Lockheed AC-130
|
| |
| Tips | triecienlidmašīna un tuvā uguns atbalsta kaujas lidmašīna |
|---|---|
| Valsts |
|
| Ražotājs |
Lockheed Martin Boeing |
| Pirmais lidojums | 1967. gadā |
| Statuss | ekspluatācijā (AC-130J) |
| Primārais lietotājs | ASV Gaisa spēki |
| Ražošanā | 1967—mūsdienās |
| Attīstīts no | Lockheed C-130 Hercules |
| Modifikācijas | AC-130A, AC-130E, AC-130H, AC-130U, AC-130J |
Lockheed AC-130 ir smagi bruņota, ilgstošas darbības triecienlidmašīna, kas ir Lockheed C-130 Hercules variants ar nekustīgiem spārniem. Lidmašīna aprīkota ar plašu sauszemes uzbrukuma ieroču klāstu, un aprīkota ar sensoriem, navigāciju un uguns vadības sistēmām. Atšķirībā no citām mūsdienu militārajām nekustīgo spārnu lidmašīnām, AC-130 balstās uz vizuālo mērķēšanu. Tā kā tās lielais izmērs un zemais ekspluatācijas augstums, aptuveni 2100 m padara to par vieglu mērķi, tās atbalsta misijas parasti tiek veiktas naktī.[1]
Lidmašīnas korpusu ražo Lockheed Martin, savukārt Boeing pārveido to par kaujas lidmašīnu un nodarbojas ar lidmašīnu apkopju atbalstu.[2] Vienīgais lidmašīnas operators ir ASV Gaisa spēki, kas pašlaik izmanto AC-130J Ghostrider. Vjetnamas kara laikā izstrādātais AC-130 aizstāja Douglas AC-47 Spooky jeb Gunship I. Kopš tā laika lidmašīna piedalījies kaujās Grenādā, Panamā, Persijas līcī, Somālijā, Bosnijā, Kosovā, Afganistānā, Irākā un Lībijā. Tuvā gaisa atbalsta uzdevumos ietilpst sauszemes karaspēka atbalstīšana, konvoju pavadīšana un pilsētu operācijas. Aizsardzības misijās ietilpst gaisa spēku bāzu un citu objektu aizsardzība. AC-130J galvenās bāzes atrodas Hērlbērtas lidlaukā, Floridā, un Kenonas gaisa spēku bāzē, Ņūmeksikā;[3] vajadzības gadījumā tos var pārvietot uz nepieciešamo vietu visā pasaulē.[4]
AC-130 ir nehermetizēta kabīne, un ieroči uzstādīti tā, lai šautu no fizelāžas kreisās puses. Uzbrukuma laikā kaujas lidmašīna veic pilona pagriezienu, lidojot lielā aplī ap mērķi, tāpēc spēj uz to šaut daudz ilgāk nekā tiešā uzbrukumā. AC-130H Spectre bija bruņots ar diviem 20 mm M61 Vulcan aviācijas ložmetējiem, vienu L/60 Bofors 40 mm lielgabalu un M137 105 mm lielgabalu un M37 atsitiena mehānismu no M102 haubices; pēc 1994. gada 20 mm lielgabalus demontēja. Jaunais AC-130J veidots uz MC-130J Commando II speciālo operāciju uzpildes lidmašīnu. AC-130W Stinger II ir modificēts C-130H ar uzlabojumiem.[5]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Thomas Gibbons-Neff. «Afghan forces requested airstrike on hospital». The Washington Post, 2015. gada 5. oktobris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 10. oktobris. Skatīts: 2015. gada 5. oktobris.
- ↑ AC-130U Gunship page Arhivēts 2014. gada 10. augusts, Wayback Machine vietnē.. Boeing.
- ↑ Church, Aaron M. U. (2023). "USAF & USSF Almanac 2023 Weapons & Platforms". Air & Space Forces Magazine (Air & Space Forces Association): 126-127. lpp.
- ↑ 73rd Special Operations Squadron Fact sheet, US Air Force
- ↑ «AC-130W Stinger II». AF.mil. 2021. gada marts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 3. augusts.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Lockheed AC-130.
| Šis ar aviāciju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |