Abhāzijas karš (1998)
- Šis raksts ir par 1998. gada karu. Par 1992.—1993. gada karu skatīt rakstu Abhāzijas karš (1992—1993).
Abhāzijas karš | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Daļa no Gruzijas—Abhāzijas konflikta | |||||||
| |||||||
Karotāji | |||||||
Atbalsts:![]() |
Atbalsts:![]() | ||||||
Komandieri un līderi | |||||||
![]() |
![]() ![]() ![]() | ||||||
Spēks | |||||||
1 500 karavīru[1] | 300—400 partizānu | ||||||
Zaudējumi | |||||||
Abhāzija:[2] 8 nogalināti 17 ievainoti Gruzīnu avoti:[3] Vairāk nekā 300 nogalināti Desmitiem ievainoto |
Gruzīnu avoti:[3] 17 nogalināti 24 ievainoti 56 sagūstīti 6 bezvēsts pazuduši Abhāzija:[2] 160 nogalināti | ||||||
Nogalināti 35 gruzīnu civiliedzīvotāji 30 000—40 000 pārvietoti[4] |
Abhāzijas karš (gruzīnu: აფხაზეთის ომი, apkhazetis omi) 1998. gadā notika Abhāzijas Gali rajonā pēc tam, kad etniskie gruzīni sāka militāru sacelšanos pret Abhāzijas separātistu valdību. Konfliktu dažkārt dēvē par Abhāzijas Sešu dienu karu (krievu: Шестидневная война в Абхазии), tomēr šajā nosaukumā ir ņemta vērā tikai Abhāzijas veiktā ofensīva, kas ilga no 1998. gada 20. līdz 26. maijam, kamēr karadarbība un gruzīnu nemiernieku uzbrukumi bija notikuši jau pirms šī datuma.[5][3]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Astoņpadsmit mēnešos pirms kara, gruzīnu paramilitārie spēki sistemātiski uzbruka gan Krievijas miera uzturēšanas karaspēkam, gan separātiskās Abhāzijas Republikas militāristiem.[6]
1998. gada maija sākumā Abhāzijas robežu šķērsoja ap 300 kaujinieku no gruzīnu paramilitārā Baltā leģiona, kā rezultātā Abhāzijas valdība lika savam karaspēkam būt kaujas gatavībā.[7] Baltais leģions esot saņēmis rīkojumus no Gruzijas Abhāzijas Autonomās Republikas trimdas valdības vadītāja un Gruzijas Drošības padomes locekļa Tamaza Nadareišvili.[4] Turklāt grupējuma Mhedrioni līderis Tornike Berišvili 27. maijā paziņoja, ka 100 tā vīru arī karojuši Abhāzijā.[8] Saskaņā ar Gruzijas avotiem, 2. un 3. maijā gruzīnu spēki ieguva kontroli pār Saberio ciematiem netālu no Inguri HES un Humuškuri un nogalināja sešus Abhāzijas karavīrus, kad Abhāzijas spēki mēģināja atkarot divus ciematus.[9] 12. maijā Gruzijas parlamenta deputāts Germane Pacacija paziņoja, ka viņš atkāpjas no amata, lai pievienotos Abhāzijas gruzīnu partizāniem, kuri, pēc viņa vārdiem, ir ieguvuši kontroli pār Gali rajonu.[10]
18. maijā gruzīnu kaujinieki negaidītā uzbrukumā Repi ciemā nogalināja aptuveni divdesmit Abhāzijas miličus.[11][4] Nākamajā dienā, Abhāzijas karaspēks veica atriebības uzbrukumus, kuru rezultātā gāja bojā desmit līdz trīsdesmit cilvēku, un šie uzbrukumi veicināja etnisko Abhāzijas gruzīnu bēgšanu pāri Abhāzijas–Gruzijas robežai.[12] Nākamajās dienās notika nelielas, sporādiskas sadursmes, jo Abhāzijas Iekšlietu ministrija nosūtīja uz Gali rajonu vēl 800 darbinieku. Tika ziņots, ka Abhāzijas spēki ir nodedzinājuši gruzīnu mājas.[13]
22. maijā abas puses Tbilisi parakstīja vienošanos par uguns pārtraukšanu, kas tika lauzta tajā pašā dienā, kad Chiri ciemā sākās kaujas, kurās nogalināja četrus cilvēkus. Nākamajās trīs dienās notika sīvas cīņas, un ITAR-TASS ziņoja par 40 Abhāzijas karavīru, 4 gruzīnu kaujinieku un vairāk nekā 20 gruzīnu civiliedzīvotāju bojāeju.[14]
25. maijā Gruzijas un Abhāzijas ārlietu ministri Gagrā parakstīja vēl vienu pamiera līgumu, kas stātos spēkā nākamajā dienā pulksten 06:00, taču cīņas turpinājās.[15] Naktī no 26. uz 27. maiju Abhāzijas spēki no Abhāzijas teritorijas padzina pēdējos gruzīnu kaujiniekus.[16]
Gruzijas opozīcija vainoja prezidentu Eduardu Ševardnadzi, ka viņš zaudēja karu, neatbalstot partizānus ar Gruzijas bruņotajiem spēkiem.[17] Ševardnadze paziņoja, ka viens no iemesliem, kāpēc viņš nav gruzīnu kaujiniekiem palīgā sūtījis Gruzijas armiju, bija tas, ka tā nebija kaujasspējīga.[18]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Tozun Bahcheli, Barry Bartmann, Henry Srebrnik. De Facto States: The Quest for Sovereignty (angļu). Taylor & Francis, 2004. gadā. 151. lpp. ISBN 978-0-203-48576-7.
- ↑ 2,0 2,1 «Okopka.ru: Татарченков Олег Николаевич. Рикошет (записки военного корреспондента)». okopka.ru (krievu). Skatīts: 2025. gada 27. maijā.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 «The Army and Society in Georgia». cpirs.org.ge. May 1998. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009-03-26. Skatīts: 2007-09-27.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 Liz Fuller. «ABKHAZ OFFENSIVE RUINS PEACE PROSPECTS - Newsline - May 28, 1998». Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība (angļu), 1998. gada 28. maijā. Skatīts: 2025. gada 27. maijā.
- ↑ Vicken Cheterian. «Ethnic conflict in Georgia». Le Monde diplomatique (angļu), 1998. gada 1. decembrī. Skatīts: 2025. gada 27. maijā.
- ↑ «Caucasus Report: April 21, 1998». Radio Free Europe/Radio Liberty (angļu). 1998. gada 21. aprīlī. Skatīts: 2025. gada 27. maijā.
- ↑ Liz Fuller. «Georgia to become 'asymmetric federation'?». Radio Free Europe/Radio Liberty (angļu), 1998. gada 11. maijā. Skatīts: 2025. gada 27. maijā.
- ↑ «CONTROVERSIAL GEORGIAN PARAMILITARY ORGANIZATION STILL ACTIVE». Radio Free Europe/Radio Liberty (angļu). 1998. gada 28. maijā. Skatīts: 2025. gada 27. maijā.
- ↑ «Have Georgian guerrillas seized ground in Abkhazia.». Monitor 4 (85) (Jamestown Foundation). 1998. gada 4. maijs.
- ↑ «GEORGIAN PARLIAMENTARY DEPUTY QUITS TO JOIN GUERRILLAS». Radio Free Europe/Radio Liberty (angļu). 1998. gada 13. maijā. Skatīts: 2025. gada 27. maijā.
- ↑ «MORE GUERRILLA CLASHES IN ABKHAZIA». Radio Free Europe/Radio Liberty (angļu). 1998. gada 19. maijā. Skatīts: 2025. gada 27. maijā.
- ↑ «GEORGIANS FLEE AS ABKHAZ FIGHTING INTENSIFIES». Radio Free Europe/Radio Liberty (angļu). 1998. gada 21. maijā. Skatīts: 2025. gada 27. maijā.
- ↑ «SITUATION ON GEORGIAN-ABKHAZ BORDER REMAINS TENSE». Radio Free Europe/Radio Liberty (angļu). 1998. gada 22. maijā. Skatīts: 2025. gada 27. maijā.
- ↑ «ABKHAZ FIGHTING CONTINUES...». Radio Free Europe/Radio Liberty (angļu). 1998. gada 25. maijā. Skatīts: 2025. gada 27. maijā.
- ↑ «ABKHAZ FIGHTING CONTINUES, DESPITE CEASE-FIRE AGREEMENT». Radio Free Europe/Radio Liberty (angļu). 1998. gada 26. maijā. Skatīts: 2025. gada 27. maijā.
- ↑ «ABKHAZ EXPEL GEORGIAN GUERRILLAS FROM GALI». Radio Free Europe/Radio Liberty (angļu). 1998. gada 27. maijā. Skatīts: 2025. gada 27. maijā.
- ↑ «GEORGIAN OPPOSITION BLAMES SHEVARDNADZE FOR DEFEAT». Radio Free Europe/Radio Liberty (angļu). 1998. gada 29. maijā. Skatīts: 2025. gada 27. maijā.
- ↑ «GEORGIAN ARMY "NOT COMBAT-READY"». Radio Free Europe/Radio Liberty (angļu). 1998. gada 3. jūnijā. Skatīts: 2025. gada 27. maijā.