Pāriet uz saturu

Aberdīnšīra (grāfiste)

Vikipēdijas lapa
Aberdīnšīra
grāfiste
Aberdeenshire
Siorrachd Obar Dheathain
Kildrami pils drupas; Balmoralas pils; Makdjūi kalns
Karogs: Aberdīnšīra
Karogs
Ģerbonis: Aberdīnšīra
Ģerbonis
Aberdīnšīras grāfiste Skotijā
Aberdīnšīras grāfiste Skotijā
Koordinātas: 57°18′N 3°18′W / 57.300°N 3.300°W / 57.300; -3.300Koordinātas: 57°18′N 3°18′W / 57.300°N 3.300°W / 57.300; -3.300
Valsts Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Zeme Karogs: Skotija Skotija
Apgabals Aberdīna, Aberdīnšīra
Dibināta 1264
Likvidēta 1975
Administratīvais centrs Aberdīna
Platība
 • apgabals 5 050 km2
Maks. augstums 1 309 m
Iedzīvotāji (2011)
 • apgabals 378 933
 • blīvums 63,4/km²
Laika josla GMT (UTC0)
 • Vasaras laiks (DST) BST (UTC+1)
Aberdīnšīra Vikikrātuvē

Aberdīnšīra (angļu: Aberdeenshire), arī Aberdīnas grāfiste (angļu: County of Aberdeen, skotu gēlu: Siorrachd Obar Dheathain), ir vēsturiskā grāfiste Skotijas ziemeļaustrumos, Apvienotajā Karalistē. Grāfiste robežojas ar Benfšīru ziemeļrietumos, Invernesšīru rietumos, Pērtšīru un Angusu un Kinkārdinšīru dienvidos, bet austrumos tās krastus apskalo Ziemeļjūra. Vēsturiskais grāfistes centrs ir Aberdīna, kas mūsdienās administratīvi neietilpst Aberdīnšīras pašvaldības apgabalā. Karaliskās pilsētas (royal burgh) statuss bija arī Inverūri (15 106 iedzīvotāji) un Kintorai (4 700 iedzīvotāji).

Ģeogrāfija

[labot | labot pirmkodu]

Aberdīnšīra aptver plašu teritoriju Skotijas ziemeļaustrumos. Grāfistes rietumu un dienvidrietumu daļa ir kalnaina un ietilpst Grempjanu kalnu sistēmā. Šeit atrodas vairākas augstas virsotnes, tostarp Makdjūi kalns (Ben Macdui, 1309 m vjl), kas ir otra augstākā virsotne Skotijā un visā Apvienotajā Karalistē. Austrumu daļā reljefs kļūst zemāks un pāriet piekrastes līdzenumos.

Nozīmīgākās upes ir Dī un Dona, kuru ielejās vēsturiski izveidojušās daudzas grāfistes apdzīvotās vietas.

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

Tiek uzskatīts, ka Aberdīnas šīra izveidojās 12. gadsimtā karaļa Dāvida I laikā ap Aberdīnas pilsētu. Aberdīnas šerifa jurisdikcijā bija senās Bahanas, Formartinas, Garjohas un Marras provinces.

1890. gada reformā Aberdīnšīru reorganizēja par administratīvo grāfisti un izveidoja vēlētu grāfistes padomi. Aberdīna kā lielpilsēta administratīvi kļuva neatkarīga no pārējās grāfistes.

1975. gada Skotijas administratīvās reformas rezultātā Aberdīnšīras grāfiste kā vietējās pārvaldes administratīvā vienība tika likvidēta. Tās teritorija, kopā ar Benfšīras ziemeļdaļu un Kinkārdinšīru tika iekļauta Grempjanu reģionā, izveidojot Benfas un Buhanas, Gordonas un Kinkārdinas un Dīsaidas distriktus, kā arī Aberdīnas lielpilsētas distriktu.

1996. gadā pēc kārtējās Skotijas vietējās pārvaldes reformas tika izveidots mūsdienu Aberdīnšīras pašvaldības apgabals, apvienojot Benfas un Buhanas, Gordonas un Kinkārdinas un Dīsaidas distriktus, bet neiekļaujot Aberdīnas pilsētu.[1] Vēsturiskā grāfistes teritorija mūsdienās funkcionē kā reģistra grāfiste, bet bez Aberdīnas pilsētas — kā leitnantūras apgabals.

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]