Ainava

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ainavu veido Zemes virsmas elementi, flora un fauna, cilvēka radītie elementi, redzamie klimatiskie apstākļi un apgaismojuma apstākļi. Ainava pie Dēliņkalna Alūksnes rajonā

Ainava ir redzeslokā esošo Zemes virsmas (vai cita debes ķermeņa virsmas) elementu kopums. Ainava iekļauj redzeslokā esošos un saredzamos Zemes virsmas ģeomorfoloģiskos elementus, floras un faunas elementus, antropomorfos elementus, kurus radījis cilvēks. Ainava ietver arī redzamos klimatiskos apstākļus un apgaismojuma apstākļus. Laika gaitā notiekošas ainavas pārmaiņas sauc par sukcesiju.

Eiropas ainavu konvencija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Eiropas ainavu konvencija (2000)[1], kas ratificēta Latvijā 2007. gadā[2], ainavu nozīmi īstumā raksturo šādi: ainavām ir nozīmīga sabiedriskā loma kultūras, ekoloģijas, vides un sociālajā jomā. Ainavas ir svarīga vietējās kultūras veidošanās sastāvdaļa, kas veido cilvēku labsajūtu. Ainavas ir svarīga cilvēku dzīves kvalitātes daļa. Ainavas kvalitāte un daudzveidība ir kopīgs resurss. Pārmaiņas pilsētplānošanā, transportā, infrastruktūrā, tūrismā un rekreācijā daudzos gadījumos paātrina ainavu pārveidošanos. Konvencija atzīst sabiedrības vēlmi baudīt augstas kvalitātes ainavas un vēlas to izpildīt.[1]

Ainavu plānošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dabas liegumu, aizsargājamo jūras teritoriju un dabas rezervātu izveides mērķis ir sugu, biotopu un dzīvotņu aizsardzība, vienlaikus aizsargājot arī tiem raksturīgo ainavu. Ainavu politikas pamatnostādnēs (2013)[3](kas apstiprinātas ar 2013.gada 7. augusta Ministru Kabineta rīkojumu Nr. 361 "Par ainavu politikas pamatnostādnēm 2013.-2019.gadam"[4]) konstatēts, ka daļa Latvijas ainavisko vērtību ir iekļautas dabas liegumu u.c. īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, taču, pamatojoties uz ES direktīvām, līdz šim šajās teritorijās galvenokārt tika akcentēta sugu un biotopu aizsardzība. Kultūrvēsturiskās ainavas saglabāšana ir arī viens no vairāku dabas liegumu izveidošanas nolūkiem.

Ainavu politikas pamatnostādnes atzīst, ka šobrīd trūkst valstisku metodisku vadlīniju ainavu novērtēšanai dažādos teritorijas attīstības plānošanas līmeņos. Pašlaik Latvijas ainavas tiek vērtētas, izmantojot dažādas pieejas un plānošanas dokumentos ainavu aizsardzības un attīstības jautājumi pārsvarā ir ietverti vispārīgā formā. Daudzviet ainava nav tikusi pārvaldīta un veidojusies stihiski. Vienlaikus pamatnostādnes paredz organizēt pasākumus, kuri veicinās ainavu konvencijā izvirzīto īpašo pasākumu īstenošanu — tostarp izpratnes veidošanu par ainavu vērtību un to lomu, speciālistu apmācību ainavu novērtēšanā un pārvaldībā. Speciālistu uzdevumi būs pēc konsultācijām ar sabiedrību identificēt ainavas, noteikt ainavas kvalitātes mērķus identificētajām un izvērtētajām ainavām, kā arī ieviest instrumentus, ar mērķi aizsargāt un pārvaldīt ainavas. Šīs politikas apņemšanās rosina cerību, ka tuvākajā desmitgadē būs panākts progress ainavu plānošanā valstī, un ainavu problemātiku būs iespējams kvalitatīvi pārskatīt saskaņā ar nodibinātu, vispārpieņemtu kārtību.

2013.gada 30.aprīļa Ministru Kabineta noteikumi Nr.240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi”[5]12.daļā aplūko ainavu aizsardzības un plānošanas nosacījumus, norādot, ka teritorijas plānojumā var noteikt ainaviski vērtīgas teritorijas, nosakot attiecīgi aizliegtās darbības, kuru rezultātā notiek nevēlamas ainavas struktūras izmaiņas, piemēram, nozīmīgu skatu punktu un perspektīvu aizsegšana ar būvēm, apstādīšana ar kokiem u.tml. Vienlaikus minētie noteikumi nosaka, ka ainavu novērtēšana veicama kā atsevišķs process. 2016.gadā Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā teritorijas plāna izstrādes ietvarā top 11 tematiskie plānojumi[6], tostarp arī ainavu tematiskais plānojums.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]