ABLV Bank

AS *ABLV Bank*
AS ABLV Bank
Tips	Akciju sabiedrība
Darbības joma	Finanšu pakalpojumi
Dibināts	1993. gads
Galvenais birojs	Rīga, Latvija
Galvenās personas	Ernests Bernis (valdes priekšsēdētājs), Oļegs Fiļs (padomes priekšsēdētājs)
Peļņa	EUR 79,34 miljoni (2016)
Aktīvi	EUR 3,85 miljardi (2016)
Kopkapitāls	EUR 366,65 miljoni (2016)
Meitas uzņēmumi	ABLV Asset Management; ABLV Capital Markets; ABLV Consulting Services; ABLV Bank Luxembourg
Tīmekļa vietne	www.ablv.com

ABLV Bank bija 1993. gadā izveidota komercbanka Latvijā. Viena no lielākajām privātbankām Baltijas valstīs, kas specializējās biznesa un privātpersonu finanšu pakalpojumu sniegšanā. Bankas galvenā mītne atrodas Rīgā. 2018. gada sākumā banka uzsāka likvidācijas procesu.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Banka dibināta 1993. gada 17. septembrī uz Latvijas Bankas reģionālās nodaļas Aizkrauklē bāzes. Tās sākotnējais nosaukums bija Aizkraukles Banka.

1995. gadā uzņēmuma akcionāru valdē notika izmaiņas - par bankas jaunajiem akcionāriem kļuva Ernests Bernis un Oļegs Fiļs. Aizkraukles Banka uzsāka savas darbības paplašināšanu, un atvēra filiāli Rīgā. Turpmākajos gados finanšu iestāde popularizēja savu piedāvāto produktu atpazīstamību ārvalstu klientu vidū, īpaši populāri bija naudas pārskaitījumi.

2002. gadā tika izveidota preču zīme AB.LV. Divus gadus vēlāk tika uzsākta otra pakalpojumu līnija — finanšu investīciju vadība, tika dibināti meitas uzņēmumi ABLV Asset Management (veica darījumus ar investīcijām) un ABLV Capital Markets (sniedza brokeru pakalpojumus). 2006. gadā tika izveidots nodibinājums ABLV Charitable Foundation ar mērķi atbalstīt laikmetīgo mākslu, bērnu, jauniešu, izglītības un pilsoniskās sabiedrības attīstību. 2008. gadā tika mainīta uzņēmuma darbības stratēģija, turpmāk uzsvaru liekot uz individuāli katra klienta vajadzībām veidotiem piedāvājumiem. 2009. gadā pakalpojumu klāstā parādījās konsultācijas par aktīvu aizsardzību un strukturēšanu.

2011. gadā Aizkraukles banka mainīja nosaukumu uz ABLV Bank, kas bija daļa no 2008. gadā pieņemtās bankas attīstības stratēģijas, orientējoties uz plašāku ienākšanu Austrumeiropas tirgos.^[2] 2014. gadā, Latvijai pievienojoties Eirozonai, ABLV Bank, sadarbībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), tika pakļauta Eiropas Centrālās bankas vienotajam uzraudzības mehānismam.

Likvidēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2018. gada 13. februārī ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija rosināja noteikt sankcijas ABLV Bank. Latvijā reģistrētā finanšu iestāde esot organizējusi dažādas naudas atmazgāšanas shēmas, kā rezultātā finansēta Ziemeļkorejas ballistisko raķešu programma un arī nelegālās aktivitātes Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. Bankas pārstāvji minētos apgalvojumus nosauca par nepatiesiem.^[3]

Pret banku vērsto apsūdzību dēļ no tās strauji aizplūda noguldījumi.^[4] Naktī uz 24. februāri Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēma lēmumu, ka ABLV Bank ir iestājusies noguldījumu nepieejamība. Eiropas Centrālā banka (ECB) paziņoja, ka ABLV Bank tiks likvidēta, un tās glābšana nav sabiedrības interesēs. ABLV Bank ārkārtas akcionāru pilnsapulce pieņēma lēmumu par likvidēšanos.^[5] 2021. gada 12. martā ABLV Bank parakstīja līgumu ar "Citadele" banka par hipotekārā kredītportfeļa lielākās daļas pārdošanu 170 miljonu eiro apmērā.^[6] Šo darījumu 19. maijā atļāva Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome.

2022. gada 21. jūlijā LR Prokuratūra nodeva tiesai krimināllietu, kurā apsūdzēti "ABLV Bank" darbinieki Ernests Bernis, Vadims Reinfelds, Aleksandrs Pāže, Igors Rogovs un Kaspars Dreimanis par noziedzīgi iegūtu 2,1 miljardu eiro legalizēšanu.^[7]