Abako salas

Abako salas
	Abaco Islands
	Hoptaunas bāka
	Abako salas Abako salas
Ģeogrāfija
Izvietojums	Atlantijas okeāns
Koordinātas	26°41′N 77°20′W / 26.683°N 77.333°WKoordinātas: 26°41′N 77°20′W / 26.683°N 77.333°W
Arhipelāgs	Lukaju salas
Salu skaits	>15
Platība	2009 km²
Garums	230 km
Augstākais kalns	41 m
Administrācija
	Bahamas
Lielākā pilsēta	Māršhārbora
Demogrāfija
Iedzīvotāji	16 695 (2022)
Blīvums	8,3/km²
Pamatiedzīvotāji	bahamieši
	Abako salas Vikikrātuvē

Abako salas (angļu: Abaco Islands) ir Bahamu valstī ietilpstoša salu grupa Atlantijas okeānā. Administratīvi dalās septiņos distriktos: Grandkeja, Ziemeļabako, Grīntartlkeja, Centrālā Abako, Dienvidabako, Mūrsailenda un Hoptauna. Lielākā apdzīvotā vieta ir valsts trešā lielākā pilsēta Māršhārbora ar 5314 iedzīvotājiem. Nozīmīgs tūrisma un finanšu centrs.

Ģeogrāfija

Abako salas atrodas Lukaju arhipelāga ziemeļos, Ziemeļaustrumu Providensas šaurums dienvidos to atdala no Ilūteras, bet rietumos atrodas Lielā Bahama, ar kuru Abako salas atrodas kopējā koraļļu atolā. Lielākās grupas salas ir Lielā Abako (1146 km², ceturtā lielākā valsts sala) un Mazā Abako (78 km²); citas nozīmīgākās apdzīvotās salas ir Greitguanakeja, Mūrsailenda, Tilūkeja, Elbovkeja, Menovarkeja, Skotlendkeja, Grīntartlkeja un Grandkeja, kā arī Disney kompānijai piederošā Kastaveikeja, kur ierīkots izklaides parks. Salas koraļļu izcelsmes, veidotas no kaļķakmens masīviem, zemas. Valda tropu klimats, biežas viesuļvētras.

Salās ievērojamas platības aizņem aizsargājamās dabas teritorijas: Pelikankejas zemes un jūras parks (850 ha, dibināts 1972. gadā), Bleksaundkejas nacionālais rezervāts (0,81 ha, dibināts 1988. gadā), Tilūkejas nacionālais rezervāts (4 ha, dibināts 1990. gadā), Abako nacionālais parks (9105 ha, dibināts 1994. gadā), Vokerkejas nacionālais parks (1554 ha, dibināts 2002. gadā) un Faulkejas nacionālais parks (945 ha, dibināts 2009. gadā).^[3]

Vēsture

Sākotnējie salu iedzīvotāji bija taino cilts lukaji, kas tās dēvēja par Lucayoneque – ‘tautas tālie ūdeņi’. Spāņi salas atklāja 15. gadsimta beigās. Līdz 1520. gadiem salu pamatiedzīvotāji spāņu ievazāto slimību un vergu tirdzniecības rezultātā bija pilnībā iznīcināti. Agrīnajās kartēs sala tika apzīmēta kā Habacoa. Līdz pat 18. gadsimta beigām salas palika lielākoties neapdzīvotas un to piederība vairākkārt mainījās starp Spāniju un Lielbritāniju, līdz 1783. gada līgumam, kas nostiprināja britu īpašumtiesības pār salām. 19. gadsimta beigās salās sāka apmesties britu lojālisti no Amerikas kolonijām; pirmā apmetne Karltona (Carleton) tika ierīkota netālu no mūsdienu kūrortpilsētas Trežerkejas. Salās tika attīstīta kokvilnas audzēšana.

Pēc pašpārvaldes piešķiršanas Bahamām 1964. gadā un plānotās pilnās neatkarības Abako iedzīvotāju padome 1971. gadā iesniedza Lielbritānijas karalienei pecīciju, lūdzot atzīt Abako par patstāvīgu teritoriju britu jusdikcijā, kas tika noraidīta. 1972. gada tautas nobalsošanā Abako neatkarības atbalstītāji ieguva tikai nelielu pārsvaru, atšķirībā no pārējām Bahamām. Lielās Abako padome atkārtoti nosūtīja savus pārstāvjus uz Londonu, pieprasot Abako atdalīšanu no Bahamām, bet šī prasība atkal tika noraidīta. 1973. gada augustā tika nodibināta Abako Neatkarības kustība, ko atbalstīja amerikāņu libertārieši un finansists Maikls Olivers, bet jau pēc 1977. gada vispārējām vēlēšanām šī kustība beidza pastāvēt.^[4]

Atsauces

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Abako salas.

[1] UN SYSTEM-WIDE EARTHWATCH Web Site. ISLAND DIRECTORY. Islands of Bahamas. Great Abaco

[2] 2022 Census of population and housing. Officialcensus results and data highlights summary

[3] Bahamas National Trust. Explore | 32 — Interactive map

[4] Rick Lowe. «Forgotten Dreams: A People's desire to chart their own course in Abaco, Bahamas Part Two».

[1]

[2]

[3]

[4]