7K-T № 39

7K-T № 39
KA veids	Kosmosa kuģis
Izgatavotāji	NPO Energija, PSRS
Bāzes platforma	Sojuz (7KT)
Sērijas Nr.	39
Apkalpe	Vasilijs Lazarevs Oļegs Makarovs
Starta datums	05.04.1975. 11:04:54 UTC
Starta vieta	Baikonura 1 / 5
Nesējraķete	Sojuz
Nolaišanās	05.04.1975. 11:26:21 UTC
Nolaišanās vieta	Altajs, Kazahijas PSR (tagad Kazahstāna)
Lidojuma ilgums	21 min 27 s
Masa	6830 kg
Orbītas elementi
Centr. ķermenis	Zeme
Programma Sojuz
Sojuz-17	Sojuz-18

7K-T № 39, dažkārt saukts par Sojuz-18-1 (Союз-18-1) vai Sojuz-18A, bija PSRS Sojuz sērijas pilotējams kosmosa kuģis. Tas palaišanas laikā 1975. gada 5. aprīlī piedzīvoja nesējraķetes avāriju, un pa suborbitālu trajektoriju atgriezās uz zemes. Kosmosa kuģim bija jānogādā orbitālajā stacijā Saljut-4 divu cilvēku apkalpe: Vasilijs Lazarevs un Oļegs Makarovs.

Padomju varas pārstāvji daļēji atklāja šo negadījumu, jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar Amerikas Savienotajām Valstīm projektam Apollo-Sojuz, kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk.

Apkalpe

Kuģa Sojuz-17 apkalpe augšupceļā un lejupceļā:

Kosmonauts	Virz.	Pozīcija	Lidojums pēc skaita	Valsts / organizācija
Vasilijs Lazarevs	↑↓	Komandieris	2.	PSRS
Oļegs Makarovs	↑↓	Lidojuma inženieris	2.	PSRS

Dublējošā apkalpe:

Rezerves apkalpe:

Lidojuma gaita

Kosmosa kuģis tika palaists 1975. gada 5. aprīlī 11:04:54 UTC ar nesējraķeti Sojuz no Baikonuras kosmodroma 1. starta laukuma 5. palaišanas iekārtas.

288,6 sekundes pēc starta 145 km augstumā sākās nesējraķetes otrās un trešās pakāpes atdalīšanās. Atbrīvojās tikai trīs no sešām piroslēdzenēm, kas turēja pakāpes kopā, un trešās pakāpes dzinējs tika iedarbināts, kad otrā pakāpe joprojām bija sastiprināta ar to. Trešās pakāpes vilces spēks salauza atlikušās slēdzenes, atbrīvojot otro pakāpi, bet radot negaidītu vērpes kustību, kas novirzīja to no pareizās trajektorijas. 295 sekundē novirzes pārsniedza pieļaujamās robežas, un kosmosa kuģa vadības sistēma aktivizēja avārijas glābšanas sistēmu.

Trešās pakāpes dzinējs izslēdzās, kuģis atdalījās no raķešpakāpes un sāka izpildīt atgriešanās uz zemes programmu. Kosmosa kuģis sadalījās nodalījumos, un nolaižamais aparāts sāka izpildīt kontrolētas nolaišanās programmu. Agrāk radušās rotācijas dēļ tā vadības sistēma pazaudēja pareizo "augšu" un "apakšu" un pagrieza kosmosa kuģi otrādi tā vietā, lai to orientētu normāli uz augšu, radot pacelšanas spēku. Nolaižamais aparāts grima atmosfērā un paātrinājās arvien intensīvāk, radot dzīvībai bīstamu pārslodzi. Maksimālā pārslodze bija 21,3 g (209 m/s²).

Neraugoties uz ļoti lielo pārslodzi, kapsulas izpletņi atvērās pareizi un palēnināja kuģi līdz veiksmīgai nolaišanai tikai pēc 21 minūtes ilga lidojuma.

Nosēšanās

Nolaižamais aparāts nosēdās uz dienvidrietumiem no Gornoaltajskas pilsētas, 829 kilometrus uz ziemeļiem no robežas ar Ķīnu, Austrumkazahstānas apgabalā, 1200 m augstumā uz Teremoka-3 sniegotās nogāzes. Tas sāka slīdēt lejup, bet 152 m pirms kraujas veģetācijā iesprūdušais izpletnis apturēja bīstamo slīdēšanu.

Pēc nolaišanās sniegā -7 °C temperatūrā kosmonauti uzvilka glābšanas tērpus. Lazarevs, neiegūstot ticamu informāciju par nolaišanās vietu un baidoties, ka apkalpe atrodas Ķīnā, izpildot norādījumus, sadedzināja dokumentus, kas bija saistīti ar dažiem eksperimentiem, kurus bija plānots veikt orbītā.

Glābšanas helikopteram neizdevās noturēties virs nolaišanās vietas, un glābšanas komandu tas izsēdināja uz Ubas upes ledus, Teremoka-3 kalna pakājē. Mēģinājums uzkāpt kalna nogāzē izraisīja sniega lavīnu, kas apraka visu grupu, otrā glābēju komanda izraka savus biedrus (bez upuriem).

Agrāk par glābējiem kosmonautus sasniedza ģeologi, vienam no viņiem izdevās izkāpt no helikoptera un sasniegt nolaišanās vietu. Kosmonautus veiksmīgi evakuēja ar Gaisa spēku helikopteru nākamajā dienā pēc to atrašanas. Helikoptera komandieris atteicās uzņemt uz klāja ģeologu, atsaucoties uz to, ka saskaņā ar instrukcijām viņš nedrīkst uzņemt uz klāja svešas personas. Tikai pēc tam, kad Makarovs paziņoja, ka bez viņa nekur nelidos, ģeologu beidzot paņēma.

Turpmākie notikumi

Sākotnējos padomju ziņojumos bija teikts, ka kosmonauti pārslodzi izturēja bez jebkādām sekām. Tomēr vēlāk noskaidrojās, ka lielās pārslodzes dēļ diezgan smagi cieta Lazareva veselība.

Padomju laikā par PSRS kosmosa programmas neveiksmēm reti tika ziņots oficiālajos kanālos, taču jau 6. aprīlī laikraksts "Pravda" publicēja īsu TASS ziņojumu par avāriju:

1975. gada 5. aprīlī tika palaista nesējraķete ar pilotējamo kosmosa kuģi "Sojuz", lai turpinātu eksperimentus kopā ar staciju "Saljut-4". Uz kosmosa kuģa klāja atradās Padomju Savienības Varoņu, kosmonautu Vasilija Lazareva un Oļega Makarova apkalpe. Trešās pakāpes darbības laikā nesējraķetes kustības parametri novirzījās no aprēķinātajām vērtībām, un automātiskā ierīce deva komandu pārtraukt turpmāko lidojumu saskaņā ar programmu, un atdalīt kosmosa kuģi atgriešanai uz Zemes. Nolaižamais aparāts veica mīkstu nosēšanos uz dienvidrietumiem no Gornoaltajskas pilsētas. Meklēšanas un glābšanas dienests nodrošināja kosmonautu nogādāšanu kosmodromā. Biedru V. G. Lazareva un O. G. Makarova pašsajūta ir laba.

Sīkāks negadījuma apraksts tika publicēts 1983. gadā armijas laikrakstā "Krasnaja zvezda". Kosmonauti tika apbalvoti pēc "samazinātā" varianta: par otro lidojumu bija jāpiešķir otra Padomju Savienības Varoņa "Zelta zvaigzne", bet Lazarevs un Makarovs saņēma tikai Ļeņina ordeni.

Makarovs veica vēl divus lidojumus ar Sojuz (abi lidojumi bija uz kosmosa staciju Saljut-6). Lazarevs divas reizes bija dublieris, taču kosmosā vairs nekad nelidoja.

Pēc 1996. gada parādījās publikācijas, kurās tika apgalvots, ka patiesā Sojuz-18-1 nolaišanās vieta bija Mongolijā, pie robežas ar Ķīnu, netālu no robežas ar PSRS.

Ārējās saites

Cosmonauts escape a close call at launch Anatoly Zak, RussianSpaceWeb.com
Soyuz 18A spacefacts.de
Soyuz 18-1 Encyclopedia Astronautica
Soyuz 12, 17, 18, 21, 25 - 29, 31 - 40 (7K-T, 11F615A8) Gunter Dirk Krebs, Gunter's Space Page