Aļaža tornis
| Aļaža tornis | |
|---|---|
Aļaža tornis 2008. gadā | |
  Aļaža tornis | |
| Koordinātas: 46°22′42″N 13°50′11″E / 46.37833°N 13.83639°EKoordinātas: 46°22′42″N 13°50′11″E / 46.37833°N 13.83639°E | |
| Pamatinformācija | |
| Valsts |  Slovēnija, Goreņskas reģions, Bohiņas pašvaldība
|
| Apkaime | Triglava virsotne |
| Statuss | Pabeigts |
| Celtniecība | kopš 1895. gada pavasara |
| Pabeigts | 1895. gada vasarā |
| Pielietojums | Vētras patvertne, triangulācijas punkts |
| Jumts | 1,90 m m |
| Celtniecība | |
| Arhitekts (i) | Jakobs Aļažs |
| Būvnieks (i) | Antons Belecs |
| Īpašnieks (i) | Valsts |
| Pārvaldnieks (i) | Ļubļanas-Maticas alpīnais klubs |
Aļaža tornis (slovēņu: Aljažev stolp) vai Triglava tornis (Triglavski stolp) ir tornis, vētras patvertne un triangulācijas punkts Triglava kalna virsotnē Slovēnijas ziemeļrietumos.[1] Kopā ar pašu Triglavu tas ir svarīga iezīme Slovēnijas ainavā un simbols slovēnismam. Torni projektēja Goreņskas reģiona Dovjes ciema priesteris Jakobs Aļažs, kurš projektējis un apmaksājis arī vairākas citas patvertnes Slovēnijas kalnos, atbalstot ceļošanu tajos. Mūsdienās tornis pieder valstij, to pārvalda Ļubļanas-Maticas alpīnais klubs un tā zemes gabals pieder Bohiņas pašvaldībai.[2]
Tornis ir 1,90 m augsts un 1,25 m diametrā. Atrazdamies uz 2864 metrus augstā Triglava, kurš ir augstākais kalns valstī, tā ir arī visaugstāk virs jūras līmeņa esošā būve Slovēnijā.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1895. gada sākumā, vēloties atbalstīt pieaugošo ārzemnieku interesi par Slovēnijas kalniem, Aļažs ar krītu uz savas istabas grīdas Dovjes pagastā izplānoja cilindrisku torni ar karogu tā augšpusē.[3] Tā paša gada aprīlī viņš no toreizējās Dovjes pašvaldības nopirka 16 m2 Triglava virsotnes par vienu Austroungārijas guldeni, kas viņam deva likumīgas tiesības būvēt ēku uz sava jauniegūtā nekustamā īpašuma, kur agrāk bija atradies koka triangulācijas tornis.[4] Torni uzbūvēja Antons Belecs no Šentvidas netālu no Ļubļanas, no dzelzs un cinkota lokšņu tērauda. Viņš ar četriem strādniekiem atveda torņa daļas uz Triglava virsotni un 1895. gada 7. augustā piecu stundu laikā torni salika. Tā atklāšanas ceremonija un iesvētīšana notika šaurā lokā 22. augustā.[5] Sākotnēji tornī atradās trīs krēsli, virsotnes apmeklētāju reģistrācijas grāmata, barometrs ar termometru, spirta krāsniņa un Marko Pernharta zīmētā Triglava panorāma.[1]
Par kalna virsotnes un vecā triangulācijas punkta piederību izcēlās strīdi starp Aļažu un vietējām vāciešu organizācijām, kuros uzvaru guva slovēņu atbalstītais Aļažs. Drīzumā viņš torni ziedoja Slovēnijas Alpīnisma biedrībai.[6] Vēlāk to vairākkārt pārkrāsoja un atjaunoja. Itāliešu valdīšanas laikā to nokrāsoja zaļi-balti-sarkanu, komunistu laikmetā kā bijušās Dienvidslāvijas augstākais punkts tas tika krāsots sarkanā krāsā un dekorēts ar sarkanu zvaigzni,[7] tomēr tas vairāk vai mazāk ir saglabājis sākotnējo izskatu.[2] Zvaigzne tika noņemta īsi pirms Dienvidslāvijas sabrukuma. Pēc Slovēnijas neatkarības pasludināšanas 1991. gada jūnijā pie torņa svinīgi tika pacelts Slovēnijas karogs. 1999. gada 5. oktobrī tornis un tā tuvākā apkārtne tika pasludināti par Slovēnijas nacionālās kultūras lielas nozīmes vietu.[8]
Tornis tika noņemts no virsotnes ar helikopteru atjaunošanai 2018. gada 7. septembrī un tika novietots atpakaļ tā paša gada 3. oktobrī.[9][10]
Galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
-
Skats uz virsotni ar Aļaža torni -
Torņa iekšpuse -
Torņa ārējie nostiprinājumi -
1910. gadā torni bija gandrīz pilnībā apbēris sniegs
.jpg)
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 Janez Cvirn. Ilustrirana zgodovina Slovencev. Mladinska knjiga, 2000. 271. lpp. ISBN 86-11-15664-1.
- ↑ 2,0 2,1 Maja Belimezov. «Stolp ima 110 let» (Slovenian). Gore-ljudje.net, 2007-07-25. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-07-23. Skatīts: 2008-09-12.
- ↑ «Ali ste vedeli ...». Slovene Mountaineering Museum. Skatīts: 2014. gada 27. maijs.
- ↑ Mikša, Peter (Slovenian). Narodnostni boji v planinstvu na Slovenskem do 1. svetovne vojne. ISSN 1318-2498.
- ↑ Mikša, Peter (January 2015). "Aljažev stolp in Jakob Aljaž – najvišji posestnik" (Slovenian). SLO: časi, kraji, ljudje: slovenski zgodovinski magazin: 30–35. ISSN 2350-4641. 56812898.
- ↑ «Aljažev stolp vrh Triglava» (Slovenian). Ljubljana Matica Alpine club. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 27. decembrī. Skatīts: 2007. gada 13. novembris.
- ↑ Jaka Bartolj. «Jakob Aljaž built a tower that has become a Slovenian symbol». MMC RTV Slovenija. RTV Slovenija, 2013. gada 17. decembris.
- ↑ «Odlok o razglasitvi Aljaževega stolpa na Triglavu za kulturni spomenik državnega pomena». Official Gazette of the Republic of Slovenia (Slovenian). Government of the Republic of Slovenia. 1999-10-05. Skatīts: 2008-09-13.
- ↑ Anja Intihar. «Zgodovinski dan: Aljažev stolp uspešno prepeljali v dolino». Delo, 2018. gada 7. septembris. Skatīts: 2018. gada 7. septembris.
- ↑ Aljaž Vrabec. «Aljažev stolp je spet na Triglavu». Delo, 2018-10-03. Skatīts: 2019-07-19.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Aļaža tornis |