Acetazolamīds

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Acetazolamīds
Acetazolamide2DACS.svg
Acetazolamīda struktūrformula
Acetazolamide3Dan.gif
Acetazolamīda molekulas modelis
Citi nosaukumi N-[5-(aminosulfolil)-1,3,4-tiadiazol-2-il]acetamīds,
diakarbs, fonurīts
CAS numurs 59-66-5
Ķīmiskā formula C4H6N4O3S2
Molmasa 222,245 g/mol
Kušanas temperatūra 260,5 °C
Šķīdība ūdenī 980 mg/l pie 30 °C

Acetazolamīds jeb diakarbs ir medikaments, kas pieder pie diurētiķiem (urīndzenošiem preparātiem) ar mērenu iedarbību. Nomāc fermenta karboanhidrāzes darbību, līdz ar to samazinās nātrija jonu atpakaļuzsūkšanās organismā.[1] To nodrošina medikamenta molekulā esošā sulfonamīda grupa (−SO2NH2). Preparāts kavē acs šķidruma un muguras smadzeņu likvora veidošanos, tādēļ lietojams glaukomas un epilepsijas ārstēšanā. Acetazolamīda urīndzenošais efekts, to ieņemot, attīstās strauji, bet ilgst tikai dažas dienas, neskatoties uz lietošanas turpināšanu.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. S. Aņičkovs, M. Beļeņkijs. Farmakoloģija. R:, Zvaigzne, 1970, 226. lpp.