Acetoetiķskābe

Vikipēdijas lapa
Acetoetiķskābe

Acetoetiķskābes struktūrformula
Ķīmiskā formula С4Н6О3
Molmasa 102,09 g/mol
Kušanas temperatūra 36,5 °C (?)
Viršanas temperatūra <100 °C sadalās

Acetoetiķskābe (3-oksobutānskābe, acetiletiķskābe, dietiķskābe, CH3−CO−CH2−СООН) ir vienkāršākā β-ketokarbonskābe. Acetoetiķskābe ir bezkrāsains, viskozs, nestabils šķidrums, kas jaucas ar ūdeni jebkurās attiecībās. Acetoetiķskābes sāļus un esterus sauc par acetoacetātiem. Svarīgākais acetoetiķskābes esteris ir etilacetoacetāts.

Atrašanās dabā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nelielā daudzumā acetoetiķskābe atrodas organismā kā glikozes veidošanās starpprodukts. Diabēta slimniekiem vielmaiņas traucējumu rezultātā acetoetiķskābe rodas lielākā daudzumā. Acetoetiķskābe un tās dekarboksilēšanās produkts - acetons - izdalās ar urīnu, tādēļ diabēta slimnieku urīnam ir acetona aromāts.

Iegūšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iegūst, hidrolizējot etilacetoacetātu.

Īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kā visas β-ketokarbonskābes, acetoetiķskābe ir nestabila viela un jau istabas temperatūrā sadalās par acetonu un ogļskābo gāzi.

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nestabilitātes dēļ β-ketokarbonskābes praktiski neizmanto. Etilacetoacetātu plaši lieto preparatīvajā ķīmijā.