
- 2009. — Pāvels Popovičs (Павел Романович Попович), PSRS kosmonauts (dzimis 1930)
- 2010. — Žoržs Šarpaks (Georges Charpak), franču fiziķis (dzimis 1924.)
Svētku un piemiņas dienas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||