Apollo 6

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no AS-502)
Apollo 6
Apollo 6 komandmodulis Fērbenka zinātnes centrā
Apollo 6 komandmodulis Fērbenka zinātnes centrā
KA veids Kosmosa kuģis
Bāzes platforma Apollo
Sērijas Nr. 020
Apkalpe 0
Starta datums 1968. gada 4. aprīlī 12:00:01 UTC
Starta vieta Kenedija kosmosa centrs LC-39A
Nesējraķete Saturn V
Nolaišanās 1968. gada 4. aprīlī 21:57:21 UTC
Nolaišanās vieta Klusais okeāns
Lidojuma ilgums 9 h 57 min 20 s
NSSDC ID 1968-025A
SCN 03170
Programma Apollo
IepriekšējaisNākamais
Apollo 5Apollo 7

Apollo 6 jeb AS-502 bija NASA Apollo programmas pēdējais nepilotējamais lidojums.

AS-502 lidojuma mērķis bija izmēģināt raķetes Saturn V un Apollo kosmosa kuģa spēju ieiet simulētā trajektorijā uz Mēnesi un servisa moduļa lidojuma pārtraukšanas manevru ar tiešu atgriešanos uz Zemi. Tāpat arī bija jāpārbauda komandmoduļa karstuma vairogs, ieejot Zemes atmosfērā tādā ātrumā un leņķī, ar kādu tas nonāks no Mēness trajektorijas.

Derīgā krava bija Apollo komandas un servisa modulis un mēness moduļa masas makets Lunar Module Test Article.

Lidojuma gaita[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saturn V Apollo 6 starts

Apollo 6 tika palaists 1968. gada 4. aprīlī 12:00:01 UTC ar nesējraķeti Saturn V no Kenedija kosmosa centra starta laukuma LC-39A. Lidojuma otrajā minūtē raķete piedzīvoja Pogo svārstības, kas ilga aptuveni 30 sekundes. Daļēji vibrāciju dēļ sākās strukturālas problēmas adapterī, ar kuru pie raķetes bija piestiprināts komandas un servisa modulis. 133. sekundē tika pamanītas atdalāmies dažas detaļas.

Pēc pirmās pakāpes atdalīšanās otrajai pakāpei radās problēmas. 2. dzinējs darbojās nestabili, līdz atslēdzās, un tūlīt atslēdzās arī 3. dzinējs. Raķetes vadības sistēma to kompensēja, atlikušos trīs dzinējus darbinot 58 sekundes ilgāk. Trešā pakāpe arī tika darbināta 29 sekundes ilgāk.

Ceturtā pakāpe S-IVB un komandmodulis tika ievadīts 173,14 km × 360,10 km orbītā plānotās apļveida 190 km orbītas vietā. Pēc diviem apriņķojumiem vajadzēja iedarbināt ceturto pakāpi, lai ievadītu kosmosa kuģi simulētā Mēness trajektorijā — eliptiskā orbītā, līdzīgi kā Apollo 4. S-IVB dzinēju tomēr neizdevās iedarbināt.

Lai ieietu eliptiskā orbītā ar apogeju 22 204 km, 442 sekundes tika darbināts servisa moduļa dzinējs. Ar to gan nebija pietiekami, lai sasniegtu nepieciešamo atmosfērā ieiešanas ātrumu: 11 000 m/s vietā tika sasniegts tikai 10 000 m/s ātrums.

Komandmodulis nolaidās 10 stundas pēc starta 80 km no plānotās vietas Klusā okeāna ziemeļdaļā, uz ziemeļiem no Havaju salām.

Lai gan Apollo 6 pilnībā nesasniedza plānotos Mēness lidojuma parametrus, tika novērtēts, ka izmēģinājumi ir pietiekami, lai nākamajā lidojumā sūtītu astronautus.

Mēness moduļa makets Lunar Module Test Article [LTA] 2R pirms uzmontēšanas uz adaptera

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]