Aira Birziņa
| ||||||||||
Aira Birziņa (dzimusi 1968. gada 19. jūnijā Lubānā)[1] ir latviešu diriģente, kas šobrīd aktīvi strādā ar Ogres sieviešu kori "Rasa" (kopš 1997. g.), sieviešu kori "Dzintars" (kopš 2000. g.) un Rīgas Doma kora skolas meiteņu kori (kopš 2000. g.).[2] No 2003. gada Aira Birziņa ir Ogres novada koru virsdiriģente un Ogres Mūzikas svētku mākslinieciskā vadītāja.[2] Bijusi XXIII (2003) un XXIV (2008) Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģente, svētku "Rīgai-800" (2001) mākslinieciskās padomes locekle un vairāku citu nozīmīgu kormūzikas svētku un izglītojošu sarīkojumu iniciatore un aktīva organizatore.[1] 2015. gadā piešķirts valsts augstākais apbalvojums Triju Zvaigžņu ordenis.[3]
Izglītība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Aira Birziņa mācījusies Lubānas vidusskolā un Madonas bērnu mūzikas skolā (1975—1983), tad mācības turpinājusi Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas Kordiriģēšanas nodaļā (1983—1987). Studējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā Kordiriģēšanas nodaļā, ar bakalaura grādu absolvējusi Ivara Bērziņa klasi (1992), ar mūzikas maģistra grādu — Imanta Kokara klasi (1995). Vēlāk zināšanas papildinājusi gan Enshedes Mūzikas augstskolā, Nīderlandē (1995), gan Erki Pohjola (Somija), Boba Čilkota (Lielbritānija) Čifuru Matsubaras (Japāna) meistarklasēs (2001—2008). Apguvusi projektu vadības iemaņas un saņēmusi Latvijas Universitātes sertifikātu projektu vadībā; studējusi pieaugušo pedagoģijas aktīvās metodes Ziemeļvalstu Tautas akadēmijas kursos.[1]
Profesionālā darbība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Jau vidusskolas laikā Aira Birziņa uzsākusi kormeistares darbu sieviešu korī „Sakta” (1986—1987), studiju laikā praktizējusies jauktajā korī Ogrē (1987—1988) un strādājusi par diriģenti sieviešu korī „Ausma” (1988—1997) un Dobeles rajona skolotāju korī „Sidrabe” (1993—1997). Pēc studijām Aira Birziņa diriģēja Ādažu pagasta jaukto kori „Juma” (1997—2003); dibinājusi (1997) un turpina strādāt ar Ogres Kultūras centra sieviešu kori „Rasa”. Kopš 2000. gada ir sieviešu kora „Dzintars” un Rīgas Doma kora skolas meiteņu kora mākslinieciskā vadītāja un galvenā diriģente.[1] Kopā ar koriem „Ausma”, „Dzintars” un Rīgas Doma kora skolas meiteņu kori guvusi uzvaras vairākos nozīmīgos starptautiskos koru konkursos.[4]
Kā dziedātāja un soliste Aira Birziņa piedalījusies daudzos profesionālo koru projektos, vokāli instrumentālo darbu koncertos un ieskaņojumos Latvijā, Vācijā, Zviedrijā, Beļģijā un Francijā (1988—1996), dziedājusi profesionālajā kamerkorī „Sacrum” (1990—1992) un kamerkorī „Versija” (1996—1997).
Aira Birziņa strādājusi par pedagoģi Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolas Kordiriģēšanas nodaļā (1990—1993), Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas Diriģēšanas un vokālās pedagoģijas katedrā (2004—2006). No 2006. gada viņa ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas docente, bet kopš 2011. gada — asociētā profesore kora diriģēšanā. Kā lektore vadījusi seminārus, kursus, meistarklases, kā eksperte darbojusies dažādās Latvijas koru, vokālo ansambļu un jaundarbu konkursu žūrijās, kā arī starptautisku koru konkursu žūrijās. Kultūras un nemateriālā mantojuma centrā darbojas koru nozares padomē jau vairākus gadus.[2]
Diskogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Rīgas Doma kora skolas meiteņu koris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Gribas drusku pablēņoties, CD 2008
- Gribas drusku pablēņoties, DVD 2007
- 10 gadu jubilejas koncerts, DVD 2007
- Latvijas sieviešu koru konkurss 2. daļa, DVD 2006
- Rihards Dubra TE DEUM, CD 2006
- Kas kaitēja nedzīvot(i), CD 2004
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 «Dziesmotā Latgale: Aira Birziņa». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 8. martā. Skatīts: 2013. gada 24. februārī.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «JVLMA: Aira Birziņa». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2013. gada 24. februārī. Arhivēts 2016. gada 4. martā, Wayback Machine vietnē.
- ↑ Triju Zvaigžņu ordenis — 4.šķira
- ↑ Latvijas kordiriģenti[novecojusi saite]