Agrie viduslaiki

Agrie viduslaiki — Eiropas vēstures periods, kas sākās pēc Rietumromas impērijas sabrukuma 476. gadā un turpinājās aptuveni līdz 1050. gadam. Pastāv arī citas pieejas perioda hronoloģiskajām robežām, piemēram, no 400. līdz 1000. gadam.

Agrīno viduslaiku laikā notika Lielā tautu staigāšana, parādījās vikingi, izveidojās barbariskas valstis: ostgotu valstība Itālijā un vestgotu valstība Akvitānijā un Spānijā. Izveidojās Franku valsts, kas savā uzplaukuma laikā aptvēra lielāko daļu Rietumeiropas.

Šajā laikā arī radās varenais Arābu kalifāts, kas iekļāva teritorijas no Mezopotāmijas līdz Ibērijas pussalai. Britu salās pastāvēja daudzas nelielas angļu, sakšu un ķeltu valstis. Parādījās valstis Skandināvijā, kā arī Centrālajā un Austrumeiropā, tostarp Lielā Morāvija un Kijivas Krievzeme.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Agrie viduslaiki.