Abhāzu-adigu valodas
Abhāzu-adigu valodas ir ziemeļrietumkaukāza valodu saime, kurā ietilpst vairākas valodas, kas tradicionāli izplatītas Kaukāza ziemeļrietumu un rietumu daļā. Šīs valodas galvenokārt lieto abhāzi, adigi, kabardieši un citas radniecīgas etniskās grupas.
Abhāzu-adigu valodas raksturo ļoti sarežģīta fonētiskā sistēma ar lielu līdzskaņu skaitu un salīdzinoši nelielu patskaņu inventāru. Dažās valodās sastopami vairāk nekā 50 līdzskaņi. Valodām raksturīga arī polisintētiska gramatiskā struktūra, kurā viens darbības vārds var izteikt plašu gramatisko un semantisko informāciju.
Svarīgākās abhāzu-adigu valodas ir abhāzu valoda, abazīnu valoda, adigu valoda un kabardiešu valoda. Vēsturiski šīs valodas attīstījās izolētajos Kaukāza kalnu reģionos, kas veicināja dialektu un lokālo valodas formu daudzveidību.
19. gadsimtā pēc Krievijas—Kaukāza kara daudzi abhāzu-adigu tautu pārstāvji tika pārvietoti uz Osmaņu Impēriju, kā rezultātā ievērojamas diasporas kopienas izveidojās mūsdienu Turcijas, Sīrijas un Jordānijas teritorijā.
Mūsdienās vairākas abhāzu-adigu valodas tiek uzskatītas par apdraudētām ierobežotā runātāju skaita un valodu asimilācijas procesu dēļ. Vienlaikus notiek valodu standartizācija, izglītības programmu izstrāde un kultūras mantojuma saglabāšanas iniciatīvas.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Abhāzu-adigu valodas.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
|