4. maijs

4. maijs ir gada 124. diena pēc Gregora kalendāra (125. garajā gadā). Līdz gada beigām ir atlikusi 241 diena.

Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1776. — Rodailenda pirmā no ASV štatiem pasludināja neatkarību no Apvienotās Karalistes.
1843. — Izveidota Natalas kolonija.
1912. — Itālija okupēja Grieķijas salu Rodu.
1935. — Latvijas basketbola izlase izcīnīja uzvaru 1935. gada Eiropas čempionātā Šveicē, kļūstot par pirmajiem Eiropas čempioniem.
1949. — Pasniegta pirmā Grammy balva.
1979. — Apvienotās Karalistes parlamenta vēlēšanās uzvarēja Konservatīvo partija, Margareta Tečere kļuva par premjerministri.
1990. — Latvija pasludināja neatkarības atjaunošanu.
1994.:
- Izraēlas premjerministrs Ichaks Rabīns un PAO vadītājs Jasirs Arafats noslēdza miera līgumu, dodot Palestīnai autonomiju.
- sākās Jemenas Pilsoņu karš.

1776. — Johans Frīdrihs Herbarts (Johann Friedrich Herbart), vācu filozofs un psihologs (miris 1841)
1817. — Florians Cenova (Florian Cenôwa), kašūbu sabiedrisks darbinieks (miris 1881)
1825. — Tomass Hekslijs (Thomas Henry Huxley), angļu dabas pētnieks (miris 1895)
1845. — Viljams Kingdons Klifords (William Kingdon Clifford), angļu matemātiķis (miris 1879)
1880. — Bruno Tauts (Bruno Taut), vācu arhitekts (miris 1938)
1881. — Aleksandrs Kerenskis (Александр Фёдорович Керенский), krievu politiķis (miris 1970)
1927. — Juris Sinka, latviešu politiķis (miris 2001)
1928. — Hosnī Mubāraks (محمد حسني سيد مبارك), Ēģiptes prezidents
1929. — Odrija Hepbērna (Audrey Hepburn), angļu aktrise (mirusi 1993)
1939. — Amoss Ozs (עמוס עוז), ebreju rakstnieks
1948. — Džordžs Tupou V (Siaosi Tupou V/George Tupou V), Tongas karalis
1962. — Ints Ķuzis, Latvijas policijas ģenerālis
1975. — Mārtiņš Eihe, režisors
1980. — Vladimirs Koļesņičenko, Latvijas futbolists
1981. — Kērtiss Miledžs (Curtis Millage), ASV basketbolists
1987. — Sesks Fabregass (Cesc Fàbregas), spāņu futbolists

1737. — Ferdinands Ketlers (Ferdinand Kettler), Kurzemes hercogs (dzimis 1655.)
1919. — Milans Rastislavs Štefāniks (Milan Rastislav Štefánik), slovāku politiķis (dzimis 1880.)
1938. — Kārlis fon Oseckis (Carl von Ossietzky), vācu pacifists (dzimis 1889.)
1945. — Fedors fon Boks (Fedor von Bock), vācu ģenerālfeldmaršals (dzimis 1880.)
1955. — Džordže Enesku (George Enescu), rumāņu komponists (dzimis 1881.)
1957. — Pēteris Voldemārs Pommers, latviešu virsnieks (dzimis 1894.)
1980. — Josips Brozs Tito (Josip Broz Tito), Dienvidslāvijas prezidents (dzimis 1892.)
1991. — Makss Frišs (Max Frisch), Šveices rakstnieks un dramaturgs (dzimis 1911.)