ASV Ziemeļi
| ASV ziemeļi | |
|---|---|
| Reģions | |
 | |
| Valsts |
 ASV |
| Galvenie reģioni | |
| Štati | |
ASV ziemeļi (angļu: Northern United States, The North) ir ASV ģeogrāfisks, kultūrvēsturisks un vēsturiski politisks reģions, kas aptver valsts ziemeļaustrumu un daļu ziemeļu centrālo štatu. Atšķirībā no ASV dienvidiem Ziemeļiem nav vienas vispārpieņemtas mūsdienu administratīvas definīcijas, un dažādos vēsturiskos un ģeogrāfiskos kontekstos reģiona robežas var atšķirties.
Vēsturiski jēdziens īpaši nozīmīgs kļuva 19. gadsimtā, kad ar Ziemeļiem apzīmēja štatus, kuros verdzība bija atcelta vai nebija plaši izplatīta. Amerikas pilsoņu kara laikā Ziemeļi galvenokārt tika identificēti ar Savienību, kas cīnījās pret Konfederāciju.
Ģeogrāfija
[labot | labot pirmkodu]ASV ziemeļi aptver plašu teritoriju no Atlantijas okeāna piekrastes līdz Lielajiem ezeriem un Vidējiem Rietumiem. Reģionā tradicionāli ietilpst Jaunanglija, ziemeļu Vidusatlantiskie štati un liela daļa Vidējo Rietumu.
Nozīmīgākās pilsētas ir Ņujorka, Čikāga, Filadelfija, Bostona, Detroita, Klīvlenda un Milvoki. Lielie ezeri un tādas upes kā Hudsona un Ohaio vēsturiski bija nozīmīgi transporta un rūpniecības attīstībai.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Eiropiešu kolonizācijas laikā Ziemeļu teritorijā izveidojās vairākas britu kolonijas, tostarp Jaunanglijas un Vidusatlantijas kolonijas. Reģiona saimniecībā salīdzinājumā ar Dienvidiem lielāka nozīme bija tirdzniecībai, amatniecībai, kuģniecībai un vēlāk rūpniecībai.
18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā Ziemeļu štatos pakāpeniski tika atcelta verdzība. Vienlaikus reģionā sākās strauja industrializācija, attīstījās pilsētas, kanāli un dzelzceļi. Ziemeļi kļuva par galveno ASV rūpniecības un finanšu centru un piesaistīja lielu skaitu imigrantu no Eiropas.
19. gadsimta vidū arvien vairāk saasinājās politiskās pretrunas starp Ziemeļiem un Dienvidiem par verdzības paplašināšanu jaunajās rietumu teritorijās. Ziemeļos nostiprinājās Republikāniskā partija, kas iestājās pret verdzības izplatīšanu jaunajās teritorijās.
Pēc Ābrahama Linkolna ievēlēšanas par prezidentu 1860. gadā vairāki Dienvidu štati izstājās no Savienības un izveidoja Amerikas Valstu Konfederāciju. Sākoties Amerikas pilsoņu karam 1861. gadā, Ziemeļu štati veidoja Savienības ekonomisko, demogrāfisko un militāro pamatu.
Ziemeļiem bija ievērojamas priekšrocības rūpnieciskās ražošanas, dzelzceļu tīkla, finanšu resursu un iedzīvotāju skaita ziņā. Pēc četru gadu kara Savienība 1865. gadā uzvarēja Konfederāciju, saglabājot Amerikas Savienoto Valstu vienotību un panākot verdzības atcelšanu visā valstī.
19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā Ziemeļi kļuva par vienu no pasaules nozīmīgākajiem rūpniecības reģioniem. Tādas pilsētas kā Ņujorka, Čikāga, Detroita, Pitsburga un Klīvlenda strauji auga, pateicoties rūpniecībai un masveida imigrācijai.
20. gadsimta otrajā pusē tradicionālajos rūpniecības centros sākās ražošanas samazināšanās un ekonomikas pārstrukturēšana. Daļu bijušā rūpnieciskā reģiona sāka dēvēt par Rūsas joslu, kamēr ziemeļaustrumu lielpilsētās arvien lielāku nozīmi ieguva finanšu, tehnoloģiju, izglītības un pakalpojumu nozares.
Klimats
[labot | labot pirmkodu]Lielākajā daļā ASV ziemeļu ir mērens klimats ar izteiktām gadalaiku atšķirībām. Ziemas parasti ir aukstākas nekā ASV dienvidos, un daudzviet regulāri veidojas sniega sega.
Lielo ezeru tuvumā raksturīga tā sauktā ezera efekta izraisīta intensīva snigšana. Ziemeļaustrumu piekrastes klimatu ietekmē Atlantijas okeāns, savukārt kontinenta iekšienē raksturīgas lielākas temperatūras svārstības starp vasaru un ziemu.
Ekonomika
[labot | labot pirmkodu]Vēsturiski ASV ziemeļi bija valsts galvenais rūpniecības centrs. Reģionā attīstījās tērauda ražošana, mašīnbūve, automobiļu rūpniecība, tekstilrūpniecība un citas ražošanas nozares.
Mūsdienās reģiona ekonomikā liela nozīme ir finanšu pakalpojumiem, informācijas tehnoloģijām, veselības aprūpei, izglītībai, zinātnei un augsto tehnoloģiju rūpniecībai. Ņujorka ir viens no nozīmīgākajiem pasaules finanšu centriem, savukārt Bostona ir ievērojams augstākās izglītības un biotehnoloģiju centrs.