4. ASV Jūras kājnieku divīzija

4. ASV Jūras kājnieku divīzija
Valsts	ASV
Pastāvēšanas laiks	1943. gada 16. augusts – 1945. gada 28. novembris; 1966. gada februāris – pašlaik
Pakļautība	ASV Jūras kājnieku korpuss
Karaspēka veids	Sauszemes spēki
Militārās operācijas	Otrais pasaules karš Gilberta un Māršala salu operācija Kvadžaleinas kauja RoiNamuras iebrukums; ; ; Marianas un Palau salu operācija Saipanas kauja; Tinianas kauja; ; Vulkānu un Rjūkjū salu operācija Ivodzimas kauja; ; ; Persijas līča karš Operācija "Tuksneša vētra"; Kauja pie Kuveitas starptautiskās lidostas; ; Karš pret terorismu Operācija "Nesatricināmā brīvība"; 2003. gada iebrukums Irākā; ;
Komandieri
Pašreizējais komandieris	Brigādes ģenerālis Džons Džereds
Komandieri	ģenerālleitnants Džeimss Anderhils; ģenerālis Harijs Šmits

4. ASV Jūras kājnieku divīzija ir Amerikas Savienoto Valstu jūras kājnieku korpusa rezerves divīzija. To izveidoja 1943. gadā dienestam Otrā pasaules kara laikā un pēc tam tā cīnījās Klusajā okeānā pret japāņiem. Pēc kara divīziju deaktivizēja, 1966. gadā to pārveidoja, un tās elementi piedalījās Persijas līča karā 1990.—1991. gadā, kā arī Irākas karā. Pašlaik tā ir jūras kājnieku rezervistu sauszemes kaujas elements, un tās štābs atrodas Ņūorleānā, Luiziānas štatā ar vienībām visā ASV teritorijā.^[2]

Divīzijas uzdevumi

Divīzijas uzdevums ir nodrošināt apmācītu kaujas un kaujas atbalsta personālu un vienības, lai papildinātu un pastiprinātu aktīvo karaspēku kara laikā, valsts mēroga ārkārtas situācijās un citā laikā, kad to prasa valsts drošība; un nepieciešamības gadījumā, lai tai ir spēja atjaunot divīziju.

Divīzijas struktūra

Štāba bataljons (Headquarters Battalion)
23. jūras kājnieku pulks (23rd Marine Regiment)
25. jūras kājnieku pulks (25th Marine Regiment)
14. artilērijas pulks (14th Marine Regiment)
4. tanku bataljons (4th Tank Battalion)
4. amfībiju desanta bataljons (4th Assault Amphibian Battalion)
4. inženieru sapieru bataljons (4th Combat Engineer Battalion)
4. mehanizētais izlūku bataljons (4th Light Armored Reconnaissance Battalion)
4. izlūku bataljons (4th Reconnaissance Battalion)
3. tālās izlūkošanas rota (3rd Force Reconnaissance Company)
4. tālās izlūkošanas rota (4th Force Reconnaissance Company)
24. jūras kājnieku pulks (24th Marine Regiment), izformēts 2013. gadā

Vēsture

Otrais pasaules karš

Šo divīziju izveidoja, organizējot un pārdēvējot vairākas citas vienības. 23. jūras kājnieku pulku sākotnēji atdalīja no 3. jūras kājnieku divīzijas 1943. gada februārī, tajā pašā mēnesī, kad 12. jūras kājnieku artilērijas bataljons kļuva par 14. jūras kājnieku pulka pamatu, un 19. jūras kājnieku pulka inženiertehniskie elementi veidoja 20. jūras kājnieku pulka kodolu. Martā organizēts 24. jūras kājnieku pulks, un pēc tam maijā tas sadalīts divās daļās, lai apgādātu vīrus 25. jūras kājnieku pulkam.^[3]

Šī kara laika pārdalīšana nodrošināja galvenos pamatus jaunai divīzijai. Tomēr sākotnēji vienības atdalīja, un 24. jūras kājnieku pulks un dažādas pastiprinājuma vienības (inženiervienības, artilērija, medicīniskās vienības, autotransports, speciālie ieroči, tanki utt.) atradās Pendltonas nometnē Kalifornijā. Pārējās vienības atradās Ležēnas nometnē, Ziemeļkarolīnā. Šo austrumu krasta ešelonu jūlijā un augustā ar vilcienu un pa Panamas kanālu pārvietoja uz Pendltonas nometni. Kad visas vienības beidzot bija apvienotas, 4. jūras kājnieku divīziju oficiāli aktivizēja 1943. gada 16. augustā,^[4] un par tās komandieri iecēla ģenerālmajoru Hariju Šmitu.

Pēc intensīvām apmācībām tā devās uz fronti un 1944. gada 13. janvārī un 13 mēnešu laikā veica četrus lielus desanta uzbrukumus Kvadžaleinas (Roinamuras), Saipanas, Tinianas un Ivodzimas kaujās V desanta korpusa vadībā.

Saipanas kaujas laikā divīzijas vīri nēsāja divīzijas uzšuves, kurām uz koši sarkana fona bija zelta krāsas cipars "4" — ASV jūras kājnieku korpusa oficiālās krāsas. Emblēmu izstrādāja seržants Džons Fabions, kurš pirms Māršala salu operācijas dienēja divīzijas Sabiedrisko attiecību birojā. Viņa komandieris bija pārsteigts, uzzinot, kad divīzija uzbruka Roi salai Kvadžaleinas atolā Māršala Salās (1944. gada janvārī), skrejceļu izkārtojums lidlaukā bija precīza cipara "4" kopija. Kara laikā 4. pulkā bija izvietoti divi Seabee bataljoni. 121. Jūras celtniecības bataljonu norīkoja 20. jūras kājnieku korpusā un pārdēvēja par pulka 3. bataljonu. 20. pulku deaktivizēja, un 121. pulks palika Tinianā, lai strādātu lidlaukos, kad 4. pulks devās tālāk.

Divīzijas atjaunošana

1966. gada februārī to atkārtoti aktivizēja kā vienīgo divīziju Jūras kājnieku rezervē.^[5]

Konteksts: 1962. gada sākumā aizsardzības ministrs Roberts Maknamara norādīja Kongresam, ka vēlas, lai Jūras kājniekiem būtu ceturtā divīzija, kas veidota no sagatavotām rezervēm. Tā paša gada aprīlī Jūras kājnieku korpusa komandieris paziņoja par Jūras kājnieku korpusa rezerves plašu reorganizāciju, kas stāsies spēkā 1962. gada 1. jūlijā. Šajā reorganizācijā 53 rezerves vienības pārdēvēja par 4. Jūras kājnieku divīzijas vienībām. Lai gan 1962. gada 1. jūlijs uzskatītāms par divīzijas atkārtotas aktivizēšanas datumu, tikai 1966. gada 14. februārī 4. Jūras kājnieku divīzijas štāba kodolu faktiski aktivizēja Pendletonas bāzē. Divīzijai tika uzdots galvenais uzdevums "izveidot efektīvu štāba kodolu, kas spēj vadīt, kontrolēt un integrēt, kā norādīts, mobilizācijas plānošanas un loģistikas funkcijas pirms 4. Jūras kājnieku divīzijas aktivizēšanas, un nodrošināt divīzijas sakārtotu un efektīvu mobilizāciju". Ģenerālmajoram Robertam Kušmanam jaunākajam, Pendletonas bāzes komandierim, piešķīra papildu atbildību kā divīzijas komandierim.^[6]

Goda medaļas saņēmēji

Seržants Darels Kols
Seržants Ross Grejs
Vorentvirsnieks Heršels V. Viljamss
Kapteinis Džozefs Džeremaija Makartijs
Artilērijas seržants Roberts Makards
Ierindnieks Ričards Sorensons
Pulkvežleitnants Džastiss Čemberss
Pirmais leitnants Džons Pauerss
Ierindnieks Džozefs Ozborns

Atsauces

↑ «Passing the Guidon Maj. Gen. Douglas K. Clark relinquished his role as commanding general of 4th MARDIV to Brig. Gen. John K. Jarrard [Image 13 of 26]».
↑ «4th Marine Division, U.S. Marine Corps Forces Reserve». Marines: The Official Website of the Marine Corps Reserve. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 19. oktobris. Skatīts: 2019. gada 5. janvāris.
↑ «4th Marine Division in WWII».
↑ 4th Marine Division Historical Detachment. «History of the 4th Marine Division: 1943–2000». Marines.mil. United States Marine Corps. Skatīts: 2019. gada 5. janvāris.
↑ «U.S. Marine Corps Forces Reserve – Media Info». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 19. septembris. Skatīts: 2017. gada 11. februāris.
↑ «The 4th Marine Division in World War II». History and Museums Division, Headquarters, US Marine Corps. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-07-19. Skatīts: 2012-07-19.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 4. ASV Jūras kājnieku divīzija.
4th Marine Division's official website Arhivēts 2016-05-22 Wayback Machine vietnē.
4th Marine Division World War II tribute site
Battle for Iwo Jima — Official USN, USMC & USCG Footage
Breaking the Outer Ring: Marine Landings in the Marshall Islands

[1] «Passing the Guidon Maj. Gen. Douglas K. Clark relinquished his role as commanding general of 4th MARDIV to Brig. Gen. John K. Jarrard [Image 13 of 26]».

[2] «4th Marine Division, U.S. Marine Corps Forces Reserve». Marines: The Official Website of the Marine Corps Reserve. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 19. oktobris. Skatīts: 2019. gada 5. janvāris.

[4th_Marine_Division-3] «4th Marine Division in WWII».

[:0-4] 4th Marine Division Historical Detachment. «History of the 4th Marine Division: 1943–2000». Marines.mil. United States Marine Corps. Skatīts: 2019. gada 5. janvāris.

[marforres.marines.mil-5] «U.S. Marine Corps Forces Reserve – Media Info». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 19. septembris. Skatīts: 2017. gada 11. februāris.

[PCN-6] «The 4th Marine Division in World War II». History and Museums Division, Headquarters, US Marine Corps. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-07-19. Skatīts: 2012-07-19.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]