ASV Demokrātiskā partija

Demokrātiskā partija
Demokrātiskā partija
Priekšsēdētājs	Džeimijs Harisons
Senāta līderis	Čaks Šumers
Dibināta	1828. (mūsdienu); 1792. (vēsturiskā)
Galvenā mītne	Vašingtona, ASV
Ideoloģija	sociālliberālisms
Oficiālās krāsas	Zila
Vietas Senātā	51 / 100
Vietas Pārstāvju palātā	213 / 435
Štatu gubernatori	23 / 50
Mājaslapa
	www.democrats.org

Demokrātiskā partija (angļu: Democratic Party) ir kreisi centriska politiskā partija Amerikas Savienotajās Valstīs. Demokrātiskā partija ir viena no divām lielajām partijām ASV; otra ir Republikāniskā partija.

Pēc 2014. gada vēlēšanām Demokrātiskā partija ASV Senātā bija mazākumā ar 44 senatoriem, 18 štatos bija Demokrātiskās partijas gubernatori. 2021. gada janvārī Demokrātiskā partija atguva vairākumu Senātā, jo balsīm sadaloties 50 pret 50, izšķirošā balss pieder jaunievēlētajai ASV viceprezidentei Kamalai Harisai. Tādējādi demokrāti pirmo reizi kopš 2009. gada ieguva kontroli pār Senātu, Pārstāvju palātu un Balto namu.^[1] Pēc 2022. gada vidustermiņa vēlēšanām demokrāti zaudēja vairākumu Pārstāvju palātā. Tagad 23 štatos ir Demokrātiskās partijas gubernatori. Pašreizējais ASV prezidents Džo Baidens ir 16. ASV prezidents no Demokrātiskās partijas.

Vēsture

1792. gadā Tomass Džefersons nodibināja Demokrātiski-republikānisko partiju. 1828. gadā Endrū Džeksons to pārveidoja par Demokrātisko partiju. 20. gadsimta sākumā tajā apvienojās ziemeļu štatu lielpilsētu progresīvie un dienvidu štatu konservatīvie politiķi. Vudro Vilsona vadībā Demokrātiskā partija 1913.–1921. gadā aizsāka progresīvas sociālās politikas kursu, 1948. gadā to pameta politiķi, kas aizstāvēja rasu segregāciju. 1960. gados iezīmējās Demokrātiskās partijas sociālliberālā politika.