Acetazolamīds
| Acetazolamīds | |
|---|---|
 Acetazolamīda struktūrformula  Acetazolamīda molekulas modelis | |
| Citi nosaukumi |
N-[5-(aminosulfolil)-1,3,4-tiadiazol-2-il]acetamīds, diakarbs, fonurīts |
| CAS numurs | 59-66-5 |
| Ķīmiskā formula | C4H6N4O3S2 |
| Molmasa | 222,245 g/mol |
| Kušanas temperatūra | 260,5 °C |
| Šķīdība ūdenī | 980 mg/l pie 30 °C |
Acetazolamīds jeb diakarbs ir medikaments, kas pieder pie diurētiķiem (urīndzenošiem preparātiem) ar mērenu iedarbību. Nomāc fermenta karboanhidrāzes darbību, līdz ar to samazinās nātrija jonu atpakaļuzsūkšanās organismā.[1] To nodrošina medikamenta molekulā esošā sulfonamīda grupa (−SO2NH2). Preparāts kavē acs šķidruma un muguras smadzeņu likvora veidošanos, tādēļ lietojams glaukomas un epilepsijas ārstēšanā. Acetazolamīda urīndzenošais efekts, to ieņemot, attīstās strauji, bet ilgst tikai dažas dienas, neskatoties uz lietošanas turpināšanu.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ S. Aņičkovs, M. Beļeņkijs. Farmakoloģija. R:, Zvaigzne, 1970, 226. lpp.
 | Šis ar farmakoloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: acetazolamīds |