Acetoetiķskābe
| Acetoetiķskābe | |
|---|---|
 Acetoetiķskābes struktūrformula | |
| Ķīmiskā formula | С4Н6О3 |
| Molmasa | 102,09 g/mol |
| Kušanas temperatūra | 36,5 °C (?) |
| Viršanas temperatūra | <100 °C sadalās |
Acetoetiķskābe (3-oksobutānskābe, acetiletiķskābe, dietiķskābe, CH3−CO−CH2−СООН) ir vienkāršākā β-ketokarbonskābe. Acetoetiķskābe ir bezkrāsains, viskozs, nestabils šķidrums, kas jaucas ar ūdeni jebkurās attiecībās. Acetoetiķskābes sāļus un esterus sauc par acetoacetātiem. Svarīgākais acetoetiķskābes esteris ir etilacetoacetāts.
Atrašanās dabā
[labot | labot pirmkodu]Nelielā daudzumā acetoetiķskābe atrodas organismā kā glikozes veidošanās starpprodukts. Diabētiķiem vielmaiņas traucējumu dēļ acetoetiķskābe rodas lielākā daudzumā. Acetoetiķskābe un tās dekarboksilēšanās produkts — acetons — izdalās ar urīnu, tādēļ diabētiķu urīnam ir acetona aromāts.
Iegūšana
[labot | labot pirmkodu]Iegūst, hidrolizējot etilacetoacetātu.
Īpašības
[labot | labot pirmkodu]Kā visas β-ketokarbonskābes, acetoetiķskābe ir nestabila viela un jau istabas temperatūrā sadalās par acetonu un ogļskābo gāzi.
Izmantošana
[labot | labot pirmkodu]Nestabilitātes dēļ β-ketokarbonskābes praktiski neizmanto. Etilacetoacetātu plaši lieto preparatīvajā ķīmijā.
| ||||||||
