Ainārs Micītis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Ainārs Micītis
Enijs Maiks 2016 foto Igors Linga.jpg
2016. gadā
Galvenā informācija
Pseidonīms Annie Mike, vēlāk Enijs Maiks
Dzimis 1965. gada 8. februārī (55 gadi)
Valsts karogs: Latvijas PSR Rīga, Latvijas PSR (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Žanri Elektronika, alternatīvais pops, psihodēliskais pops
Nodarbošanās ierakstu producents, dziesmu un tekstu autors, izpildītājs
Instrumenti taustiņinstrumenti, ģitāra, sitamie instrumenti, personālais dators, balss
Darbības gadi 1980—pašlaik
Izdevēji MicRec
Mapl
Studija Mix
Estrada Chart Music
Elektrikana Rekordz (One Man And A Drum Machine)
Mājaslapa elektrikelderz.com

Ainārs Micītis (pseidonīms Annie Mike, vēlāk Enijs Maiks; dzimis 1965. gada 8. februārī) ir latviešu elektroniskās mūzikas un popmūzikas izpildītājs, ierakstu producents, dziesmu un tekstu autors, neatkarīgās ierakstu izdevniecības Elektrikana Rekordz (One Man And A Drum Machine) līdzdibinātājs. Ar dažādiem pseidonīmiem izdevis četrpadsmit albumu. Producējis dziesmas un virkni albumu arī citiem izpildītājiem, tai skaitā ar Janu Hermani.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 12 gadu vecuma Ainārs sāka apzināti un ļoti nopietni interesēties par tā laika aktuālo mūziku un krāt mūzikas ierakstus. Paralēli apguva akustiskās ģitāras spēles pamatprincipus. 1980. gada rudenī viņš sāka spēlēt sitamos instrumentus hard rock / heavy metal grupā "Joks", kuras kodols bija Ainārs Bertrands (soloģitāra) un Ainārs Betlers (basģitāra). Grupu pameta 1983. gada sākumā. Tā paša gada vasarā viņš pieņēma pseidonīmu Annie Mike, kura sākuma burti saturēja īstā vārda pirmos burtus AM, un bija tieša atsauce uz grupas Eurythmics vokālisti Annie Lennox un Radio Luxembourg dīdžeju Mike Hollis.

No 1983. gada novembra līdz 1985. gada decembrim Micītis bija iesaukts Padomju Armijas karadienestā. 1986. gada pavasarī viņš sāka spēlēt sitamos instrumentus grupā Slaisti. 1987. gadā grupa pievienojas LVU studentu roka klubam. Slaisti uzstājas skolās, iestādēs un pagrīdes festivālos, bet ne pārāk aktīvi. Šajā laikā Enijs Maiks sacerēja gandrīz divus desmitus dziesmu, kuras pārējie grupas dalībnieki neakceptēja stilistisku iemeslu dēļ, kā rezultātā viņš ar divu magnetofonu palīdzību sāka veikt solo ierakstus vienatnē, pakāpeniski ierakstot visus instrumentus un balsi, līdz 1989. gadā pameta Slaistus uz visiem laikiem. Ar hip-hop un house / techno eksploziju 1980. gadu otrajā pusē Enijs Maiks arvien vairāk sliecās uz elektronisko, ierakstu studijās tapušo mūziku. 1991. gada sākumā viņš iegādājās savu pirmo sintezatoru un kopā ar sintpopa grupas Spogulis taustiņnieku Viesturu Biti izveidoja kopprojektu ar sākotnējo mērķi ieviest un popularizēt Latvijā pašmāju elektronisko deju mūziku. Gada beigās ar nosaukumu Happy Hi viņi ierakstīja 6 demo dziesmas. Nejaušas sagadīšanās pēc viena no dziesmām Mana mīļā dara to labāk 1992. gadā nokļuva Zvaigznīšu brīža topa pirmajā vietā.

1993. gadā Enijs Maiks ar dziesmu Tikai 1 Nakc kļuva par Mikrofona Muzikālā Vakara Favorītu, latviskoja pseidonīmu par Enijs Maiks 1994. gadā Enijs Maiks ar nosaukumu Fat Annie's Band (latviski: Resnās Enijas Blice) ieraksta vairākas dziesmas un saņem Mikrofona Gada Balvu kategorijā Spožākā debija Mikrofona rokaptaujā. 1999. gadā Enijs Maiks bija viens no ierakstu studijas un izdevniecības Estrada Chart Music līdzdibinātājiem. 2001. gadā izdod pirmo oficiālo (licencēto) Latvijas neatkarīgās mūzikas izlasi "Sound & Vision". 2003. gada sākumā leibls Estrada Chart Music beidz pastāvēt.

2006. gadā Enijs Maiks ar jauniem domubiedriem dibināja ierakstu leiblu One Man And A Drum Machine, vēlāko Elektrikana Rekordz, kurā līdz pat šim brīdim darbojas kā izdevējs, ierakstu producents un mūzikas video klipu veidotājs. 2009. gadā Enijs Maiks veidoja trokšņu un skaņu partitūru vienam no gaismas festivāla Staro Rīga visvairāk apmeklētākajiem objektiem "Laika grieži".[1][2]

2017. gadā Enijs Maiks un Jana Hermane nolēma turpmākos ierakstus izdot kopīgi ar nosaukumu Elektrik Elderz, pirmais pilnformāta albums Totally Unnecessary publicēts 2018. gada 16. martā, otrais albums II publicēts 2019. gada 1. martā.

Diskogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Studijas albumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izlases[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

EP ieraksti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Enija Maika veidotie remiksi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Videoklipi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]