Aivars Ozoliņš

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par 1957. gadā dzimušo rakstnieku. Par citām jēdziena Ozoliņš nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Aivars Ozoliņš
Personīgā informācija
Dzimis 1957. gada 12. janvārī (67 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Dagda, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis
Literārā darbība
Nodarbošanās žurnālists, rakstnieks
Valoda Latviešu valoda
Literatūras virzieni postmodernisms
Slavenākie darbi "Dukts"

Aivars Ozoliņš (dzimis 1957. gada 12. janvārī Dagdā) ir latviešu rakstnieks un žurnālists.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

A. Ozoliņš dzimis Dagdā. 1975. gadā beidzis Krāslavas 1. vidusskolu. No 1975. līdz 1980. gadam studējis Latvijas Valsts universitātes Svešvalodu fakultātē.

Stāsts "Gandrīz simts"

No 1990. līdz 1992. gadam bijis laikraksta "Diena" ārzemju ziņu nodaļas vadītājs, no 1992. līdz 1993. gadam laikraksta korespondents Vašingtonā, no 1993. līdz 2009. gadam tās politiskais komentētājs. A. Ozoliņa komentāri izceļas ar tēlainu izteiksmes veidu un kategorisku nostāju politiskos jautājumos.[1]

2009. gadā, kad laikraksts mainīja īpašniekus un tā jauno īpašnieku vārdi tika slēpti, Ozoliņš kopā ar citiem domubiedriem laikrakstu atstāja un 2010. gadā nodibināja žurnālu "Ir", kurā raksta politikai veltītas slejas.

1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā Ozoliņš kļuva pazīstams kā viens no spilgtākajiem postmodernisma pārstāvjiem latviešu prozā. No 1987. līdz 1991. gadam viņš publicēja īsprozu, kurā dominēja intelektuālas spēles ar valodu un literārām klišejām, atainotas groteskas un absurdas situācijas. Viņa pirmā publikācija bija 1986. gadā sarakstītā garstāsta "Gandrīz simts" publikācija turpinājumos jaundibinātajā žurnālā "Avots" 1987. gadā, tai sekoja citas publikācijas. "Gandrīz simts" pēc diviem gadiem iznāca atsevišķā grāmatā kopā ar citas jaunās paaudzes rakstnieces Evas Rubenes stāstu "Sapnīši".

A. Ozoliņš nedaudz darbojies arī kā tulkotājs, periodikā publicējis amerikāņu rakstnieku Donalda Bartelma un Patrīcijas Haismites stāstu tulkojumus.

1991. gada grāmata "Dukts" uzskatāma par vienu no latviešu postmodernās literatūras spilgtākajiem paraugiem, tai veltītas daudzas literatūrkritiskas apceres.[nepieciešama atsauce] Pēc šīs grāmatas pabeigšanas A. Ozoliņš vēl publicēja darbu "Pasaka Nr. 13" žurnālā "Grāmata". Kopš 1991. gada Ozoliņš prozu vairs nav publicējis. Viņš ir Latvijas Rakstnieku savienības biedrs (1992). Viņa darbi publicēti krievu, angļu un zviedru tulkojumos.[2]

2021. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa III (komandiera) šķiru.[3]

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Proza[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Gandrīz simts [vienā grāmatā ar E. Rubenes stāstu "Sapnīši"]. Rīga: Zinātne, 1989, 105.-226. lpp.
  • Dukts: proza. Rīga: Liesma, 1991.
  • Pasaka Nr. 13. Grāmata, 1991, Nr. 12, 54.-62. lpp.
  • Dukts. 2. izdevums. Rīga: Jumava, 2014.

Proza citās valodās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Почти сто ["Gandrīz simts"]. Krievu valodā tulkojusi Irina Cigaļska. Родник, 1987, Nr. 6. - 7.
  • Evolūcija; Brīvībā; Caurlaide [no "Dukta"]. Krievu valodā tulkojis Andrejs Ļevkins. Родник, 1988, Nr. 7, 74. lpp.
  • Dukts [fragments]. Nara röster över vatten. Zviedru valodā tulkojis Juris Kronbergs. Stockholm, 1997, 250. - 255. lpp.
  • Tale no. 13 ["Pasaka Nr. 13"]. Angļu valodā tulkojusi Ieva S. Celle. The Review of Contemporary Fiction, 1998, Vol. 18, Issue 1, 111. - 124. lpp.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Ojārs Greste. «Žurnālists Aivars Ozoliņš Sidnejā». Laikraksts.com (latviešu), 2014-01-17. Skatīts: 2021-05-05.
  2. «Aivars Ozoliņš | www.makslinieki.lv | (LRSP) Radošo savienību profesionālo mākslinieku reģistrs». www.makslinieki.lv. Skatīts: 2021-05-05.
  3. «Žurnālists Domburs iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri. Apbalvojums piešķirts kopumā 12 žurnālistikas profesionāļiem». LA.LV (latviešu). 2021-04-30. Skatīts: 2021-05-05.