Aivars Freimanis
| ||||||||||||
Aivars Freimanis (dzimis 1936. gada 8. februārī Jelgavā, miris 2018. gada 24. janvārī) bija latviešu kinorežisors, scenārists un rakstnieks.[1] 1964. gadā kļuvis par Latvijas Kinematogrāfistu savienības biedru.[2] 1987. gadā saņēmis Latvijas PSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukumu.[1] 1989. gadā kļuvis par Latvijas Rakstnieku savienības biedru. Viņa filmai "Ligzda" 1995. gadā Stokholmas kinofestivālā piešķirta FIPRESCI balva.[3] 2003. gadā ticis apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.[1] Saņēmis vairākas Lielā Kristapa balvas,[2] tai skaitā 2012. gadā par mūža ieguldījumu. Viņa spēlfilma Ābols upē ir iekļauta Latvijas kultūras kanonā, kas kalpo kā ievērojamāko Latvijas mākslas darbu un kultūras vērtību apkopojums.[4]
Biogrāfija
[labot | labot pirmkodu]Dzimis telefonu montiera ģimenē.[1] 1955. gadā pabeidzis mācības Dobeles 1. vidusskolā. No 1955. līdz 1957. gadam studējis Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē. Darbojies žurnālistikā, no 1957. līdz 1960. gadam žurnālists laikrakstā "Padomju Jaunatne".[2] 1962. gadā sarakstījis savu pirmo scenāriju filmai "Pilsētā ir tāds puika". Bijis scenārists un režisors vairākām dokumentālajām un mākslas filmām. Gandrīz visām savām filmām ir arī sarakstījis scenāriju vai bijis scenārija līdzautors.[1] 1967. gadā saņēmis Latvijas PSR Valsts prēmiju par dokumentālo filmu "Gada reportāža" (1965). Rakstījis stāstus, kas publicēti dažādās grāmatās un periodikā.[1]
Filmogrāfija[5]
[labot | labot pirmkodu]Pilnmetrāžas mākslas filmas
[labot | labot pirmkodu]| Gads | Nosaukums | Režisors | Scenārists |
|---|---|---|---|
| 1974 | "Ābols upē" |  |
|
| 1977 | "Puika" | |
|
| 1996 | "Ligzda" | |
|
Televīzijas filmas
[labot | labot pirmkodu]- 1989 — "Dzīvīte" (2 sērijas)
Režisors un scenārija autors pilnmetrāžas dokumentālās filmās
[labot | labot pirmkodu]35 mm
[labot | labot pirmkodu]- 1963 — “Krasts”
- 1965 — ”Gada reportāža”
- 1966 — “Kuldīgas freskas”
- 1969 — “Lomi”
- 1970 — “Moricsala”
- 1973 — “Mežs”
- 1976 — “Fragments”
- 1979 — “Putniņa izlidošana”
- 1980 — “Spoguļa dziļums”
- 1981 — “Jānis Jaunsudrabiņš”
- 1987 — “Dzintara latvietis — 87”
- 1987 — ”Hepenings ar M.Z.”
- 1990 — “Latvija 1989. gada augusts”
- 1991 — “Dzīvoju lībiešu mājās”
Betacam SP
[labot | labot pirmkodu]- 1992 — “Pastarītis“
- 1993 — “Slīteres meža stāsti”
- 1997 — “Eiropas nezināmais centrs”
- 2000 — “Lībiešu mēles liegā ieskanēšanās nedēļu pirms pasaules gala”
- 2001 — ”Vasaras raibumiņi uz skaistās K. vaiga”
Citi dokumentālā kino darbi
[labot | labot pirmkodu]- 1962 — "Pilsēta paceļas spārnos" režisora debija
- 1963—1993 — 23 īsmetrāžas dokumentālās filmas
- 1965—1987 — 69 kinožurnāli
- 1990—1995 — 11 kinožurnāli
- 1979 — "Sitiens" scenārija autors
- 1996 — "Latvijas hronika Nr. 4/5"
- 2002 — “Vīrs kalna virsotnē” īsmetrāžas dokumentālā filma
Bibliogrāfija[5]
[labot | labot pirmkodu]Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- 1 2 3 4 5 6 Latviešu rakstniecība biogrāfijās (otrais izd.). LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts. 2003. 193. lpp. ISBN 9984-698-48-3.
- 1 2 3 «AIVARS FREIMANIS». Latfilma.lv. Skatīts: 2014. gada 3. decembrī.
- ↑ «6th Stockholm Film Festival» (angļu). Skatīts: 2026-02-11.
- ↑ Režisora Aivara Freimaņa (1936—2018) spēlfilma „Ābols upē”, 1974 Skatīts 2017. gada 31. oktobrī
- 1 2 http://www.latfilma.lv/c/freimanis/indexLAT.html Latfilma.lv, skatīts 2017. gada 31. oktobrī
- ↑ Vienos ratos ar slavenībām. ISBN 978-9984-872-37-7.
- ↑ http://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/147038-katls.html Zvaigzne ABC, Skatīts 2017. gada 31. oktobrī
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]- IMDb profils (angliski)
- AllMovie profils (angliski)
- Aivars Freimanis filmas.lv
 | Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||||
|