Abinieku sūrene

Abinieku sūrene; Polygonum amphibium (L.)
Klasifikācija
Valsts	Augi (Plantae)
Nodalījums	Segsēkļi (Magnoliophyta)
Klase	Divdīgļlapji (Magnoliopsida)
Rinda	Neļķu rinda (Caryophyllales)
Dzimta	Sūreņu dzimta (Polygonaceae)
Ģints	Sūrenes (Polygonum)
Suga	Abinieku sūrene (Polygonum amphibium)
Sinonīmi
	Persicaria amphibia (L.) Gray
	Abinieku sūrene Vikikrātuvē

Abinieku sūrene (latīņu: Polygonum amphibium) ir mainīga izskata augu suga sūreņu dzimtā, kurai nodala vairākas pasugas vai zemākus taksonus. Bieži tiek nodalīta ūdens forma no sauszemes formas. Savvaļā tā ir plaši sastopama Eirāzijā, tostarp bieži visā Latvijas teritorijā, un Ziemeļamerikā.

Sauszemes formas abinieku sūrenes atsevišķi eksemplāri vai nelielas grupas ir sastopamas dažādās mitrās vietās un ūdenstilpju krastos. Ūdens forma veido dažāda lieluma grupas lēni tekošos un stāvošos ūdeņos — nelielās ūdenstilpēs bieži veido monodominējošo audzi visā ūdens virsmas platībā.^[1]

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Abinieku sūrene ir daudzgadīgs, 25—80 cm garš lakstaugs. Ūdens formai stublāja garums variē atkarībā no augšanas vietas dziļuma un var sasniegt 2—3 metrus. Stublājs ir masīvs, pacils vai gulošs, ūdens formai — peldošs. Nereti stublājs visā garumā sakņojas. Lapas uz stublāja izvietotas pamīšus, iegarenas vai lancetiskas, 5—20 cm garas un 1—4 cm platas. Lapas plātnes mala ir gluda, pamats ieapaļš vai sekli sirdsveidīgs, gals smails. Lapas kāts sauszemes formai ir īss, piestiprinājuma vietā nolaidens, bet bez spārna; ūdens formai — garš, nereti pārsniedz lapas plātnes garumu. Turzīte gandrīz kaila.

Ziedi ir izvietoti blīvā, 2—5 cm garā neīstā vārpā stublāja galotnē, ūdens formai tie garā ziednesī paceļas virs ūdens. Apziednis vienkāršs, aptuveni 0,5 cm garš, vainagveida, tumši vai gaiši sārts. Auglis ir brūns, lēcveidīgs riekstiņš. Zied no jūnija līdz oktobrim.^[1]