Aflatoksīni

Aflatoksīna B₁ molekulas struktūrformula

Aflatoksīni ir mikotoksīni, ko ražo pelējuma sēnes no Aspergillus ģints, īpaši Aspergillus flavus un Aspergillus parasiticus. Šie toksīni var piesārņot pārtikas produktus, īpaši riekstus, graudaugus un kukurūzu, un tie rada nopietnu apdraudējumu cilvēku un dzīvnieku veselībai augstās toksicitātes un kancerogenitātes dēļ.

Ķīmiskā struktūra un īpašības

Aflatoksīni ir pazīstami ar savu fluorescenci ultravioletajā gaismā: B grupas aflatoksīni (B₁ un B₂) izstaro zilu gaismu, savukārt G grupas aflatoksīni (G₁ un G₂) — zaļu.

Galvenie veidi un to metabolīti

Aflatoksīnus iedala 4 galvenos veidos B₁, B₂, G₁, G₂.

• Aflatoksīns B1 ir visbiežāk sastopams aflatoksīns, kā arī viens no toksiskākajiem. Tā ķīmiskā formula ir C₁₇H₁₂O₆

• Aflatoksīns B2 ir mazāk toksisks nekā B₁, ar molekulformulu C₁₇H₁₄O₆

• Aflatoksīns G1 molekulformula ir C₁₇H₁₂O₇

• Aflatoksīns G2 molekulformula C₁₇H₁₄O₇

• Aflatoksīns M₁ (AFM₁) ir B₁ metabolīts , kas veidojas dzīvnieku un cilvēka organismā; tas bieži sastopams pienā, ja dzīvnieks barots ar B₁ piesārņotu barību.

• Aflatoksīns M₂ (AFM₂) ir AFB₂ metabolīts, kas var tikt konstatēts pienā un piena produktos.

Ietekme uz veselību

Galvenokārt cilvēka organismā aflatoksīni nonāk, lietojot ar tiem piesārņotu pārtiku. Aspergillus pelējuma sēnītes parasti inficē graudaugus (kukurūzu, sorgo, kviešus un rīsus), eļļas augus (sojas pupas, zemesriekstus, saulespuķes un kokvilnu), garšvielas (čili piparus, melnos piparus, koriandru, kurkumu un ingveru) un riekstus (pistācijas, mandeles, valriekstus, kokosriekstus un Brazīlijas riekstus).

Ir ziņojumi par aflatoksīnu atklāšanu dzīvnieku izcelsmes produktos — lauksaimniecības dzīvnieku pienā un audos, kuriem izbarota barība, kas piesārņota ar augstu aflatoksīnu koncentrāciju. Aflatoksīns M1, aflatoksīna B1 metabolīts, parasti ir atrodams govju, aitu un kazu pienā, kas barotas ar piesārņotu barību.

Ir arī dati par aflatoksīnu genotoksicitāti, t.i., par to spēju bojāt DNS un izraisīt vēzi dzīvniekiem. Turklāt ir pierādījumi par to spēju izraisīt aknu vēzi cilvēkiem.

Normatīvie ierobežojumi

Ja Pārtikas un veterinārais dienests laboratoriskās kontroles laikā konstatē piesārņojumu pārtikas produktos vai ar pārtiku saskarē nonākošajos materiālos, tiek veiktas nekavējošas darbības, piemēram, produkta izplatīšanas apturēšana vai izņemšana no tirdzniecības. Tāpat informācija tiek ievietota Eiropas Savienības Ātrās brīdināšanas sistēmā pārtikai un barībai (RASFF), nodrošinot, ka par konstatēto tiek informētas arī pārējo Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentās iestādes, kas uzrauga pārtikas apriti.