Ahmadu Ahidžo

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ahmadu Ahidžo
Ahmadou Ahidjo
Ahmadou Ahidjo.jpg
1. Kamerūnas prezidents
Amatā
1960. gada 5. maijs — 1982. gada 6. novembris
Pēctecis Pols Bija
Austrumkamerūnas premjerministrs
Amatā
1960. gada 1. janvāris — 1960. gada 15. maijs

Dzimšanas dati 1924. gada 24. augustā
Garva
Miršanas dati 1989. gada 30. novembrī (65 gadu vecumā)
Valsts karogs: Senegāla Dakāra
Tautība Kamerūnietis
Reliģija Musulmanis

Ahmadu Ahidžo (dzimis 1924. gada 24. augustā, miris 1989. gada 30. novembrī) bija kamerūniešu politiķis, 1. Kamerūnas prezidents. Bijis prezidenta amatā no 1960. gada 5. maija līdz 1982. gada 6. novembrim. 1982. gada 6. novembrī atkāpās no amata. Premjerministrs Pols Bija pārņēma prezidenta amatu.

1960. gada 1. janvārī, kad Franču Kamerūna ieguva neatkarību no Francijas, Ahmadu Ahidžo kļuva par tās pirmo prezidentu. 1961. gada 1. oktobrī jaundibinātajai valstij pievienojās arī Britu Kamerūna un tika izveidota Kamerūnas Federatīvā Republika.

Viņa politiskā partija "Kamerūnas nacionālā savienība" kļuva par vienīgo atļauto partiju valstī 1966. gada 1. septembrī, bet 1972. gadā federālais valsts pārvaldes modelis tika aizstāsts ar unitāru Kamerūnas Apvienoto Republiku, ko pārvaldīja no galvaspilsētas Jaundes. A. Ahidžo piekopa plānotā liberālisma ekonomikas politiku, par prioritātēm pasludinot lauksaimniecību un naftas ieguvi. Valdība izmantoja ienākumus no naftas ieguves, lai izveidotu nacionālo naudas rezervi, maksātu lauksaimniekiem un finansētu galvenos attīstības projektus. Tomēr daudzas iniciatīvas izgāzās A. Ahidžo administrācijas zemās kvalifikācijas dēļ.

Ahidžo atkāpās no prezidenta amata 1982. gada 6. novembrī, varu nododot savam premjerministram Polam Bijam. Tomēr A. Ahidžo palika partijas vadībā un mēģināja turpināt valsts politikas ietekmēšanu no aizkulisēm, līdz P. Bija un viņa sabiedrotie piespieda A. Ahidžo pilnībā atteikties no varas. Savos pēdējos dzīves gados Ahidžo dzīvoja Francijā un Senegālā. Viņš nomira no sirdstriekas Dakārā 1989. gada 30. novembrī, kur arī tika aprakts.