ASV Armijas speciālo uzdevumu spēki

ASV Armijas speciālo uzdevumu spēki
United States Army Special Forces

Speciālo spēku emblēma
Valsts	ASV
Pastāvēšanas laiks	1952. gada 19. jūnijs—pašlaik
Pakļautība	ASV Armija
Daļa no	ASV Armijas Speciālo operāciju pavēlniecības ASV Speciālo operāciju pavēlniecības
Karaspēka veids	Speciālo uzdevumu spēki
Krāsas	zaļš
Karavīru skaits	7 speciālo uzdevumu grupas
Devīze	De Oppresso Liber
Militārās operācijas	Aukstais karš Irākas karš Karš Afganistānā (2001—2014)

ASV Armijas speciālo uzdevumu spēki (angļu: United States Army Special Forces; USASF), labāk pazīstami kā "Zaļās beretes", ir ASV Armijas elites vienības, kas paredzētas partizānu kara un īpašo operāciju (pretpartizānu, sabotāžas, pretterorisma u.c.) veikšanai.

Spēku devīze ir De Oppresso Liber ("atbrīvot apspiestos"), kas atspoguļo vienu no speciālo spēku galvenajiem uzdevumiem: no vienas puses, kaujas misiju un īpašo operāciju veikšana ārpus ASV, izņemot karu, tostarp valdību gāšana trešās valstīs, kas ir nelabvēlīgas ASV, un, no otras puses, ārvalstu militārpersonu un nacionālās atbrīvošanās kustību dalībnieku apmācība valstīs ar propadomju režīmiem Aukstā kara laikā.

Citi speciālo spēku veiktie uzdevumi ietver tiešas kaujas operācijas, īpašo izlūkošanu, pretterorisma operācijas, meklēšanas un glābšanas operācijas, dalību miera uzturēšanas un humānās palīdzības operācijās, mīnu iznīcināšanu un pretterorisma operācijas, narkotiku tirdzniecības apkarošanu.

Vēsture

ODA 525 komandas attēls, kas uzņemts neilgi pirms iefiltrēšanās Irākā, 1991. gada februārī.

"Zaļo berešu" vēsture aizsākās 1952. gadā, kad Otrā pasaules kara laikā izveidotajā Stratēģisko dienestu pārvaldē (OSS) un 1947. gadā izveidotajā CIP tika izveidota īpaša grupa. Sākotnēji grupā bija tikai desmit dalībnieki, un tās uzdevums bija izpētīt Lielbritānijas Speciālā gaisa dienesta (SAS) pieredzi sabotāžas un izlūkošanas operācijās. Par grupas bāzi tika izvēlēta Fortbrega, Ziemeļkarolīnā. Tumši zaļā berete kļuva par vienības neoficiālo emblēmu.

Ilgu laiku armijas vadība nenovērtēja vienības potenciālu. Turklāt grupas piederība un pakļautība veicināja militārpersonu negatīvo attieksmi — tās dalībnieki bija CIP darbinieki un darbojās vairāk aģentūras, nevis armijas interesēs. Zaļā berete, neregulēta formas tērpa sastāvdaļa, arī kaitināja militārpersonas. Lietas nonāca tik tālu, ka 1956. gadā Fortbregas komandieris oficiāli aizliedza beretes nēsāšanu, taču Speciālo spēku personāls (tolaik vairāki simti cilvēku) ignorēja pavēli un turpināja valkāt savas atšķirības zīmes.

Situācija mainījās līdz ar prezidenta Džona Ficdžeralda Kenedija ierašanos Baltajā namā. 1961. gadā viņš pavēlēja palielināt zaļo berešu skaitu (Kenedija prezidentūras laikā to skaits ātri pieauga līdz 2500) un apmācīt tos saskaņā ar partizānu un pretpartizānu kara koncepciju. Kenedijs savu redzējumu par šo koncepciju izklāstīja runā Vestpointas Militārās akadēmijas absolventiem 1962. gada jūnijā. Pēc viņa teiktā, mūsdienu kari kļūst par sabotāžas un slazdu kariem, iefiltrēšanos un partizānu karu. Šīs bija metodes, ko izmantoja sociālisti, kas tiecās pēc varas Āfrikā un Dienvidaustrumāzijā, un tieši tādā veidā Fidels Kastro nonāca pie varas Kubā, kļūstot par galveno amerikāņu bubuli pēc tā laika un visvairāk nīsto ASV ienaidnieku pēc PSRS. Kenedijs paziņoja, ka Amerikas Savienotajām Valstīm ir jābūt vienībām, kas spēj veikt partizānu un, vēl svarīgāk, pretnemiernieku operācijas jebkur pasaulē. "Zaļās beretes" kļuva par viņa iecienītāko militāro projektu. Viņš palielināja finansējumu jaunajiem Speciālajiem spēkiem un atkārtoti apmeklēja Fortbregas bāzi. Pēc prezidenta ierosinājuma Zaļās beretes kļuva par oficiālu formas tērpa elementu un diversantu speciālistu atšķirības zīmi. Tas notika pēc skandāla, kas izcēlās Kenedija pēdējās vizītes laikā Fortbregā. Svinīgās parādes laikā kapteinis Viljams Jārboro (viens no Zaļo berešu apmācības vispārējās koncepcijas autoriem) soļoja garām prezidentam, valkājot bereti, kas burtiski saniknoja armijas vadību. Pats Kenedijs izglāba kapteini no soda: uzzinot par skandālu, dažas dienas pēc vizītes viņš apstiprināja bereti kā Speciālo spēku oficiālo galvassegu.

Kenedijs bija intelektuāls prezidents, un viņa ietekmē Zaļās beretes kļuva par īstu kultūras eliti ASV bruņotajos spēkos. Speciālajiem spēkiem bija jāpārzina ne tikai sabotāžas un izlūkošanas taktika, bet arī svešvalodu zināšanas un to valstu kultūras īpatnības, kurās tie darbosies. Tieši Zaļo berešu vidū parādījās pirmās psiholoģiskā kara vienības, izmantojot dažādu tautu kultūras un psiholoģiskās īpašības un tradīcijas. Kādu laiku speciālo spēku elites statusu uzsvēra arī to divkāršā pakļautība — tie tika veidoti armijas ietvaros, bet darbojās CIP paspārnē. Tomēr tas nebija pieņemams armijas ģenerāļiem, un drīz vien Speciālie spēki tika pilnībā pakļauti Pentagonam. Kenedija vadībā arī Zaļās beretes saņēma savas ugunskristības. Ar prezidenta pavēli tās sāka dienēt kā militārie padomnieki un izlūki/diversanti Dienvidvjetnamā un Āfrikā.

Kopš tā laika "Zaļās beretes" ir piedalījušās visos karos un militārajos konfliktos, kuros bija iesaistītas Amerikas Savienotās Valstis. Kopš 2012. gada viņu vienības darbojas Irākā, Afganistānā, Latīņamerikā (cīnās pret narkotiku baroniem), kā arī kalpo kā padomnieki un instruktori Filipīnās, Dienvidaustrumāzijā (Taizemē) un Tuvajos Austrumos (Pakistānā, Saūda Arābijā un Apvienotajos Arābu Emirātos).

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: ASV Armijas speciālo uzdevumu spēki.
• Oficiālā tīmekļa vietne

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• U.S. Army Special Forces Command website Arhivēts 9 August 2022 Wayback Machine vietnē.
• U.S. Army Special Operations Command News
• United States Army John F. Kennedy Special Warfare Center and School
• United States Special Operations Command
• Special Forces Medic talks about coming home from Iraq and Afghanistan
• Army Enlisted Jobs: Field 18 Special Forces Arhivēts 17 May 2022 Wayback Machine vietnē.