Aizvēstures māksla
Aizvēstures māksla ir māksla, kas radīta pirms rakstības rašanās un dokumentētās vēstures sākuma. Tā aptver dažādus cilvēka radītus vizuālās mākslas veidus, tostarp alu zīmējumus, gravējumus, skulptūras, figūriņas un dekoratīvus priekšmetus. Aizvēstures mākslas senākie zināmie piemēri ir datēti ar akmens laikmetu.
Aizvēstures mākslas darbi ir sastopami dažādās pasaules daļās, īpaši Eiropā, Āfrikā, Āzijā un Austrālijā. Eiropā nozīmīgi piemēri ir saglabājušies Lasko un Šovē alās Francijā, kā arī Altamira alā Spānijā. Tajos attēloti galvenokārt dzīvnieki, cilvēki, roku nospiedumi, ģeometriskas formas un dažādi simboli.
Aizvēstures mākslas radīšanai tika izmantoti dabā pieejami materiāli, piemēram, okers, ogle, minerāli, kauls, akmens un māls. Zīmējumiem izmantoja dažādu krāsu pigmentus, savukārt gravējumi tika izveidoti, ieskrāpējot vai iecērtot attēlu akmens virsmā. Daļa darbu tika veidoti uz alu sienām un griestiem, bet citi — uz akmens, kaula vai citiem priekšmetiem.
Aizvēstures mākslas nozīme nav pilnībā noskaidrota. Arheologi un citi pētnieki uzskata, ka atsevišķiem mākslas darbiem varēja būt reliģiska, rituāla vai simboliska nozīme. Tie varēja būt saistīti arī ar cilvēku ikdienas dzīvi, medībām, apkārtējās vides attēlošanu vai sociālo saziņu.
Skatīt arī
[labot | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Aizvēstures māksla.
|