Pāriet uz saturu

Afāra

Vikipēdijas lapa
Afāra
Qafar
አፋር
—  reģions  —
Liellopu ganāmpulks upes ielejā
Liellopu ganāmpulks upes ielejā
Liellopu ganāmpulks upes ielejā
Flag of Afāra
Karogs
Coat of arms of Afāra
Ģerbonis
Afāras pavalsts Etiopijā
Afāras pavalsts Etiopijā
Koordinātas: 11°49′N 41°25′E / 11.817°N 41.417°E / 11.817; 41.417Koordinātas: 11°49′N 41°25′E / 11.817°N 41.417°E / 11.817; 41.417
Galvaspilsēta Semera
Lielākā pilsēta Asajta
Oficiālā valoda afāru, amharu
Valsts Karogs: Etiopija Etiopija
Dibināts 1991. gadā
Iedalījums
Platība 
 - Kopā 72 051 km²
Iedzīvotāji (2024)
 - Kopā 3 350 000
 - Blīvums 46,5/km²
 - Etniskais sastāvs afāri (90,0 %),
amhari (5,2 %)
 - Konfesijas musulmaņi (96 %),
pareizticīgie (4,7 %)
Laika josla EAT (UTC+3)
ISO 3166 ET-AF
Afāra Vikikrātuvē

Afāru nacionālā reģiona pavalsts (afāru: Qafar Agatih Rakaakayih Doolata; amharu: የአፋር ብሔራዊ ክልላዊ መንግስት, yä-Afar Bǝḥerawi Kǝllǝlawi Mängǝst) ir viena no Etiopijas reģionālajām pavalstīm. Tā atrodas valsts ziemeļaustrumos, robežojas ziemeļos ar Eritreju, austrumos — ar Džibutiju un Somāli reģionu, dienvidos — ar Oromiju, bet rietumos — ar Amharu un Tigraju. Pavalsts galvaspilsēta ir Semera, bet lielākā apdzīvotā vieta — bijusī reģiona galvaspilsēta Asajta. Lielākā daļa iedzīvotāju ir titulnācija afāri, pēc konfesionālās pārliecības — musulmaņi.

Ģeogrāfija

[labot | labot pirmkodu]

Afāras pavalsts aizņem līdzenumu teritoriju Etiopijas ziemeļaustrumos Austrumāfrikas lūzumzonā. Rietumos tai piekļaujas Etiopijas kalniene, bet dienvidaustrumos — Ahmara grēda. Pavalsts ziemeļdaļu aizņem Denakilas ieplaka ar Āfrikas zemāko punktu Asala ezeru -155 m z.j.l., bet dienviddaļu — Avašas upes ieleja. Afāras teritorijā izveidoti Afāras (1966, daļa) un Jangudi Rasas (1969) nacionālie parki.

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

No 1734. gada afāru apdzīvotajās zemēs tā sauktajā «afāru trijstūrī» mūsdienu Etiopijas, Eritrejas un Džibutijas teritorijā pastāvēja Ausas sultanāts. 1936. gadā tas tika iekļauts Itāļu Austrumāfrikā.[1] Pēc 2. pasaules kara Etiopijas sastāvā afāru zemes tika sadalītas starp Eritrejas, Tigrajas, Vollo, Ševas un Hararges provincēm.

1987. gada administratīvajā reformā tika izveidots Asabas autonomais reģions, kurā apvienoja visas afāru teritorijas līdz pat Sarkanajai jūrai; tā centrs bija ostas pilsēta Aseba mūsdienu Eritrejā. 1991.—1993. gadā Eritreja ieguva neatkarību no Etiopijas, nodalot Asabas reģiona ziemeļdaļu, bet jau 1991. gadā pēc etniski-federālās reorganizācijas izveidoja tagadējo Afāras pavalsti (sākotnēji kā 2. reģionu). Sākumā pavalsts galvaspilsēta bija Asajta, bet vēlāk to pārcēla uz jaunbūvēto Semeru.

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]