Ahaji

Ahaji (sengrieķu: Ἀχαιοί (Akhaioí), vienskaitlī Ἀχαιός (Akhaiós)) jeb ahajieši bija viena no četrām galvenajām sengrieķu ciltīm (kopā ar doriešiem, joniešiem un ajoliešiem). Viņi galvenokārt apdzīvoja Tesāliju, bet no 2. gadu tūkstoša p.m.ē. — arī Ahaju, Peloponesu un vairākas Egejas jūras salas.^[1]

Ahaji runāja ahajiešu dialektā, kas bija viens no sengrieķu valodas vecākajiem dialektiem un bija saistīts ar mikēniešu grieķu valodu. Cilts ieguva īpašu ievērību, pateicoties savai lomai Trojas karā, kas aprakstīts Homēra eposos "Iliāda" un "Odiseja", kur vārds "ahaji" lietots kā vispārējs apzīmējums grieķu karotājiem, kas piedalījās Trojas aplenkšanā. Klasiskajā laikmetā ahaji Spartas vadītās Peloponēsas savienības pusē piedalījās Peloponēsas karā pret Atēnu vadīto Dēlas jūras savienību. Hellēnisma laikmetā ahaji nodibināja ietekmīgu pilsētvalstu apvienību — Ahaju savienību, kas ilgstoši pretojās Senās Maķedonijas un vēlāk arī Romas Republikas ietekmei Grieķijā. Ahaji atstāja paliekošu ieguldījumu sengrieķu kultūrā, īpaši politiskās organizācijas attīstībā, arhitektūrā un literatūrā.