ASCOD
| ASCOD | |
|---|---|
| Galvenie tehniskie parametri | |
| Apkalpe | |
| Garums | 6,83 m |
| Platums | 3,64 m |
| Augstums | 2,43 m |
| Masa | 26,3 t |
| Bruņas un bruņojums | |
| Bruņas | |
| Pamatbruņojums | 30 mm Mauser MK 30/2 (ASCOD Ulan/Pizarro) |
| Sekundārais bruņojums | MG3 7.62×51mm NATO (Pizarro) FN MAG 7.62×51mm NATO (Ulan/ASCOD 2) |
| Mobilitāte | |
| Dzinējs | dīzeļdzinējs 600 zs (Pizarro 1. fāze) 720 zs (Pizarro 2. fāze) 720 zs (Ulan) |
| Ātrums uz ceļa | |
| Jauda/masa | |
| Maks. attālums | |
ASCOD (saīsinājums no Austrian Spanish Cooperation Development)[1] ir bruņoto kaujas mašīnu saime, kas izveidojies sadarbojoties Austrijas Steyr-Daimler-Puch AG un Spānijas General Dynamics Santa Bárbara Sistemas. Abi uzņēmumi mūsdienās ir General Dynamics struktūrvienības apakšuzņēmumi. ASCOD saimē ietilpst vieglais tanks LT 105, kurš var būt aprīkots ar 105 mm kalibra lielgabalu, zeme-gaiss raķešu palaišanas iekārtu, prettanku vadāmo raķešu palaišanas iekārtu, mīnmetēju, kā arī uz tanka bāzes izveidotie specializētie remonta un evakuācijas, vadības un kontroles, neatliekamās palīdzības, artilērijas novērotāja un kājnieku transportēšanas transportlīdzekļi.
Spānijas dienestā transportlīdzekli sauc par Pizarro, savukārt Austrijas versiju sauc par Ulan.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
ASCOD tika izstrādāts, lai aizstātu Austrijas un Spānijas armiju novecojošos vieglos bruņotos kaujas transportlīdzekļus, piemēram, bruņutransportieri M113 un Saurer. Jaunais Ulan, Austrijas Pizarro versija, nodrošinātu elastīgu papildinājumu smagajam Leopard 2A4 un tas ļautu Austrijas armijai ātri un efektīvi izvietoties lielākos attālumos, īpaši paredzamās nākotnes operācijās, piemēram, ANO operāciju problemātiskajās zonās.
1982. gadā Steyr-Daimler-Puch Spezialfahrzeug uzsāka jauna kājnieku kaujas transportlīdzekļa izstrādes koncepcijas fāzi, kam sekoja sarunas ar Grieķijas, Norvēģijas un Šveices militārpersonām, lai noteiktu vēlamās prasības jaunam kājnieku kaujas transportlīdzeklim. 1985. gadā jauna transportlīdzekļa izstrādi apstiprināja pēc Austrijas Bruņotie spēku paziņojuma par kājnieku kaujas transportlīdzekļa militārajām prasībām.[2] Pamatojoties uz to, Steyr-Daimler-Puch Spezialfahrzeug uzsāka transportlīdzekļa koncepcijas izstrādi. Tomēr bija skaidrs, ka Austrija nākamajos gados nepasūtīs jaunas kājnieku kaujas mašīnas un ka izstrādes izmaksas pārsniedza Steyr budžetu.[2]
Tāpēc 1988. gadā parakstīja sadarbības līgumu ar Spānijas uzņēmumu Empresa National Santa Barbara S. A., kā rezultātā konceptu pārdēvēja par ASCOD (Austrian Spanish Cooperative Development).[2] Pēc kā tika uzsākta ASCOD izstrāde. Bruņu transportlīdzekļu korpusus ražoja Spānijā. ASCOD torņus izgatavoja Steyr Austrijā, pamatojoties uz SP-30 torņu dizainu, kurus izmantoja Pandur izlūkošanas transportlīdzekļu versijā. 1991. gadā Seviljā prezentēja pirmo ASCOD prototipu.[2] Tā testēšana sākās 1992. gadā, bet ražošana — 1996. gadā.[3]
Sākotnēji dizains bija Austrijas Steyr-Daimler-Puch AG un Grieķijas ELVO (agrāk Steyr Hellas) sadarbības rezultāts pēc tam, kad tika parakstīts līgums par vietējā tirgū pasūtītu Leonidas 2 bruņutransportiera izstrādi. Līgums noteica, ka Steyr-Daimler-Puch AG jāievēro Grieķijas norādījumi un jāiekļauj Grieķijā jau ražotās detaļas, piemēram, riteņi, kāpurķēdes un dūmu granātmetēji, kuru pamatā ir Leopard 1 tanka detaļas. Arī sekundārais ložmetējs MG-3 — Mauser 30F variants — tika izgatavots Grieķijā. Grieķija izstājās no programmas 1991. gadā pēc valdības maiņas, liekot Steyr-Daimler-Puch atrast jaunu partneri.
Pēc daudzajām mainītajām prasībām ASCOD koncepcijas un izstrādes fāzēs svars palielinājās no sākotnējām 18,8 līdz 25,2 tonnām un visbeidzot 29,0 tonnām. Pirmo prototipu izmēģināja Norvēģijā 1993./94. gadā, bet Norvēģija tā vietā nolēma iegādāties zviedru CV9030.[2] Pēc šiem izmēģinājumiem tika uzbūvēts nedaudz atjaunināts trešais prototips, kas būtībā bija identisks versijai, ko piedāvāja kā ASCOD Austrijai, Spānijai un citām valstīm. 1994. gadā Spānija pēc veiksmīgiem prototipa izmēģinājumiem nolēma pasūtīt četrus pirmssērijas transportlīdzekļus. 1996. gadā Spānija pasūtīja 144 transportlīdzekļus ar apzīmējumu Pizarro.[2]
Austrijas pasūtījums pirmajiem 112 ASCOD transportlīdzekļiem Ulan finansiālu iemeslu dēļ tika atlikts līdz 1999. gada maijam. Četrus pirmssērijas Ulan transportlīdzekļus piegādāja Austrijas Bruņotajiem spēkiem 2001. gada aprīlī noslēdzošajām pārbaudēm. Oficiālā nodošana notika 2001. gada maijā. 2002. gadā tika piegādāti 28 tehnikas vienības. Nākamo 36 Ulan partiju piegādāja 2003. gadā. Pasūtījums tika pabeigts 2004. gadā.[2] Atšķirībā no sākotnējiem prototipiem, Ulan pilnībā ražoja Austrijā.[2]
ASCOD faktiski modernizēja Austrijas un Spānijas bruņutehniku. Pizarro projekts bija daļa no plašāka CORAZA projekta, lai aizstātu Spānijas M113 bruņutransportierus, M60A3 un M110 artilērijas vienības. Līdz 2005. gadam Austrijas armija bija aprīkota ar 112 Ulan transportlīdzekļiem, bet Spānija — ar 144 (123 kājnieku kaujas mašīnas un 21 kaujas vadības mašīnu).
2004. gadā Spānijas Aizsardzības ministrija pasūtīja vēl 212 Pizarro (170 kājnieku kaujas mašīnas, 5 kaujas vadības mašīnas, 28 artilērijas novērošanas mašīnas, 8 transporta evakuācijas mašīnas un vienu inženieru spēku mašīnu) par 707,5 miljoniem eiro, un kopumā bija plānots pasūtīt līdz 356 transporta vienībām.[4] Līdz 2010. gadam šīs otrās partijas izmaksas bija pieaugušas līdz 845 miljoniem eiro.[5]
2010. gada martā uzlaboto bruņoto kaujas mašīnu ASCOD 2 Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrija izvēlējās kā kopīgo bāzes platformu Scout Specialist Vehicle, ko vēlāk pārdēvēja par Ajax. 2010. gadā pēc sadarbības līguma noslēgšanas, aptuveni 300 britu inženieri General Dynamics UK Oukdeilas rūpnīcā sāka izstrādāt Ajax, kā bāzi izmantojot ASCOD 2.[6][7] Ar ASCOD 2 Scout SV bija paredzēts aizstāt CVR(T) transportlīdzekļu saimi, tostarp FV107 Scimitar, FV103 Spartan un FV106 Samson bruņoto transporta evakuācijas transportlīdzekli.
Konkursā par dāņu M113 aizstājēju General Dynamics piedāvāja ASCOD 2 bruņutransportiera konfigurācijā. Tomēr Dānijas armija deva priekšroku uz riteņtehnikai Piranha 5.[8]
ASCOD pieņēma Spānijas un Austrijas armiju bruņojumā no 2002. gada.[4] Apvienotās Karalistes armija savu pirmo ASCOD SV saņēma 2020. gadā.[9]
Latvijas Sauszemes spēki nolēma aizstāt CVR(T) ar ASCOD 2 platformu. Starp tās konkurentiem bija CV90, K21 un Tulpar.[10] Latvija 2024. gada novembrī uzsāka sarunas ar GDELS SBS ar nolūku iegādāties kājnieku kaujas mašīnas.[11] Pasūtījums par pirmo 42 ASCOD partiju tika parakstīts 2025. gada janvārī 373 miljonu eiro vērtībā.[12] Vēl 42 transportlīdzekļus pasūtīti 2025. gada jūnijā.[13] Aptuveni 30 % no transportlīdzekļu ražošanas procesa paredzēts veikt Latvijā. Izvēlētais tornis ir Elbit UT30 MK2, kas aprīkots ar Mk44 Bushmaster II 30 mm lielgabalu, Spike LR2 un ložmetēju.[14]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «ASCOD Autonomous Platform unveiled in Spain». Janes.com (angļu). 2022. gada 19. oktobris. Skatīts: 2024-05-20.
- 1 2 3 4 5 6 7 8 Dipl.-Ing. Franz Kosar. «"Ulan" - Der neue Schützenpanzer des Österreichischen Bundesheeres». bundesheer.at. Truppendienst magazine. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 30. oktobrī. Skatīts: 2015. gada 17. septembris.
- ↑ «Santa Bárbara Sistemas website on ASCOD». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-07-11. Skatīts: 2010-03-26.
- 1 2 Army Technology website on ASCOD
- ↑ Ministerio de Defensa. «Evaluación de los Programas Especiales de Armamento (PEAs)» (Spanish). Madrid : Grupo Atenea, September 2011. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 24. oktobris. Skatīts: 2012. gada 30. septembris.
- ↑ «Britain to buy GD UK Vehicles». Defense News. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 21. janvāris.
- ↑ «General Dynamics UK team awarded contract to deliver Specialist Vehicle for British Army». UK. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010-03-25. Skatīts: 2010-03-26.
- ↑ Nicholas de Larrinaga. «Denmark selects Piranha V, halts artillery buy». janes.com. Jane's IHS. Skatīts: 2015. gada 20. septembris.
- ↑ «Janes | Latest defence and security news».
- ↑ Emily Ryan Miller. «Latvia set to buy new fighting vehicles by 2028». Defence Blog, 2023-12-18. Skatīts: 2024-11-06.
- ↑ «Latvia intends to buy Spanish ASCOD fighting vehicles». eng.lsm.lv (angļu). 2024-11-11. Skatīts: 2024-11-12.
- ↑ «Latvia to buy 42 ASCOD infantry fighting vehicles». eng.lsm.lv (angļu). 2025-01-30. Skatīts: 2025-01-30.
- ↑ «Latvia doubles its order for ASCOD military vehicles». LSM. 2025. gada 17. jūnijs. Skatīts: 2025. gada 17. jūnijs.
- ↑ «Elbit liefert unbemannte Türme für lettische ASCOD-Schützenpanzer» (vācu). 2025-04-09. Skatīts: 2025-04-09.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- General Dynamics European Land Systems — ASCOD AFV
- Technical data sheet and pictures Spanish Pizarro from ArmyRecognition.com Arhivēts 2016. gada 24. aprīlī, Wayback Machine vietnē.
- The Ulan (ASCOD) in the Austrian Armed Forces — technical data and pictures
- Spain's Ministry of Defence
- ¿INFANTERÍA MECANIZADA?